Karš slāpē eiro zonas ekonomiku

Eiropas ekonomika aizvien izteiktāk izjūt Krievijas kara Ukrainā ietekmi: izaugsme mazinās, noskaņojums pasliktinās un cenas šaujas gaisā.

Sankciju ietekmē enerģijas cenas patērētājiem kopš februāra ir pieaugušas par 12.5%, kā rezultātā tās martā bija par 44.4% augstākas nekā pirms gada. Tām pievienojas arī pārtikas cenu kāpums, ko veido satraukums par pārtikas produktu pieejamību, ņemot vērā to, ka Krievija, Baltkrievija un Ukraina apgādā lielu daļu pasaules ar pārtiku un minerālmēslu produktiem ražas uzlabošanai. Šie cenu kāpumi būtiski iedragājuši arī uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu, kāpinot satraukumu par izaugsmi, pirms vēl valstis ir spējušas atgūties no Covid-19 izraisītās krīzes.

Martā publicētās Eirosistēmas prognozes paredz, ka sliktākajā scenārijā izaugsmes tempi samazinātos līdz 2.3%, salīdzinājumā ar 3.7% izaugsmi, ko paredz bāzes scenārijs. Tomēr, situācijai attīstoties un kara beigām attālinoties, gaidāms, ka šis novērtējums pasliktināsies. Turklāt šis novērtējums neņem vērā iespēju, ka tiek pārtrauktas energoresursu piegādes no Krievijas, kas situāciju vēl pasliktinātu. 

Noskaņojums krietni pasliktinājies.

Karam turpinoties, eiro zonas patērētāju noskaņojums strauji pasliktinās. To apstiprina Eiropas Komisijas veiktā ekonomiskā noskaņojuma aptauja, augstā nenoteiktība kopā ar rekordaugstajiem cenu kāpumiem, būtiski pasliktinājusi patērētāju konfidenci un kāpinājusi gaidas par inflācijas attīstību nākotnē.

1. attēls. Patērētāju noskaņojums.

Avots: EK aptauja.

Uzņēmumu noskaņojuma rādītāji eiro zonā kopumā vēl martā bija salīdzinoši noturīgi, tomēr atsevišķu valstu, īpaši Vācijas, sentimenta indikatori jau uzrāda strauju noskaņojuma pasliktināšanos.

Relatīvo noturību visdrīzāk izskaidro pozitīvā ietekme no aizvien plašākas Covid-19 ierobežojumu mazināšanas. Eiro zonas PMI (Iepirkumu vadītāju indekss) rādītājs martā tikai nedaudz samazinājies no augstā līmeņa februārī. Tomēr arī PMI datos redzams, ka bažas par nākotnes izaugsmes iespējām uzņēmumos veicinājusi kara viestā nenoteiktība . Saskaņā ar PMI, uzņēmumos, kas darbojas rūpniecības  un pakalpojumu sektorā, gaidas par turpmāko izlaidi strauji pasliktinājušās, tās noslīdējušas līdz 17 mēnešu zemākajam līmenim. Pakalpojumu sektorā kara ietekme tiek izjusta mazāk, turklāt pozitīvs impulss ir Covid-19 ierobežojumu atcelšana.

Viens no iemesliem, kādēļ patērētājiem un uzņēmumiem ir pamats satraukties par nākotnes ekonomisko situāciju, protams, ir šobrīd augstā un aizvien kāpjošā inflācija, kas mazina patērētāju pirktspēju un uzņēmumiem nedod iespēju droši veidot plānus nākotnei.

Inflācija turpina palielināties un pārsniedz visus rekordus.

Inflācija eiro zonā martā sasniedza 7.4%, kas ir vēsturiski augstākais te reģistrētais līmenis. Straujo cenu kāpumu veido, no vienas puses mums visiem jau zināmais un arī Latvijā labi jūtamais enerģijas cenu kāpums, tas šobrīd veido 60% no kopējās inflācijas. Tam pēdējo mēnešu laikā strauji pievienojas arī pārtikas cenu pieaugums.

