Ko sēsi, to pļausi
Nesen publiskotajā "DNB Latvijas barometra" pētījumā iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt valdības darbu. Tiesa gan, es teiktu, ka pētījums ir nevis par valdības darbu, bet - sabiedrības attieksmi un atbildību. Citiem vārdiem sakot – tas drīzāk nav par krekliem, bet par sirdsapziņu.
Aplūkojot "DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultātus, ar skumju nopūtu jāatzīst, ka sabiedrība nemainīgi uztver valdību kā kaut ko no pašas nošķirtu: tie ir "viņi", kuru lēmumus "mēs" nespējam ietekmēt. Lai gan 48% aptaujāto norāda, ka politiķu lēmumus visefektīvāk var ietekmēt ar piedalīšanos vēlēšanās, vienlaikus turpat līdzās, citā jautājumā 59% aptaujāto atzinuši, ka iedzīvotāji nekādi nevar ietekmēt "viņu" lēmumus.
Lai gan vēlēšanas nebūt nav vienīgā iespēja, kā īstenot šo ietekmi, tomēr tāda patiesi ir visiem Latvijas pilsoņiem. Gribētos, lai šī iespēja gan tiktu novērtēta, gan ar pienākuma sajūtu arī izmantota. Jo, ja vēlētāji nemaz nepievērš uzmanību partiju programmām, viedokļiem un to kandidātu spējām priekšlikumus iedzīvināt, tad nereti var rasties sajūta, ka pašu ievēlētie atbild ar līdzīgu neieinteresētību.
Otrs jautājums, kas liek aizdomāties, ir par faktoriem, kas spētu palielināt iedzīvotāju uzticību valsts pārvaldes institūcijām. Visbiežāk tiek minēta algu un pensiju paaugstināšana (44%). Tad seko tādi atbilžu varianti kā korupcijas (40%) un birokrātisko šķēršļu (38%) mazināšana. Ja aptaujātie algu un pensiju palielinājumu uzskata par rezultātu sekmīgai valdības ilgtermiņa politikai, kas vērsta uz augstāku labklājību, vienlaikus samazinot nelietderīgus tēriņus un izskaužot nodokļu nemaksāšanu, tad doma ir saprotama un atbalstāma. Savukārt, ja aptaujātie ar šo atbildi ir domājuši īstermiņa ieguvumu – tūlītēju algu un pensiju paaugstinājumu, neraizējoties, vai atbilstoši pieaugusi budžeta ienākumu puse, tad tā ir jau trekno gadu plaukumā pieredzētā domāšana - "pēc mums kaut vai ūdensplūdi" režīmā. Tas ir arī signāls vēlēšanu kandidātiem, kas liek solīt, cik vien spēj, par solījumu izpildīšanas reālajām iespējām neraizējoties.
Protams, nevar prasīt, lai ikviens balsotājs būtu speciālists ekonomikā, tomēr uz politiķu solījumiem būtu jāraugās kritiskāk – mēģinot saprast, cik reāli sasniedzams ir konkrētais uzstādījums, bet kurš (varbūt pat balstīts labos nodomos) grautu tautsaimniecības stabilos pamatus.
Iedzīvotāju vērtējumos par nodokļiem diemžēl iezīmējas samērā liela nesaprašana par to, kā tad top valsts budžets un kādas ir tā iespējas. Piemēram, "DNB Latvijas barometra" jautājumā par iespējamiem nodokļu grozījumiem ar vislielāko pienesumu Latvijas budžetam visbiežāk tiek minēti tādi, kas iedzīvotājus skars ļoti maz. Ja domu izdomājam līdz galam, tas vienlaikus nozīmē arī to, ka no šādiem grozījumiem liels pienesums valsts budžetā neradīsies – 33% respondentu kā īpaši lielu ieguvumu norāda ostu nodevas ieviešanu, 30% - akcīzes nodokļa tabakai paaugstināšanu, 29% - uzņēmumu valdes locekļu nodokļa ieviešanu. Tas sakrīt arī ar citos pētījumos "nolasāmo" - teju puse iedzīvotāju akceptē nodokļu nemaksāšanu un kopumā visnotaļ atbalsta ēnu ekonomikas klātesamību. Atliek vien secināt, ka reizē nevar gribēt budžetā ar paaugstinātu akcīzi tabakai iekasēt vairāk nodokļu, ja paši labprāt izvēlas iegādāties kontrabandas preci.
