Konkurence un degvielas cenas Baltijas valstīs
Nelielam ieskatam piedāvāju aplūkot Eiropas enerģijas portāla publicēto informāciju par degvielas cenām Eiropas Savienībā. Mazumtirdzniecības cena tiek sadalīta trīs daļās: tīrajā pasaules cenas – jēlnaftas iepirkuma cenas – ietekmē, naftas pārstrādes industrijas un mazumtirgotāju uzcenojumā un valsts nodokļu politikas ietekmē.
Avots: Europe`s Energy Portal, (http://www.energy.eu/#Domestic)
Latvijas un arī pārējo Baltijas valstu degvielas cenas atrodas "zemākajā galā", tomēr ne pašā apakšā. Latvijā 27. jūlijā mazumtirdzniecībā bija septītās zemākās benzīna cenas un desmitās zemākās dīzeļdegvielas cenas ES (Igaunijā atbilstoši otrā un piektā zemākā, Lietuvā attiecīgi astotā un otrā zemākā cena ES).
Jēlnaftas iepirkuma daļa degvielas cenā, kā jau varētu gaidīt, visā ES ir ļoti līdzīga, tā svārstās no 0.50€ Beļģijā līdz 0.52€ Īrijā (Latvijā 0.51€ par litru degvielas). Tātad atšķirības gala cenā veido naftas produktu pārstrādes un mazumtirgotāju uzcenojums un galvenokārt katras valsts nodokļu politika.
Nozīmīgāko atšķirību avots ir nodokļu politikas ietekme. Mazākais akcīzes nodoklis benzīnam ES – Kiprā (0.38 €/litrā), lielākais – Nīderlandē (0.75€). Latvijā piektais mazākais – 0.42€, Igaunijā – 0.43€, Lietuvā – 0.41€. Mazākais akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai – Lietuvā (0.27€) un lielākais Lielbritānijā (0.65€). Latvijā piektais zemākais – 0.34€. Igaunijā 0.40€. Pievienotās vērtības nodoklis svārstās no 15% Kiprā un Luksemburgā līdz 25% Ungārijā, Dānijā un Zviedrijā. Latvijā – 22%, Igaunijā – 20%, Lietuvā – 21%.
Tomēr interesanti aplūkot tieši uzcenojumu, ko veido gan pārstrādātāja, uzglabātāja, transportētāja, gan arī mazumtirgotāja daļa, un kas nozīmīgi atšķiras gan ES, gan arī Baltijas valstu starpā. Mazākais uzcenojums ES ir Igaunijā (benzīnam 0.09€ (7% no gala cenas) un dīzeļdegvielai 0.12€ (10%), visaugstākais Dānijā – attiecīgi 24 un 26 eiro centi par litru degvielas (14.6% un 16.9%). Latvijā naftas pārstrādei, uzglabāšanai un mazumtirdzniecībai kopā aiziet 15 un 20 eiro centi no katra degvielas (atbilstoši, benzīna un dīzeļdegvielas) litra, kas veido 11 un 16% no gala cenas. Šāds līmenis ir nedaudz virs ES vidējā. Mazumtirgotāji apgalvo, ka to uzcenojums veido vidēji 7%[1] no kopējās mazumtirdzniecības cenas, kas pārstrādātājiem un uzglabātājiem atstāj aptuveni 4-9%. Lietuvā uzņēmumu uzcenojums veido 16 un 20 eiro centi, kas ir nedaudz vairāk kā Latvijā.
