Inflācija Latvijā: prognoze palielināta, bet tempi mazināsies jau nākamgad

Būtisku inflācijas devumu sniedzis netipisks visu enerģijas veidu cenu kāpums

Enerģijas cenas turpinājušas strauji augt un paaugstinājušas inflāciju, par ko mēs jau bažījāmies iepriekš, un likušas paaugstināt arī Latvijas Bankas inflācijas prognozi. Cenas pieaugušas gan degvielai, gan dabasgāzei, siltumenerģijai, elektrībai un cietajam kurināmajam (skatīt 1. attēlu). Šie enerģijas veidi ir zināmā mērā savstarpēji aizvietojami – piemēram, ja strauji aug pieprasījums pēc dabasgāzes un tā kļūst dārgāka, tad pieaug pieprasījums arī pēc cietā kurināmā un attiecīgi tā cena aug.

Enerģijas cenu pieaugums ir globāls fenomens, un tā iemesli ir gana dažādi:

• Ekonomiskā aktivitātes atgūšanās pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas veicināja strauju enerģijas pieprasījuma pieaugumu, bet piedāvājums netika līdzi;
• Mainījušās arī atsevišķu valstu preferences energoresursu ziņā, piemēram, Ķīna vairāk aizvietoja ogles ar dabasgāzi, radot spiedienu uz dabasgāzes cenām;
• Laika apstākļi –karsta vasara (kondicionēšana) un auksta ziema (siltumapgāde) prasa lielāku energoresursu patēriņu visā gada garumā;
• Laika apstākļi arī nav bijuši labvēlīgi atjaunojamo – vēja un hidro - energoresursu ražošanai;
• Pasaulē vērojamie naftas ieguves un dabasgāzes piegādes ierobežojumi.

1. attēls. Saskaņota patēriņu cenu indeksa (SPCI) inflācija pa galvenajiem komponentiem un enerģijas komponentu devumi kopējā inflācijā

Tomēr gaidāms, ka enerģijas cenu ietekme saruks un mazinās kopējo inflāciju. Par šādu notikumu iespējamo attīstību liecina ražotājvalstu iespējas palielināt energoresursu (naftas un dabasgāzes) ieguves un piegādes jaudas. Nelielu ieguldījumu varētu sniegt arī iespējama atjaunojamo energoresursu ieguves atgūšanās labvēlīgu laikapstākļu ietekmē, kā arī pieprasījuma stabilizēšanās. Latvijā tiek diskutēts arī par sadales tarifu samazināšanu elektroenerģijai, kas varētu sniegt vēl papildu ietekmi uz enerģijas cenu pieauguma tempa mazināšanos.

Naftas piedāvājums pieaugs un naftas cenas stabilizēsies

Pasaulei atkopjoties no pandēmijas pirmajiem triecieniem, palielinājās pieprasījums pēc naftas produktiem – gan cilvēkiem aktīvāk sākot atkal izmantot starptautiskās ceļošanas iespējas, gan palielinoties ikdienas mobilitātei. Ņemot vērā resursu daļējas aizvietošanas iespējas, papildu pieprasījumu pēc naftas radīja arī augstās dabasgāzes cenas.

Naftas piedāvājuma palielināšanos savukārt ierobežoja gan tās ražotāju piesardzība palielināt naftas ieguves jaudas pandēmijas nenoteiktības apstākļos, gan atsevišķi vienreizēji faktori, kas traucēja naftas ieguvi (piemēram, iekārtu uzturēšanas un labošanas darbi). Sagaidāms, ka nākamā gada laikā varētu palielināties naftas ieguves apjomi OPEC+ valstīs un ASV un nākotnes cenu darījumi liecina, ka tirgus nākamā gada laikā sagaida naftas cenu samazinājumu (skatīt 2. attēlu).

 2. attēls. Naftas pieprasījums un piedāvājums un tās nākotnes cenas

Dabasgāzes un elektrības cenām biržās sagaidāma normalizācija

Gāzes un elektrības cenu straujo pieaugumu veicināja globālās ekonomiskās aktivitātes atkopšanas un arī atsevišķu valstu (it īpaši Ķīnas) spēcīgais pieprasījums pēc šiem produktiem. Pieprasījums auga gan palielinoties nepieciešamībai pēc energoresursiem (ziemā siltumenerģijai, bet vasarā – gaisa kondicionēšanai), gan mainoties preferencēm starp dažādiem enerģijas veidiem. Eiropā dabasgāzes cenu ietekmē gan spēcīgs dabasgāzes pieprasījums Āzijas valstīs, gan sarežģījumi ar Nord Stream 2 gāzesvada iedarbināšanu. Elektrības cenas Nordpool reģionā savukārt ietekmē gan dabasgāzes, gan citu resursu un CO2 izmešu kvotu cenu pieaugums Eiropā, kā arī vienreizēji faktori – zema atjaunojamo energoresursu ieguve, vāja ūdens pietece un elektrības padeve no kaimiņvalstīm (Krievijas un Baltkrievijas). Tiek gaidīts, ka globālās gāzes un elektrības cenas nākamā gada laikā stabilizēsies un, un enerģijas cenu ietekme uz inflāciju samazināsies.

3. attēls. Dabasgāzes un elektrības cenas