Kāpēc inflācija tuvu 3% šobrīd Latvijai ir veselīga

Pirmkārt, inflācija Latvijā ir maksa par ienākumu pieaugumu. Bagātajās valstīs cenas ir augstākas nekā nabadzīgajās valstīs – īpaši tas attiecas uz tādām netirgojamām precēm kā kafijas tasīte, frizētava vai taksometrs. Cieša pozitīva sakarība starp ienākumu līmeni un cenām pastāv arī starp Eiropas Savienības (ES) valstīm (1. attēls). Visās valstīs, kur ienākumi pieaug ātrāk nekā ES vidēji, straujāk pieaug arī cenas. Latvija ir viens no šādiem piemēriem.

1. attēls. Ienākumu un cenu līmenis (2017. gadā)

Piezīme: Luksemburga un Īrija nav iekļautas, jo tām ir izlecošas jeb būtiski atšķirīgas vērtības.

Visas prognozes rāda, ka arī nākamajos gados Latvijas tautsaimniecība attīstīsies straujāk par ES vidējo rādītāju (2. attēls). Tas ļaus vēl vairāk mazināt Latvijas ienākumu atpalicību no Rietumeiropas. Tomēr sasniegt Vācijas labklājību ar Rumānijas cenām nav iespējams – pieaugot ienākumiem, pieaugs arī cenas.

2. attēls. IKP uz iedzīvotāju pieauguma temps 2014. – 2019. gadā (%)

Otrkārt, inflāciju Latvijā nedaudz palielina arī biznesa cikla ekspansijas fāze. Pašlaik Latvijas tautsaimniecība funkcionē tuvu savam potenciālam vai pat nedaudz virs tā. Bezdarbs samazinājies zem dabiskā līmeņa, un nepietiekamais investīciju apjoms iepriekšējos gados tagad atspoguļojas ražošanas jaudu augstā noslodzē. Grūtības aizpildīt brīvās darba vietas liek uzņēmējiem celt atalgojumu straujāk, nekā pieaug darba ražīgums, kas sadārdzina ražošanas izmaksas un izpaužas cenu palielinājumā. Arī citās eiro zonas valstīs, kur ekonomika funkcionē tuvu potenciālam vai nedaudz virs tā, inflācija ir nedaudz augstāka nekā valstīs, kuru ekonomika funkcionē būtiski zem potenciāla (3. un 4. attēls).

3. attēls. Pamatinflācija un ražošanas apjoma starpība

Pamatinflācija ir inflācija, atskaitot nodokļus, enerģiju un pārtiku. 
Valstu izlase ietver eiro zonas valstis. Grieķija nav iekļauta, jo tai ir izlecoša vērtība.

4. attēls. Pamatinflācija un bezdarba cikliskā komponente

Pamatinflācija ir inflācija, atskaitot nodokļus, enerģiju un pārtiku. 
Valstu izlase ietver eiro zonas valstis. Grieķija nav iekļauta, jo tai ir izlecoša vērtība.

Treškārt, inflācijas starpvalstu atšķirības daļēji nosaka patēriņa groza īpatnības. Piemēram, Latvijai raksturīgs diezgan liels ar enerģiju saistīto preču īpatsvars patēriņa grozā - degvielai, siltumam, elektrībai un dabasgāzei kopumā tērējam ievērojami  lielāku izdevumu daļu nekā vairums citu valstu (5. attēls). Tādēļ naftas sadārdzinājums (no 50 ASV dolāriem par barelu pērn gada vidū līdz 85 ASV dolāriem par barelu šobrīd) inflāciju Latvijā ietekmēs vairāk nekā dažas citas ES valstis. 

Salīdzinoši lielu izdevumu daļu tērējam arī pārtikai. Tieši tāpēc globālam piena produktu sadārdzinājumam pērn gada pirmajā pusē bija salīdzinoši liela ietekme uz inflāciju Latvijā. Turklāt diezgan lielu īpatsvaru mūsu patēriņa grozā aizņem produkti, kuriem regulāri tiek celtas akcīzes nodokļa likmes – degviela un alkoholiskie dzērieni (5. attēls). Tādējādi līdzīgs akcīzes likmju kāpums alkoholam (piemēram, visās ES valstīs par 10%) Latvijas inflāciju var celt divreiz vairāk nekā vidējo ES inflāciju.

5. attēls. Atsevišķu preču un pakalpojumu īpatsvars patēriņa grozā (%)

Secinājums: tas, ka inflācija Latvijā pērn un šogad nedaudz pārsniedz eiro zonas vidējo rādītāju, ir ilgtermiņa (1), vidējā termiņa (2) un īstermiņa (3) faktoru kombinācija. Sasniegt Vācijas labklājību ar Rumānijas cenām nav iespējams - cenu līmeņa kāpums ir atbilstoša samaksa par augstāku dzīves līmeni. Savu artavu inflācijai dod arī pašreizējā cikliskā ekspansija, naftas cenu kāpums un regulāra akcīzes nodokļa likmju celšana. Tādējādi gada inflācija tuvu 3% šobrīd Latvijai ir ekonomikas veselīguma pazīme, kas atspoguļo ienākumu konverģences procesu un biznesa cikla ekspansiju.