Kopumā, ja salīdzina degvielas cenu veidošanos Latvijā ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem, nevienam nav pārsteigums, ka lielu daļu atšķirības veido nodokļu likmes, PVN, turklāt akcīzes nodokļa likmju atšķirības vērojamas īpaši dīzeļdegvielas cenā - Lietuvā dīzeļdegvielai akcīzes likme ir būtiski zemāka, tā ir pati zemākā ES. Tomēr interesantāks fakts ir tas, ka Igaunijas degvielas cenā, Eiropas enerģijas portāla vērtējumā uzcenojuma daļa ir mazāka nekā pārējās Baltijas valstīs un arī pārējā ES. Tas arī galvenokārt nosaka to, ka Igaunijā cena ir par 5-8 eiro centiem zemāka nekā Latvijā. Šis skaitlis gan neļauj novērtēt tieši mazumtirgotāju uzcenojumu. Tomēr šī gada sākumā nebija pirmā reize, kad dzirdējām par tā sauktajiem degvielas kariem Igaunijā, kad sīvas konkurences rezultātā lielie degvielas tirgotāji samazina cenas brīdī, kad pārējie kāpina. Ne Latvijā, ne Lietuvā šāda prakse nav manīta. Turklāt gan Lietuva, gan Igaunija pilnībā izpilda prasības par obligāto naftas produktu drošības rezervju veidošanu, Latvijā tās sāks veidot tikai šogad, tādējādi šobrīd (līdz 1. augustam) degvielas tirgotājiem nav jāsedz rezervju uzturēšanas izdevumi. Šo papildus izmaksu neesamībai vajadzētu izpausties salīdzinoši zemākā cenā, taču nekas par to neliecina.
[1] Mārtiņš Stirāns, Degvielas tirgotāju asociācija, Dienā.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Komentāri ( 8 )
interesanti būtu pielikt klāt minimālās algas/eur
no tā varētu izdarīt arī kaut kādu interesantu matemātiku.
Vai es pareizi saprotu, ka Igaunijā no tās pašas akcīzes tiek apmaksāts arī ceļa nodoklis?
Valsts budžeta izdevumi autoceļu uzturēšanai gan Igaunijā, gan Latvijā tiek piesaistīti akcīzes nodokļa ieņēmumiem no degvielas (Igaunijā tiem jābūt vismaz 75% apmērā no akcīzes nodokļa ieņēmumiem, bet Latvijā – ne mazāk kā 80% apmērā). Jāpiebilst, ka budžeta izdevumu samazināšana autoceļu uzturēšanai Latvijā ir bijis viens no fiskālās konsolidācijas pasākumiem, kā rezultātā šobrīd šī norma netiek ievērota.
Paldies par izsmeļošu rakstu. Tomēr, ir dažas būtiskas nianses, kas nav ņemtas vērā. Pirmkārt, metodoloģija, kas tiek izmantota šajā vietnē http://www.energy.eu/#Domestic un kas attiecīgi izmantota šajā rakstā, ir diskutējama. Pēc šīs metodoloģijas sanāk, ka dīzeļdegvielai un benzīnam ir identiska iepirkuma cena – 0.512 EUR litrā, taču dzīvē ir savādāk. Piemēram, pērkot degvielas produktus šī gada 29.jūlijā, benzīna litrs maksātu 0.567 EUR, savukārt dīzeļdegviela 0.606 EUR.
Tāpat vēl viens būtisks aspekts ir tas, ka šajā metodoloģijā uzcenojums ietver arī naftas pārstrādes izmaksas, ko savukārt Latvijas tirgotāji redz kā daļu no iepirkuma cenas. Latvijā nav naftas pārstrādes rūpnīcu, tādēļ šis pakalpojums ir, protams, jāpērk, līdz ar to saukt to par uzcenojumu nav korekti. Igaunijā tiešām šogad notiek cenu kari, nozare cieš zaudējumus, taču ilgtermiņa tas noteikti nav pozitīvi, lai gan īstermiņā klienti, protams, iegūst.
Paldies par Jūsu viedokli! Dažas piezīmes no manas puses.
"Tāpat vēl viens būtisks aspekts ir tas, ka šajā metodoloģijā uzcenojums ietver arī naftas pārstrādes izmaksas, ko savukārt Latvijas tirgotāji redz kā daļu no iepirkuma cenas."
Manuprāt, tam nav nekādas nozīmes. Latvija un Igaunija ir līdzīgas valstis, atrodas vienā reģionā ar līdzīgiem nosacījumiem un iespējām izvēlēties piegādātāju un cīnīties par piegāžu cenām. Ja piegāžu cenas atšķiras, tad visticamāk ne jau objektīvu nosacījumu dēļ. Mažeiķu naftas dēļ vienīgi Lietuva ierindojama citā kategorijā.
"Igaunijā tiešām šogad notiek cenu kari, nozare cieš zaudējumus, taču ilgtermiņa tas noteikti nav pozitīvi, lai gan īstermiņā klienti, protams, iegūst."
