Kāda būs klimata pārmaiņu ietekme uz ikvienu mūsu dzīves jomu?

Lai arī klimata pārmaiņu riski ir zināmi jau labu laiku, konkrēta rīcība valstu, uzņēmumu un cilvēku darbos aizvien ir kavējusies. Tomēr tagad klimata pārmaiņas ir viena no galvenajām tēmām gan nacionālos, gan pārnacionālos forumos, un arvien vairāk valstu, institūciju un uzņēmumu runā par nepieciešamību visiem darboties kopā, lai varētu mazināt cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā radītās klimata pārmaiņas un pamazām pāriet uz oglekļa neitrālu ekonomiku. Būtisks pagrieziena punkts bija ASV prezidenta vēlēšanas – Džo Baidena dienaskārtībā, atšķirībā no priekšgājēja, klimata pārmaiņu jautājumiem ir augsta prioritāte.

Valstu spēja mazināt oglekļa izmešus būs atkarīga no tehnoloģiju attīstības, kas nebūs iespējama bez privātā sektora iesaistes un finansējuma.

Tā būs iespēja apgūt jaunus darbības veidus, iegūt jaunas tirgus nišas un attīstīt esošos produktus.

Skaidrs, ka jebkuras būtiskas pārmaiņas saistās ar riskiem. Tie ir jāidentificē, un tiem jāgatavojas. Lai to varētu darīt, pirmkārt, ir jāveicina informācijas pieejamība par to, kādiem riskiem pakļauti ir iedzīvotāji, uzņēmumi, sabiedrība kopumā. Eiropas līmeņa taksonomija (klasifikācija) ir būtisks solis šajā virzienā. Vienlaikus būtiski iekļaut klimata pārmaiņu riskus dažādu riska scenāriju izvērtējumos, tajā skaitā arī kredītu reitingos. Paralēli risku izprašanai gaidāms, ka informācijas pieejamība pati par sevi jau ietekmēs tādu investīciju mazināšanos, kas ieguldītas izmešu intensīvās jomās, un palīdzēs piesaistīt finansējumu "zaļākiem" projektiem.

Arī centrālās bankas, tai skaitā Eiropas Centrālā banka (ECB) un Latvijas Banka, ir nopietni pievērsušās klimata pārmaiņu tēmai.

Centrālo banku darbību klimata pārmaiņas ietekmē divējādi. Pirmkārt, tā ir pati pāreja uz oglekļa neitrālu ekonomiku, kas maina ekonomikas un finanšu sistēmas darbību. Otrkārt, tie ir riski, ko rada politiķu nespēja vienoties par pāreju uz videi draudzīgāku saimniekošanu, kā arī aizvien jaunas klimata katastrofas, kā rezultātā tiek kavēta attīstība.

ECB mērķis ir gādāt par cenu stabilitāti. Kā savā komentārā raksta Frenks Eldersons (Videi nekaitīgāka monetārā politika (europa.eu)): centrālās bankas nedrīkst ignorēt klimata pārmaiņas. Klimata pārmaiņas ietekmē inflāciju, piemēram, dabas katastrofu ietekmē tiek iznīcināta raža vai tiek ierobežota pieeja dažādiem dabas resursiem. Turklāt centrālo banku pienākums ir atbalstīt Eiropas Savienības ekonomikas politiku, un tajā arvien būtiskāku lomu spēlē klimata pārmaiņu tēma.

Arī Latvijas cilvēkiem, uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā jāsaprot, ka pasaule mainās un mainās arī attieksme pret klimata jautājumiem. Jau tuvākajos gados šī būs viena no nozīmīgākajām globālajām prioritātēm, un vienlaikus iespēja atrast jaunas un ienesīgas darbības nišas starptautiskā līmenī.

Komentārs sniegts laikrakstam Diena.