"DNB Latvijas barometra" pētījums, kā redzams, šoreiz mani rosinājis mūs pašus, atvainojiet, mazliet ķert pretrunās - kamēr būsim vienaldzīgi pret pašu ievēlēto politiķu piedāvājuma kvalitāti, tikmēr arī valdība jutīsies tikpat distancēta no sabiedrības, un optimisma un gandarījuma pilnas atbildes par valdības darbu diez vai gaidāmas.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Komentāri ( 2 )
Gribētu komentēt frāzi "sabiedrība nemainīgi uztver valdību kā kaut ko no pašas nošķirtu":
Diemžēl tā ir patiesība, ka valdība un tā saucamā elite ir nošķirta no sabiedrības.
Tas, ka kādu ik pa laikam pieķer, ka viņš nezin cik maksā sabiedriskā transporta biļete, ir sīkums.
Bet trakākais ir tas, ka pie varas ir cilvēki, kuri neorientējas uzņēmējdarbībā, kuriem "neiet" uzņēmējdarbībā un kuri nemaz necenšas sabiedrībai parādīt, ka tikai uzņēmēji ir tie, kuri ir spējīgi piepieldīt valsts kasi.
Kamēr tiks popularizēts un nodokļu likumos "iestrādāts" sauklis - visi ir zagļi, tikmēr nekas šajā valstī nenotiks un vieglākais ceļš būs aizbraukt prom...
Manuprāt, lielākā problēma ir tā, ka lielākā daļa cilvēku nespēj kritiski izvērtēt priekšlikumus vai nav ieinteresēti dziļākā izvērtēšanā, jo nav sajūtas, ka tas spēs ko mainīt.
Ja vidējais kritiskās domāšanas līmenis tiktu uzlabots, tad iedzīvotāji būtu neatkarīgāki lēmumu pieņemšanā un arī neatbalstītu populistiskos lēmemus tik bieži un tādējādi pieņemto lēmumu kvalitāte pieaugtu. Bet tas var notikt tikai gadījumā, ja izglītības kvalitāte uzlabojas un pašreizējā izglītības sistēma neliecina par gaidāmām pozitīvām pārmaiņām. Manuprāt, sākotnēji lielāks devums izglītības veicināšanā būs no privātas darbības (MOOCi, skolotāju un NVO darbība).
Otrs punkts - elektorāts balsojot, protestējot vai kā citādi diktē, kas ir populāri un nepopulāri lēmumi un politiķi vadās pēc šīm nostādnēm. Lēmumu popularitāte parasti nosaki, cik īstermiņā viņi šķiet elektorātam pozitīvi un ilgtermiņa sekas tiek ignorētas. Politiķi, kuri savās kampāņās iestātos par ļoti saprātīgiem ilgtermiņa lēmumiem un kuri bieži var "šķist" nepopulāri, visticamāk neuzvarēs. Tas ir cikls un manuprāt, politiķu kvalitāte korelēs ar elektorāta kvalitāti. Starp citu, aiz politisko lēmumu pieņemšanas stāv ne tikai politiķi, bet arī parastie ierēdņi, tāpēc visefektīvāk un realistiskāk būtu uzlabot vidējo izglītības kvalitāte un nevis cerēt, ka pēkšņi politiķu un ierēdņu lēmumu pieņemšanas spējas būs daudz augstākas par vidējo līmeni (it īpaši ņemot vērā, ka privātais sektors ir vairāk spējīgs piesaistīt labus darbiniekus nekā publiskais sektors).