Kādēļ noguldījumu likmes kāpj gausāk?

Pirmkārt, ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme – likme, ko bankas gūst par finanšu līdzekļiem, kas ECB noguldīti uz nakti, jūlijā tika paaugstināta no negatīva līmeņa (mīnus 0.5%) līdz 0%. Tajā pašā laikā ECB galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, par kuru komercbankas var aizņemties finanšu līdzekļus no ECB, ir pieaugusi no 0% līdz 0.5%. Ja komercbankas neiegulda no mājsaimniecībām un uzņēmumiem piesaistītos līdzekļus, izsniedzot jaunus aizdevumus vai iegādājoties vērtspapīrus, citus finanšu instrumentus, tām piesaistītie līdzekļi jāiegulda ECB, par to nesaņemot procentus. Jāpiebilst, ka no 2014. gada jūnija, kad noguldījumu iespēju likme tika pazemināta līdz negatīvam līmenim, Latvijas komercbankas piemēroja negatīvu likmi galvenokārt tikai lieliem uzņēmumu noguldījumiem.

Otrkārt, Latvijā noguldījumu likmes nav tieši piesaistītas kādam no naudas tirgus indeksiem, tādēļ komercbankas pašas var izlemt, cik ātri un cik lielā apmērā pieskaņot noguldījumu likmes jaunajai tirgus situācijai. Tomēr, ja aizdevumu likmju kopējais līmenis augs, komercbankām būtu jābūt ieinteresētām piesaistīt vairāk finanšu līdzekļu no mājsaimniecībām. Savādāk tās palaidīs garām izdevību nopelnīt, izsniedzot aizdevumus ar augstākām likmēm. Palielinoties komercbanku ieinteresētībai piesaistīt noguldījumus, būtu jākāpj arī to procentu likmēm.

Tomēr pandēmijas laikā, kad nenoteiktība veicināja uzkrājumu drošības spilvena veidošanos un ierobežojumi liedza tērēt naudu ierastajiem mērķiem, mājsaimniecību noguldījumu atlikums līmenis komercbankās pieauga straujāk nekā parasti. Arī pēc ierobežojumu atcelšanas iekšzemes noguldījumu atlikums turpina kāpt, bet ievērojami lēnāk. Turpretim uzņēmumu kreditēšana Latvijā joprojām ir samērā gausa, un tuvākajos ceturkšņos, uzņēmumiem rūpīgāk izvērtējot nepieciešamību veikt ilgtermiņa investīcijas, pieprasījums pēc aizdevumiem var vēl vairāk samazināties. Latvijā šobrīd mājsaimniecību un uzņēmumu aizdevumu atlikums ir mazāks par noguldījumu atlikumu. Iekšzemes aizdevumu un noguldījumu attiecība, neskaitot valdības segmentu, Latvijas kredītiestādēs un ārvalstu kredītiestāžu filiālēs Latvijā 2022. gada jūnijā bija 0.8. Turklāt finansiāli spēcīgākām un efektīvākām ārvalstu komercbankām, kas dominē Baltijas banku sektorā, mājsaimniecību noguldījumi nav pats svarīgākais finansējuma gūšanas avots. Tādējādi komercbankām ir pieejami ievērojami finanšu resursi un nepastāv spiediens celt noguldījumu likmes. Arī lielākā daļa (ap 94%) mājsaimniecību un uzņēmumu noguldījumu ir pieprasījuma noguldījumi (darījumu kontu atlikumi), kam parasti piemēro nulles procentu likmi.

Nozīmīga loma ir arī konkurences situācijai Latvijas komercbanku tirgū. Latvijas mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu noguldījumi ir koncentrēti četrās nozīmīgākajās komercbankās (šā gada jūnijā– ap 85% no noguldījumiem). Komercbanku savstarpējā konkurence nav pietiekoši augsta, lai veicinātu ātru un pilnīgu ECB oficiālo likmju kāpuma iecenošanu mājsaimniecību noguldījumu likmēs.

Tomēr šī gada otrajā pusē un nākamā gada pirmajā pusē spiediens uz noguldījumu likmēm varētu nedaudz pieaugt. Tirgus dalībnieki gaida ECB tālākos lēmumus par eiro zonas likmēm. ECB Padome uzsvērusi, ka lēmumus pieņems, ņemot vērā makroekonomisko datu attīstību, galvenokārt inflācijas dinamiku. Tāpat šī gada otrajā pusē un nākamā gada pirmajā pusē inflācijas ietekmē mājsaimniecību noguldījumu atlikums varētu pieaugt lēnāk vai pat samazināties, mājsaimniecību izdevumiem kāpjot straujāk par darba samaksu. Tādējādi agrāk vai vēlāk arī noguldījumu likmes atsāks kāpt, padarot noguldījumus komercbankās pievilcīgākus.