Straujš cenu kāpums enerģijai un pārtikas produktiem bija vērojams jau pirms karadarbības Ukrainā. Karadarbība, tās viestā nenoteiktība un piegāžu problēmas šo kāpumu būtiski pastiprinājušas. Ja martā, kur vērojam cenu kāpumu vairāk nekā par 10%, tie lielākoties bija energoprodukti un pārtika (skatīt 2. attēlu). Turklāt, šoreiz lielākā problēma nav ar autodegvielas cenu kāpumu, bet gan ar dabasgāzes, elektroenerģijas un kurināmā cenām.

2. attēls. Produkti ar lielākajiem cenu kāpumiem 2022. martā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi (COICOP 2085 produktu dalījumā).

Avots: Eurostat

Inflācija ir augsta visās eiro zonas valstīs, zemākā - Maltā, kur tā tuvojas 5%, augstākā - Baltijas valstīs un Nīderlandē. Inflācija Latvijā martā bija ceturtā augstākā eiro zonā - 11.5%.

Lai arī enerģijas un pārtikas cenu kāpums veido lielāko daļu inflācijas, arī pamatinflācija, jeb inflācija neskaitot pārtikas un enerģijas cenu ietekmi, martā turpināja pieaugt. Pieauga gan pakalpojumu, gan arī pārējo preču cenas. Plašāku cenu kāpumu veido globālo piegāžu ķēžu sastrēgumi, kas kopš pirmajiem diviem Covid-19 izplatības gadiem nekur nav pazuduši, tāpat arī enerģijas cenu netiešā ietekme, pieaugot ražošanas un transportēšanas izmaksām.

Vai gaidāma ir stagflācija?

Stagnējoša - ilgstoši zema vai izpaliekoša izaugsme, kombinācijā ar augstu bezdarbu un noturīgi augstu inflācija ir situācija, ko dēvē par stagflāciju.  Ekonomisti ir vienisprātis, ka Krievijas karš Ukrainā radījis situāciju, kad gaidāma augstāka inflācija un zemāka izaugsme, nekā iepriekš paredzēts, tomēr šobrīd stagflācijas pazīmes eiro zonā nesaskata. Taču jo ilgāk vilksies karš, jo lielāki zaudējumi gaidāmi ne tikai karojošajām valstīm, bet arī atvērtām un starptautiskajā tirdzniecībā plaši iesaistītajām valstīm, tai skaitā eiro zonai. Nenoteiktība par turpmāko attīstības gaitu šobrīd ir ļoti augsta.

Par spīti šokam, eiro zonas izaugsme turpināsies liecina ECB izaugsmes prognozes 2.3-3.7% ietvaros (atkarībā no tā, cik negatīvu scenāriju saistībā ar karu Ukrainā pieņemam). Tās gan tapušas martā, kad karadarbība bija tikko sākusies, un gaidāms, ka jūnija prognozēs jau būs bijusi iespēja tās ietekmi ievērtēt precīzāk un izaugsmes prognozes tiks pārskatītas uz leju.

Eiro zonas tiešā ekspozīcija uz sankcijās iekļautajām jomām Krievijā un Ukrainu ir lielāka nekā daudziem citiem pasaules reģioniem, tomēr nav tik liela, lai izaugsme eiro zonā stipri ciestu, tai skaitā tirdzniecībā vai finanšu sektorā. Vērā ņemams arī fakts, ka Krievija iebruka Ukrainā brīdī, kad eiro zonas ekonomika salīdzinoši stipra, iedzīvotājiem pandēmijas laikā izveidojies uzkrājumu drošības spilvens. Lielākais izaicinājums ir atkarība enerģētikas jomā. Šobrīd valstis viena pēc otras ziņo par plāniem pārstāt importēt enerģiju no Krievijas. Tomēr ir valstis, kurās šāda transformācija nav īsā laikā tik viegli īstenojama, viena no tām ir eiro zonas lielākā ekonomika - Vācija. Situācijā, ja enerģijas padeve no Krievijas strauji samazinās, Vācija var piedzīvot strauju izaugsmes kritumu kas, protams, būtiski ietekmēs eiro zonas kopējos izaugsmes rādītājus.

