01.04.2025.

Kāda bijusi pārkreditēšanās aktivitāte 2025. gada sākumā?

Ilustratīvas attēls pārkreditēšanas kampaņai
Foto: Latvijas Banka

Kopš 2025. gada sākuma lielai daļai Latvijas hipotekāro kredītņēmēju parādījās motivācija pārkreditēt savus kredītus par izdevīgākiem nosacījumiem. Nupat apkopoti pirmie dati, kas liecina, ka Latvijas iedzīvotāju interese par savām iespējām nepārmaksāt par hipotekāro kredītu ir bijusi liela.

Kā liecina Latvijas Bankas Kredītu reģistra informācija, 2025. gada janvārī un februārī hipotekāro kredītu pievienotās likmes ir samazinātas 2625 hipotekārajiem kredītiem, t.sk. 2540 likmi samazināja pie esošā kreditētāja un 85 likmi samazināja, pārkreditējoties pie cita pakalpojumu sniedzēja. Šo kredītu kopējā vērtība sasniedz teju 200 miljonus eiro jeb 4 % no visa hipotekārā kredītu portfeļa Latvijā. Vērts piebilst, ka iedzīvotāju aktivitāte šī gada pirmajos divos mēnešos tikai mazliet atpaliek no tās, kas pieredzēta iepriekšējos 3 gados kopā. 

Vidēji pievienotās likmes samazinātas par 0.5 procentu punktiem

Pievienotās likmes samazinājums nebūt nav bijis mazs. Tiem, kuri nosacījumus uzlaboja pie esošā kreditētāja, vidējais pievienotās procentu likmes samazinājums bija 0.5 procentu punkti. Savukārt tiem, kuri pārkreditējās pie cita kreditētāja, likmes samazinājums vidēji bija pat 0.85 procentu punktu apmērā. Kopumā šāds pievienoto likmju samazinājums gada laikā ļauj kredītņēmējam procentu maksājumos samaksāt attiecīgi par vidēji 370 un 500 eiro mazāk. Ja pieņemam, ka kredīts netiek priekšlaicīgi atmaksāts, tad visa kredīta dzīves laikā vidējais ietaupījums kredītņēmējam sasniedz pat 5300 un 8700 eiro, bet kopējais ietaupījums visiem kredītņēmējiem kopā pat 14 miljonus eiro. 

Jo augstāka sākotnējā likme, jo lielākas iespējas samazinājumam

Svarīgi piebilst, ka nebūt ne visi var rēķināties ar 0.5 procentu punktu samazinājumu. Iespējas samazināt pievienoto likmi ietekmē ne tikai kredītspēja, pietiekamu oficiālo ienākumu esamība, bet arī sākotnējais likmes līmenis. Statistika liecina – jo augstāka sākotnējā likme, jo lielāks ir vidējais samazinājums. Piemēram, hipotekārajiem kredītiem, kuriem sākotnējā pievienotā likme bija robežās no 2 % līdz 2.25 %, vidējais pievienotās likmes samazinājums bija ap 0.55 procentu punktiem, bet tiem, kam sākotnējā pievienotā likme bija augstāka par 3 %, tas vidēji pārsniedza pat 1 procentu punktu. Tikmēr kredītiem, kam sākotnējā pievienotā likme ir zem 2 %, samazinājums ir mērenāks – vidēji aptuveni 0.3 procentu punkti. Statistika liecina, ka, izņemot īstermiņa atlaides, pievienoto likmju "grīda" pašreiz ir pie aptuveni 1.3 %.

Izmanto savas iespējas nepārmaksāt! 

Lai gan iedzīvotāju aktivitāte pašlaik ir augsta, Latvijas Bankas aplēses liecina, ka iespējas uzlabot savus kredīta nosacījumus vēl arvien ir lielai daļai kredītņēmēju[1]. Kredītņēmējiem godprātīgi veicot ikmēneša maksājumus, tiek dzēsta kredīta pamatsumma, kā arī tiek uzkrāta pozitīva kredītvēsture, kas kredītu kopumā padara mazāk riskantu. Savukārt drošāks kredīts vairumā gadījumu nozīmē arī izdevīgākus nosacījumus, tai skaitā zemākās pievienotās likmes. Līdz ar to, no kredītņēmēja skatpunkta raugoties, ir vērts izzināt savas iespējas ne tikai pie esošā aizdevēja, bet arī pie tā konkurentiem, kas, iespējams, ļaus ietaupīt vairāk.

Tādēļ tos kredītņēmējus, kuri to vēl nav izdarījuši, aicinām vietnē "Naudas skola" apmeklēt Latvijas Bankas izstrādāto procentu likmju salīdzināšanas rīku un pārkreditēšanas kalkulatoru, salīdzināt sava kredīta procentu likmi ar pašlaik izsniegto kredītu vidējo pievienoto procentu likmi un aprēķināt savu potenciālo ieguvumu no pārkreditēšanās. Turpat arī detalizēti – soli pa solim – aprakstīts pārkreditēšanas process, sniegti detalizēti skaidrojumi un atbildes uz iespējamiem jautājumiem.

APA: Vilerts, K., Ņikitins, A. (2025, 02. apr.). Kāda bijusi pārkreditēšanās aktivitāte 2025. gada sākumā?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6673
MLA: Vilerts, Kārlis. Ņikitins, Artūrs. "Kāda bijusi pārkreditēšanās aktivitāte 2025. gada sākumā?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 02.04.2025. <https://www.makroekonomika.lv/node/6673>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up