Jauna valdība apstiprināta. Vai darbu nekavēs pieticīgais valsts maks?

Neskatoties uz ekonomiskās situācijas pasliktināšanos citviet pasaulē, izaugsme Latvijā bijusi visai strauja, pēc Latvijas Bankas aplēsēm 2018. gadā sasniedzot gandrīz 5%. Sekmīgais ekonomikas sniegums nav gājis secen valsts budžetam - nodarbinātības un vidējās algas pieaugums budžetā nesis papildu ieņēmumus darbaspēka nodokļu veidolā, bet iedzīvotāju tēriņu palielināšanās vairojusi pievienotās vērtības un akcīzes nodokļa ieņēmumus. Rezultātā, neskatoties uz nodokļu reformas atstāto caurumu, nodokļu ieņēmumu pieaugums 2018. gadā bija aptuveni 8%.

Tomēr pašreizējos izaugsmes tempus nevajadzētu uzskatīt par normu, ar kuru rēķināties ilgtermiņā. Lēnāka eiro zonas izaugsme, ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Ķīnā, kā arī citi globāli notikumi agri vai vēlu ietekmēs arī Latviju. Līdzīgi kā citas mazas valstis, arī mēs esam ļoti atkarīgi no ārvalstu pieprasījuma pēc mūsu uzņēmumu ražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, tādēļ sagaidāms, ka turpmākajos gados izaugsmes tempi Latvijā samazināsies[1].

Ekonomikas izaugsmei kļūstot mērenākai, arī nodokļu ieņēmumi vairs neaugs tik strauji un tādējādi ierobežos jaunās valdības iespējas īstenot pasākumus iecerēto mērķu sasniegšanai. Proti, lēnākas izaugsmes apstākļos valdības deklarācijā iekļauto pasākumu kopējās izmaksas, visticamāk, pārsniegs valsts budžeta iespējas. Tādēļ solījumu izpildei būs jāmeklē veidi, kā radīt papildu ieņēmumus vai jāatrod ietaupījumi citās izdevumu pozīcijās.

Īpaši dārga varētu būt apņemšanās padarīt darbaspēka nodokļus Latvijā par konkurētspējīgākajiem Baltijā. Pašreiz darbaspēka nodokļu slogs Lietuvā un Igaunijā ir caurmērā zemāks nekā Latvijā, it īpaši zemu ienākumu saņēmējiem (skatīt 1. attēlu). Atpalicību samazinātu neapliekamā minimuma celšana līdz 500 eiro – priekšlikums, kas visai bieži bija dzirdams pirmsvēlēšanu kampaņu laikā. Tomēr mūsu aplēses liecina, ka šāds solis budžetam izmaksātu aptuveni 100 milj. eiro (summa, kas pielīdzināma pusei no budžeta izdevumiem augstākai izglītībai) un palielinātu budžeta deficītu par 0.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

1. attēls. Darbaspēka nodokļu slogs Baltijas valstīs 2019. gadam (darbaspēka nodokļi kā % no darbaspēka izmaksām) vienai personai bez apgādājamiem

Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana, kas īstenota roku rokā ar apņemšanos uzlabot sociālo pabalstu sistēmu, ir laba recepte uzņēmumu konkurētspējas celšanai. Turklāt tā var palīdzēt arī ienākumu nevienlīdzības mazināšanai. Diemžēl tā vienlaikus ir arī recepte lielākam budžeta deficītam.

Pat bez jaunās valdības iecerēm maz ticams, ka tuvākajā nākotnē tiks atmests ieradums dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Neskatoties uz straujo ekonomikas izaugsmi, Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka 2018. gadā budžetā sagaidāms deficīts 0.8% no IKP apmērā, savukārt aizejošās valdības apstiprinātajā 2019. gada budžeta plāna projektā norādīts, ka arī šogad deficīts būs līdzīgs - 0.7% no IKP. Zīmīgi, ka pēdējo 20 gadu laikā tikai divas reizes[2] valdības budžeta izdevumi nav pārsnieguši ieņēmumus (skatīt 2. attēlu). Jaunās valdības plānu īstenošana bez papildu līdzekļu atrašanas, visticamāk, nozīmētu šī paraduma turpināšanu arī pēc 2019. gada.

2. attēls. Vispārējās valdības budžeta bilance Latvijā no 1998. līdz 2019. gadam (% no IKP)

Līdzīgs redzējums ir arī Eiropas Komisijai, kas Latviju ierindo to nedaudzo eiro zonas valstu starpā, kurās negatīva budžeta bilance jeb deficīts sagaidāms arī 2020. gadā (skatīt 3. attēlu). Turklāt, neskaitot problēmu mākto Itāliju, esam vienīgā valsts, kurā sagaidāms deficīta pieaugums. Tas lielā mērā atspoguļo caurumu, kuru budžetā rada pērn apstiprinātā nodokļu reforma un apņemšanās nodrošināt papildu finansējumu veselības aprūpei.

3. attēls. Eiro zonas valstu vispārējās valdības budžeta bilance 2016. gadā un tās prognoze 2020. gadam (% no IKP)

Tādējādi secināms, ka jaunās valdības iespējas īstenot pasākumus izvirzīto mērķu sasniegšanai ierobežos ne tikai mērenāka ekonomikas izaugsme, bet arī aizejošās valdības mantojums. Tas ļauj paredzēt, ka jaunās valdības īstais izaicinājums būs līdzsvara meklējumi starp deklarācijā uzskaitītajām vajadzībām un pieejamiem resursiem, respektējot Latvijas un Eiropas Savienības likumos noteiktās robežas. Šajos apstākļos apsveicama ir koalīcijas partneru apņemšanās "neaiztikt" 2019. gada budžetu, kā arī līgums par atbildīgas budžeta politikas īstenošanu, kas atgādinās, ka solījumu izpildei pretī būs jāmeklē finansējuma avoti.

[1] Makroekonomisko Norišu Pārskats

[2] 1998. un 2016. gadā budžets bija sabalansēts.