Eiro zonā vērojamas arī pozitīvas tendences, piemēram, darba tirgū. Bezdarba līmenis turpina samazināties un sasniedzis jau vēsturiski zemāko līmeni. Martā tikai 6.8% no darbaspēka bija bezdarbnieki. Nodarbināto iedzīvotāju daudzums jau 2021. gada 4. ceturksnī pārsniedza pirmspandēmijas līmeni 2019. gada beigās, un nodarbināti bija 73.5% no kopējā iedzīvotāju daudzuma darbspējas vecumā. Skaidrs, ka karam ieilgstot un izaugsmei samazinoties, arī darba tirgus situācija varētu pasliktināties, tomēr šobrīd darba tirgus ir ļoti spēcīgs.

Trešais faktors – inflācija, šobrīd, protams, ir ļoti satraucoša. Karadarbībai ieilgstot, diemžēl nav pazīmju, kas liecinātu par globālā cenu spiediena mazināšanos, tāpēc saredzamā nākotnē inflācija turpinās būt augsta. Inflācijas samazināšanos līdz mērenākiem līmeņiem var gaidīt sākot ar 2023. gadu, ECB prognozē, ka sliktākajā scenārijā 2023. gadā inflācija samazināsies līdz 2.7%.

Kāda loma ir monetārajai politikai?

Kad inflācija ir virs monetārās politikas mērķa līmeņa un tautsaimniecību skar piedāvājuma puses šoks, kas samazina izaugsmi, monetārās politikas veidotājiem ir jāizlemj - vai atbalstīt un mazināt gaidāmo pieprasījuma kritumu, vai mazināt monetārās politikas atbalstu un ierobežot inflāciju.

Visbiežāk šādas situācijas tiek risinātas, novērtējot sagaidāmo šoka ietekmes ilgumu. Ja šoks ir pārejošs, tad monetārās politikas veidotāji var nereaģēt uz inflācijas kāpumu. Tomēr, ja šoka ietekme ir ilgstoša un gaidāms, ka tas ietekmēs inflācijas dinamiku arī vidējā termiņā, tad monetārajai politikai ir jāreaģē, jāmazina atbalsts ekonomikai, lai līdz ar pieprasījuma mazināšanos tiktu ierobežota inflācija, ar mērķi nodrošināt cenu stabilitāti.

Šobrīd inflācija jau labu laiku ir virs mērķa līmeņa, turklāt arī faktori, kas izraisa inflāciju - globālās enerģijas un pārtikas cenas kā arī starptautiskās tirdzniecības problēmas ir ieilgušas un tuvākajā laikā nemazināsies. Tas monetārās politikas veidotājiem liek pieņemt lēmumus par monetārās politikas atbalsta mazināšanu, lai rūpētos par to, ka vidējā termiņā inflācija var atgriezties mērķa līmenī. Šo rīcību atbalsta arī fakts, ka patērētāju un uzņēmēju gaidas par to kā attīstīsies inflācija tuvākā un tālākā nākotnē ir pieaugušas, tas nozīmē, ka gaidāms algu kāpums, kas savukārt varētu radīt vēl papildu spiedienu cenu kāpumam.

3. attēls. Inflācijas gaidas eiro zonā*.

* nākotnes darījumu likmes, kas izriet no inflācijai piesaistītiem mijmaiņas darījumiem

Avots: Bloomberg, LB aprēķini.

Pēdējā preses konferencē  ECB prezidente Kristīne Lagarda apstiprināja, ka ECB padome darīs visu, kas nepieciešams, lai izpildītu ECB uzdevumu panākt cenu stabilitāti. Pašreizējos lielas nenoteiktības apstākļos monetārā politika būs gatava pielāgoties mainīgajai situācijai, un atbalsta mazināšanu tiks veikta pakāpeniski.

Turklāt būtiski atcerēties, ka nozīmīga vieta krīžu pārvarēšanā ir ne tikai monetārai, bet arī fiskālai politikai. Tās uzdevums šobrīd būtu mazināt riskus ekonomikas lejupslīdei, balstot ekonomiku, veidojot produktīvas investīcijas un balstot ilgtspējīgu attīstību. Monetārās un fiskālās politikas sadarbība būs noteicošais tajā, cik veiksmīgi eiro zonas valstis spēs rūpēties par sabiedrības labklājību un ekonomikas atkopšanos.