19.05.2022.

Kā paaugstināt Latvijas eksportētāju noturību starptautiskajos tirgos?

Ilustratīvs attēls shēma
Foto: Shutterstock

Kā rakstījām blogā “Latvijas eksporta audzēšana: lai jaunie nāk un vecie turās!”, Latvijas eksporta uzņēmumi diezgan ātri izkrīt no starptautiskajiem tirgiem. Arī produktu noturība eksporta tirgos nav vērtējama kā augsta: puse no jauniem eksporta produktiem, kurus ievieš pašreizējie eksportētāji, tirgošanā nenoturās ilgāk par gadu, bet jaunajiem eksportētājiem produktu noturība ir vēl zemāka (skat. 1. attēlu). 

1. attēls. Latvijas eksporta produktu izdzīvot spēja (eksporta produktu īpatsvars, kas izdzīvo laika gaitā, produkts tiek definēts 4 zīmju HS klasifikācijas līmenī). Latvijas eksportētāju izdzīvot spēja

Eksportējošo uzņēmumu un eksportējamo preču vājā noturība ir tēma, kas rosinājusi mūsu interesi: kādi ekonomiskās politikas pasākumi potenciāli pieejami, lai sekmētu Latvijas uzņēmumu un to produktu palikšanu starptautiskajos tirgos? Tāpēc Latvijas Banka aprīlī veica Latvijas eksportētāju padziļinātu izpēti, ar mērķi identificēt to noturību vecinošus faktorus.

Pētījums ir ļāvis konstatēt virkni sakarību: augsta eksporta noturība ir raksturīga tiem uzņēmumiem, kuri nesen ir piedzīvojuši strauju produktivitātes kāpumu, lielākiem un jaunākiem uzņēmumiem (t.i. tiem, kas tikuši dibināti relatīvi nesen), kā arī uzņēmumiem, kas nodarbojas ar reeksportu, uzņēmumiem ar mazākām parādsaistībām un augstāku peļņu. Līdzīgā kārtā, eksporta dzīvotspēju uzlabo ienākšana eksporta tirgos ar plašu preču klāstu un lielākā valstu skaitā vienlaikus.

Šie rezultāti būtībā apstiprina secinājumus, kuri iegūti arī citu valstu pētījumos. Atšķirībā no iepriekšējiem pētījumiem, Latvijas Bankas pētījumā pirmo reizi tika parādīta eksportējamo preču atsevišķu īpašību ietekme uz to izdzīvotspēju, īpaši fokusējoties uz divām preču īpašībām: jaunā produkta līdzība ar uzņēmuma līdzšinējo produkciju un šī produkta sarežģītība.

Pētījums ļauj secināt, ka ārvalstu tirgos noturīgāki ir tādi jauni produkti, kuri līdzīgi tiem, kurus uzņēmums jau kādu laiku ir eksportējis. To var skaidri redzēt 2. attēlā — izdzīvošanas likme precēm, kas ir ļoti līdzīgas esošajam eksportējamo preču grozam, atrodas augstāk nekā precēm ar mazāku līdzību līdzšinējam preču grozam. Piemēram, ja uzņēmums, kurš tradicionāli ir eksportējis neapstrādātas kokskaidu plātnes (HS kods 4410), sāk eksportēt, piemēram, koka darbarīkus (4417), tas ar šo produktu eksporta tirgū var palikt ilgāk, salīdzinājumā ar dabiskā korķa izstrādājumiem (4503) un īpaši - ar kokvilnas audumiem (5208). To var izskaidrot ar uzņēmuma uzkrāto pieredzi, kas palīdz koka darbarīku ražošanai un eksportam, bet daudz mazāk noder kokvilnas audumu ražošanā un eksportā. Papildus tam, patērētāji, kas pazīst šo zīmolu, pārsvarā to asociē ar kokskaidu plātnēm un nesteidzas iegādāties kaut ko, kas nav saistīts ar uzņēmuma pamatdarbību, kurā tas specializējas.