Šis ir pretrunā ar ekonomikas pamatiem. Zema konkurence rada neefektīvus uzņēmumus, kas ir slikti. Konkurence šādiem uzņēmumiem liek sakustēties un padomāt, kā lietas darīt efektīvāk/labāk, vai arī liek bankrotēt un tirgu ieņem efektīvāks uzņēmums. Latvijā diemžēl konkurence daudzās jomās ir pārāk zema un pēdējo gadu laikā šajā jomā vērojama situācijas pasliktinās.
Paldies par komentāru. Iepirkuma cena, kā jau tekstā minu, šajā gadījumā nav domāta tirgotāja iepirkuma cena, bet gan jēlnaftas iepirkuma cena pārstrādes uzņēmumam. Tādējādi pilnīgi pareizi atzīmējāt, ka daļā, kas tiek dēvēts par uzcenojumu ir ietverts visu iesaistīto uzņēmumu uzcenojums, t.sk. pārstrādes, transporta, uzglabāšanas, apdrošināšanas un arī tirgotāju, neatkarīgi no uzņēmuma atrašanās valsts. Tas arī tiek minēts gan http://www.energy.eu/#Domestic, gan arī tekstā.
Protams, ka izmantotā statistika, kā daudzas citas, kurās tiek vērtēta daudzu uzņēmumu darbība vienkopus, ir sava veida novērtējums. Tomēr ņemot vērā, ka šo vienoto metodoloģiju izmanto visām ietvertajām valstīm, tā ir ļoti laba iespēja šo rezultātu salīdzināšanai.
Piekritu, Kaspar. Kristai Kalnberzinai ir problemas ar matematiku un aprekini ir diskutejami.
Sveiciens! Paldies par viedokli! Būtu interesanti uzmest aci un izdiskutēt Jūsu aprēķinus, vai dzirdēt ko konkrētāku par Kristas aprēķinu nepilnībām.
Manuprāt, šobrīd pārāk daudz faktu sakrīt vienkopus, lai kāds atkal mēģinātu tos izskaidrot ar Latvijas "unikālo situāciju" vai arī "nozares specifiku", kurā neviens cits kā nozares pārstāvis (lasi - ieinteresētā persona) nav spējīgs iedziļināties un patiesi izprast, lai izdarītu nekļūdīgus secinājumus.
Vai tikai man vienīgajam šķiet dīvainas un savstarpēji saistītas sekojošas lietas? Degvielas cenas Latvijā ir augstākas kā kaimiņvalstīs, to neizskaidro nodokļu atšķirības, turklāt Latvijā tirgotāju izmaksas samazina tas, ka atšķirībā no kaimiņvalstīm, kas uztur degvielas stratēģiskās rezerves vairāk kā 100 dienām, Latvijā jau kādu laiku tās nav uzturētas un nav bijis jāmaksā par šo rezervju uzturēšanu, vienlaikus medijos plaši tiek diskutēts degvielas tirgotāju peļņas kāpums - un tas viss laikā, kad degvielas tirdzniecības apjomi ir kritušies.
Man šāda notikumu virkne liek domāt, ka tas skaidrojams ar nepietiekamu konkurences līmeni Latvijas degvielas tirgū. Protams, nevaru pilnībā izslēgt, ka tam varētu būt arī kāds cits iemesls, tomēr kā minimums šāda situācija prasa detalizētu un pamatotu skaidrojumu, ne vien repliku, ka kādam ir problēmas ar matemātiku.
kaut kāda ietekme tur varētu būt MN cenu politikai lielākos attālumos noteikt zemākas cenas. vismaz agrāk tā tika uzskatīts, ka Lietuvā vairumcena visaugstākā, Latvijā zemāka un Igaunijā vēl zemāka.
bet kopumā kaut kas tajā tirgū pilnīgi noteikti nav kārtībā, jo Eiropas līmenī salīdzinoši zemo cenu nosaka tikai zemie nodokļi, bet degvielas cenas bez nodokļiem (http://ec.europa.eu/energy/observatory/oil/bulletin_en.htm) Latvijā šobrīd Eiropas līmenim ir kliedzoši augstas. īpaši dīzeļdegvielai un īpaši šobrīd (08.08.2011.)