Iekšējās darba roku rezerves Latvijā IR!

Dažās Eiropas Savienības (ES) valstīs nodarbinātība joprojām ir būtiski lielāka nekā Latvijā (1. attēls). Ja nodarbinātības līmenis pie mums būtu līdzīgs kā Vācijā, Dānijā, Nīderlandē, Īrijā, Zviedrijā un Igaunijā (tālāk – ES6 valstis), nodarbināto skaits Latvijā būtu par 73 tūkstošiem lielāks. Tādēļ iekšējās darba roku rezerves Latvijā joprojām ir vērā ņemamas.

1. attēls. Latvijas nodarbinātības rādītāji tuvu rekordaugstam līmenim un augstāki nekā vairumā Eiropas Savienības valstīs

Salīdzinot nodarbinātību katrā dzimumvecumgrupā ar attiecīgo rādītāju ES6 valstīs, redzam divas iedzīvotāju grupas ar īpašu zemu nodarbinātību Latvijā – tie ir jaunieši un jaunietes un vīrieši pusmūža vecumā (2. attēls).

Latvijas jauniešu gadījumā zemas nodarbinātības sakne slēpjas profesionālās izglītības un attiecīgo prakses vietu zemā izplatībā un prestižā. Latvijas pusmūža vecuma vīriešu nodarbinātību traucē vairāki faktori – novecojusi izglītība un zema mūžizglītības izplatība, zemas digitālās prasmes (3. attēls), veselības stāvokļa pasliktinājums (4. attēls). Tā ir nevis cēloņu un seku sakarība, bet apburtais loks, kad kvalificēta darba neesamība rada bezcerību un atņem jēgu dzīvei un līdz ar to arī motivāciju rūpēties par savu veselību un kompetencēm, kas savukārt vēl vairāk mazina panākumus darba tirgū.

2. attēls. Iekšējās darba roku rezerves joprojām ir būtiskas, tās jāaktivizē

3. attēls. Latvijas pieaugušajiem mazāka iesaiste mūžizglītībā un zemākas digitālās prasmes nekā valstīs ar augstu nodarbinātību (ES6)

4. attēls. Pensijas vecuma celšana nav panaceja, ja nodarbinātību kavē veselības problēmas

Iekšējā darba roku rezerve – 73 tūkstoši – pirmajā acumirklī šķiet nereāli liels skaitlis [1]. Tas ir vairāk nekā Latvijā ir oficiālo bezdarbnieku (49 tūkstoši saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras reģistriem un 55 tūkstoši pēc Centrālās statistikas pārvaldes aptaujas). Taču jāatceras, ka vēl vairāki desmiti tūkstošu bez pastāvīga darba esošo cilvēku to nemeklē (un tādējādi netiek iekļauti oficiālajā bezdarba statistikā; 5. attēls), bet būtu gatavi sākt darba gaitas, piemēram, saņemot vilinošu darba piedāvājumu. Iekšējā darba roku rezervē ietilpst ne tikai oficiālie bezdarbnieki; tikpat pareizi ir tas, ka ne visi oficiālie bezdarbnieki ietilpst darba roku rezervē.

5. attēls. Plašie bezdarba rādītāji arī pieauga tikai mēreni

Aktivizēt 73 tūkstošu lielu iekšējo darba roku rezervi – ambiciozs, bet reāls mērķis. Tas paredz nodarbināt trešdaļu no šobrīd nestrādājošiem vīriešiem pusmūža vecumā un ceturtdaļu no nestrādājošiem jauniešiem (6. attēls). Neproporcionāli lielas iekšējās darba roku rezerves ir Latgalē (7. attēls) un nelatviešu vidū 8. attēls). Paredzu lielāku efektivitāti "vienas pieturas programmām", kas kompleksi atbalstīs nestrādājošus indivīdus (nevis tikai reģistrētos bezdarbniekus) ceļā uz iekārtošanos darbā iepriekš noteiktos uzņēmumos un profesijās. Jo, piemēram, diez vai var ilgstoši uzlabot nestrādājošo pusmūža vīriešu veselību tikai ar veselības aprūpes pakalpojumiem, ignorējot sociālos apstākļus, kas noveda pie sliktākas veselības; dažos gadījumos labāks darbs un labākas darba prasmes var uzlabot veselību vairāk nekā veselības aprūpes pakalpojumi.

6. attēls. Iekšējo darba roku rezervju aktivizēšanas mērķis ir ambiciozs, bet reāls 

7. attēls. Darba tirgus reģionālās atšķirības joprojām plašas

8. attēls. Joprojām noturīgas arī nodarbinātības atšķirības tautību dalījumā

Kāds teiks, ka aktivizēt iekšējās darba roku rezerves ir dārgi – lētāk darbaspēka trūkumu nosegt ar viesstrādnieku ievešanu. Taisnība, ja uz cilvēku raugāmies tikai kā uz ražošanas ierīci, kas kalpo ekonomikas apjoma pieaugumam. Taču var paskatīties arī no otras puses (9. attēls) – ja sabiedrības virsmērķis ir maksimizēt cilvēku pašrealizācijas iespējas, tad tieši sasniegtais ekonomikas apjoms (ienākumu līmenis) ir instruments, lai līdzcilvēkus motivētu atgriezties darba tirgū.

9. attēls. Iespēja celt produktivitāti un aktivēt iekšējās darba roku rezerves

Avots: Krasnopjorovs Oļegs (2018). Cilvēks kā valsts galvenais resurss, dārgums un mērķis. 

Materiāls veidots, balstoties uz konferencē "Nākotnes darbs - 2023" izmantoto prezentāciju.

[1] Šeit svarīgs ir nevis precīzs skaitlis, bet gan mērogs. Iekšējo darba roku rezervju novērtējums ir dinamisks, to nosaka nodarbinātības tendences Latvijā un ārvalstīs. Piemēram, pašreizējais novērtējums (73 tūkstoši) ir lielāks nekā pirms diviem gadiem (56 tūkstoši; sk. 15. slaidu šeit), jo auga nodarbinātības līmenis ES6 valstīs.