2. attēls. Preču līdzība uzņēmuma līdzšinējiem produktiem un to izdzīvot spēja eksporta tirgos
 Preču līdzība uzņēmuma līdzšinējiem produktiem un to izdzīvot spēja eksporta tirgos
Vēl viena svarīga eksportējamas preces dzīvotspējas pazīme ir tā, cik komplicētas ir ražošanā izmantojamās tehnoloģijas. Šo īpašību raksturo produkta sarežģītības indekss (PSI), kuru Hārvarda Universitātes pētnieki ir aprēķinājuši katrai precei. Preču kategorijās ar augstu PSI vērtību ir atrodamas tādas preces kā elektronika un ķīmiskas vielas, savukārt kategorijā ar viszemāko vērtību ir izejvielas un vienkāršas lauksaimniecības preces.

Vienlaicīgi, analizējot gan preces absolūto PSI, gan tās relatīvo PSI vērtību, t.i. PSI vērtību attiecībā pret produktiem, kurus uzņēmums jau eksportē, secinām, ka produkta absolūtā sarežģītība uzlabo jaunas eksporta preces izdzīvotspēju. Citiem vārdiem sakot - komplicētāki produkti ir noturīgāki ārvalstu tirgos, visdrīzāk tādēļ, ka šādus produktus ir grūtāk aizstāt. Tādējādi - Latvijas eksporta struktūras virzība uz augstāko komplicētību stimulētu kopējo eksportu kaut vai augstākas izdzīvot spējas dēļ.

Tomēr viss nav tik vienkārši. Nav tā, ka pietiek ar produkta sarežģītību vien, jo sava nozīme ir arī preces relatīvajai PSI, jeb relatīvajai sarežģītībai attiecībā pret uzņēmuma ierasto produkciju. Saskaņā ar mūsu pētījuma rezultātiem, sākot eksportēt preci, kuras ražošanas tehnoloģija, salīdzinot ar citām uzņēmuma eksporta precēm, ir pārāk komplicēta, šāda produkta dzīvotspēja pasliktinās. Turpinot iepriekšējo piemēru, uzņēmums, kas jau eksportē kokskaidu plātnes (4410), var sākt ražot un eksportēt antibiotikas (2941), kam ir krietni augstāka sarežģītība, taču, visticamāk, šis produkts nebūs ilgtspējīgs eksporta tirgū. Tas varētu liecināt par to, ka uzņēmumi saskaras ar augstākām izmaksām, ražojot produktus, kuriem ir nepieciešama sarežģītāka tehnoloģija un jaunas zināšanas.

Apkopojot sacīto - ir nepieciešams stimulēt uzņēmumu tieksmi piedāvāt arvien labākus, tehnoloģiski sarežģītākus un inovatīvākus produktus, taču tas ir jādara pakāpeniski, iespēju robežās. Pārāk straujš lēciens uz augšu var apdraudēt uzņēmuma eksporta stratēģiju.

APA: Beņkovskis, K., Tkačevs, O. (2024, 21. dec.). Kā paaugstināt Latvijas eksportētāju noturību starptautiskajos tirgos?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5585
MLA: Beņkovskis, Konstantīns. Tkačevs, Oļegs. "Kā paaugstināt Latvijas eksportētāju noturību starptautiskajos tirgos?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.12.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5585>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 1 )

  • Artūrs Ozols
    23.05.2022 12:42

    Tēma ir aktuāla ,tomēr nav skaidrs kāpēc ņemts kokskaidu plātņu piemērs. Latvijai raksturīgs ir agrāras valsts eksports , koksne , labība , piens , citas izejvielas , autoriem vajadzētu atklāt eksporta struktūras problemātikas nozīmi dažādos aspektos. Vienlaikus vajadzētu dot norādes uzņēmējiem , kuros virzienos nepieciešams intensīvi strādāt .

Restricted HTML

Up