Iedzīvotāji, mainot paradumus, varētu pelnīt aktīvāk un vairāk

Krājobligācijas

Jau iepriekš esam norādījuši uz krājobligāciju pievilcīgo piedāvājumu – tās pieskaitāmas pie viena no drošākajiem ieguldījumu veidiem, jo šo aizdevumu atmaksu garantē valsts un tas uzskatāms par atbilstošu ieguldījumu veidu ieguldītājiem ar zemu riska toleranci.

Papildus likmei, ko redzam krājobligāciju piedāvājumā, jāņem vērā, ka saņemtie procentu ieņēmumi no krājobligāciju turēšanas netiek aplikti ar nodokli par ienākumiem no kapitāla, pretstatā noguldījumiem bankās.

Krājobligāciju iegāde ir ērta, bez papildu komisijas maksas, turklāt ieguldītos līdzekļus iespējams atgūt pilnā apmērā arī pirms dzēšanas termiņa [1].

Krājobligācijas vai termiņnoguldījums

Kā liecina jaunākie dati, ko apkopo Latvijas Banka, Latvijā kredītiestāžu piedāvājums 12 mēnešu termiņnoguldījumiem mājsaimniecībām pašlaik svārstās no 3.00 % līdz 4.40 % (dati uz 2024. gada 10. jūniju), bet visbiežāk piedāvātās likmes ir 3.40 % –3.55 % robežās.

Manuprāt, iedzīvotāji savas finanses varētu pārvaldīt pārdomātāk, nodrošinot lielāku atdevi. Ne vien ieguldījumi krājobligācijās, bet arī termiņnoguldījumu pieauguma temps ir gauss un pēdējos mēnešos ir sācis bremzēties.

Pašlaik ap 78 % mājsaimniecību noguldījumu tiek turēti noguldījumu kontos, nesaņemot procentu ienākumus vai arī saņemot ļoti zemus ienākumus, lai gan esošās termiņnoguldījumu un krājobligāciju piedāvātās likmes ir atbilstošā līmenī, lai notiktu aktīvāka pāreja no brīvo naudas līdzekļu turēšanas norēķinu kontos uz termiņnoguldījumiem, krājobligācijām vai krājkontiem.

Drošības spilvens arī var pelnīt

Protams, vienmēr būs nepieciešama likviditātes rezerve un naudas līdzekļi tūlītējam patēriņam. Daudzi uzskata, ka arī “drošības spilvens” būtu turams skaidrā naudā vai kā pieprasījuma noguldījums, taču pašreizējos apstākļos arī “drošības spilvens” var pelnīt – jau minētās krājobligācijas un banku krājkonti ir droši ieguldījuma veidi, kas nodrošina arī augstu likviditāti – iespēju ātri piekļūt uzkrātajiem līdzekļiem.

Vienlaikus jāņem vērā, ka krājkontiem un termiņnoguldījumiem var tikt piemērota komisijas maksa par līguma laušanu pirms termiņa.

Pakalpojuma sniedzēja izvēle

Attiecībā uz rezidentu noguldījumiem Latvijas banku sektors ir viens no koncentrētākajiem eirozonā. Tas nozīmē, ka lielākā daļa mājsaimniecību un uzņēmumu noguldījumu tiek turēti dažās lielākajās bankās. Tas atspoguļojas arī banku piedāvātajās termiņnoguldījumu likmēs.

Lielākās bankas ir gausākas paaugstināt noguldījumu likmes, bet mazākās bankas ar augstākām piedāvātajām likmēm cenšas konkurēt par noguldītāju līdzekļiem.

Nav sagaidāms noguldījumu likmju kāpums

Jāpiemin, ka, lai arī banku sektors Latvijā ir ļoti atkarīgs no noguldījumiem (tie veido ap 95 % no kopējām ārējām saistībām banku bilancē), tomēr likviditātes pārpalikums banku sektorā kopumā joprojām saglabājas augsts un banku rīcībā ir pietiekami daudz brīvo naudas līdzekļu, kas mazina to nepieciešamību pēc jauniem noguldījumiem un līdz ar to arī ierobežo iespējamību turpmākam noguldījumu likmju kāpumam.

Turklāt Eiropas Centrālās bankas Padome ir sākusi eiro procentu likmju samazināšanas ciklu, un nav gaidāms, ka pārskatāmā nākotnē, ja vien nenotiks kaut kas negaidīts, noguldījumu un krājobligāciju likmes varētu kāpt.

Paradumu maiņa

Šeit varam runāt par iedzīvotāju paradumiem un finanšu pratību. Nereti iedzīvotāji ir pakļauti dažādām domāšanas kļūdām un aizspriedumiem, ko pēta uzvedības ekonomika.

Gauso pāreju uz ienesīgākiem ieguldījumu veidiem lielā mērā varētu ietekmēt status quo, kas nozīmē, ka cilvēki turpina darīt lietas to ierastajā kārtībā, jo, lai kaut ko mainītu, ir jāpieliek pūles. Teju veselu desmitgadi bijām pavadījuši zemo procentu laikmetā. Cilvēki bija pieraduši naudu turēt noguldījuma kontā, jo termiņnoguldījumi zemo procentu likmju laikmetā nebija ienesīgi. Iespējams, arī uzkrājumi nav tik lieli, lai pieliktu pūles un būtu vērts kaut ko mainīt. Tāpat ieguldījumu process var šķist kaut kas sarežģīts, kur jāizprot daudz un dažādas detaļas, jāiegulda zināms laiks, lai iepazītos ar piedāvājumiem, komisijas maksām, līguma nosacījumiem un procesu ieguldījuma veikšanai. Bieži vien šķietamais ieguvums no ieguldījuma var šķist pārāk neliels, lai pieliktu šīs papildu pūles.

Tomēr zināšanu uzlabošana par dažādiem ieguldīšanas produktiem, kā arī uzticības veicināšana jauniem produktiem varētu ļaut iedzīvotāju uzkrājumiem pelnīt vairāk.

Komentārs gatavots laikrakstam "Diena" un pirmreizēji publicēts 18. jūnija numurā.

[1] Detalizētākus noteikumus skatīt Krājobligācijas (krajobligacijas.lv) un Valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumi (likumi.lv)

[2] Pielīdzināmā likme, ja procentu ienākums no krājobligācijām tiktu aplikts ar banku depozītiem piemērojamo nodokli par ienākumiem no kapitāla 20 % apmērā.