Jau septīto reizi ECB Padomē samazinām procentu likmes

Patēriņa cenu inflācija eirozonā turpina samazināties, martā atkāpjoties līdz 2.2 % (Latvijā martā 3.5 %, iepriekšējo 12 mēnešu vidējā inflācija 2 %). Preču cenu inflācija saglabājās 0.6 % līmenī. Pakalpojumu cenu inflācija, kas ar savu spītību līdz šim ir sagādājusi lielākās bažas, samazinājās līdz 3.5 %. Eirozonas ekonomika joprojām ir vārga un darba tirgus, lai gan spēcīgs un bezdarba līmenis ir zems, pamazām atdziest un darba algu kāpuma temps palēninās, kas mazinās spiedienu uz cenām nākotnē. Kopš marta sākuma eiro vērtība pret ASV dolāru ir nostiprinājusies par turpat 10 %, kas ar laiku mazinās importa cenas. Līdzšinējā inflācijas dinamika lielā mērā atbilst Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozēm, inflācija tuvojās 2 % mērķim, un tas pagājušajā nedēļā ECB Padomē mums nu jau septīto reizi pēc kārtas ļāva par 0.25 procentpunktiem samazināt noguldījumu likmi uz 2.25 %. Likmju samazinājums sniedz atbalstu kredītņēmējiem, atbalstot patēriņu un investīcijas.

Diemžēl nenoteiktība pasaules ekonomikā ir pieaugusi un galvenais iemesls tam ir tarifu kari. Tas kavē tirdzniecību, patēriņu un investīcijas, bremzē ekonomikas izaugsmi visā pasaulē. Pašreizējās prognozes eirozonai šogad joprojām sola ap 1 % izaugsmi, bet tas ir lēni un riski viennozīmīgi ir vērsti lejup. Recesija pašlaik nav bāzes scenārijs, bet ar potenciāli tik apjomīgām ģeopolitikas un globālās tirdzniecības pārmaiņām tās varbūtība ir augsta. Ietekme uz ekonomiku nāk ar kavēšanos, turpretim finanšu tirgi reaģē momentāni. Svārstību epicentrs ir ASV, kur pēdējo nedēļu laikā finanšu tirgi ir piedzīvojuši īstus amerikāņu kalniņus. Līdz šim tirgi ir bijuši samērā robusti, bet ar tik krasām cenu svārstībām (piemēram, tā saucamo high yield obligāciju cenas ir augušas par vairāk nekā 100 bāzes punktiem, atsevišķos tirgus segmentos aktivitāte ir apstājusies), īpaši ja tas notiek ilgstoši, ir paliekošas negatīvas sekas. Finanšu tirgi ir ļoti sarežģīti, dažādi finanšu instrumenti ir cieši saistīti un šīs sakarības ir grūti identificējamas, tāpēc finanšu krīzes riski pašlaik ir galvenais potenciālo bažu avots, kam rūpīgi sekot līdzi.

Līdzšinējā notikumu attīstība liek domāt, ka nenoteiktība nav politikas blakusefekts, bet gan ASV politikas oportūnistiska izvēle. Tas nozīmē, ka ir daudz alternatīvu attīstības scenāriju, turklāt dažādu scenāriju varbūtība ir augsta un tuva bāzes scenārija iestāšanās varbūtībai. Tādā gadījumā ekonomikai ir diezgan viegli “pārlēkt no vienām sliedēm uz citām” un doties pavisam citā virzienā. Eiropas politikas veidotāju uzdevums ir negatīvu scenāriju iestāšanās varbūtību darīt pēc iespējas mazāku un stiprināt ekonomikas noturību un mums labvēlīga scenārija iestāšanos. Ir svarīgi turpināt sarunas ar ASV un tarifu karus deeskalēt. Ir svarīgi investēt Eiropas drošībā, stiprinot savu militāro rūpniecību un atbalstot Ukrainu. Jo ātrāk tas tiks izdarīts, jo ātrāk uzlabos pārliecību par drošību un ātrāk ieslēgsies fiskālā atbalsta efekts ekonomikai. Ir svarīgi nekavējoties izveidot vienotu pakalpojumu tirgu visā Eiropā, tai skaitā pieņemt ilgstoši novilcinātos politiskos lēmumus, lai izveidotu efektīvu un darboties spējīgu Eiropas kapitāla tirgus un banku savienību. Eiropas problēma nav naudas trūkums, bet gan vienota finanšu tirgus trūkums, kas ļautu šos resursus novirzīt ekonomikai nepieciešamās jomās. Šāda izlēmīga rīcība ļautu stiprināt Eiropas ekonomikas noturību, stiprināt tās izaugsmi un mazināt negatīvu šoku ievainojamību. Izdarīt, nevis vilkt garumā.

Visi šie faktori ietekmē monetāro politiku. Nenoteiktība ir augsta. Ratiem pa priekšu skriet nav prātīgi, ja nav zināms, pa kuru ceļu krustojumā rati aizbrauks. Tāpēc, tāpat kā līdz šim, ECB Padomē lēmumus pieņemsim no sēdes uz sēdi, turot acis vaļā un ņemot vērā plašu ekonomikas indikatoru loku. Uzdevums ir 2 % inflācija vidējā termiņā.