Krājobligācijas - kas tas par zvēru?

Lasi arī rakstu | Krājobligācijas vai termiņnoguldījums - kurš ir ienesīgāks

Krājobligācija ir Latvijas valsts vērtspapīra veids, kas paredzēts iedzīvotājiem, kā drošs ieguldīšanas un uzkrājumu veidošanas rīks, kam nav nepieciešams ne speciāli atvērt vērtspapīru kontu kādā komercbankā (iegāde notiek caur tīmekļa vietni www.krajobligacijas.lv), ne arī sākt ar lielām naudas summām (minimālā ieguldījuma summa ir tikai 50 eiro, lai iegādātos savu pirmo krājobligāciju). Krājobligācijām tiek piedāvāti trīs dzēšanas termiņi –12 mēneši, 5 gadi un 10 gadi, un aktuālos krājobligāciju piedāvājumus var apskatīt: www.krajobligacijas.lv. 

Lai arī vārds "krājobligācija" skan līdzīgi kā "obligācija" un parastam ieguldītājam varētu šķist kaut kas sarežģītāks un svešāks, tomēr svarīgi zināt, ka krājobligācija pēc visiem tās nosacījumiem ir līdzīga banku termiņnoguldījumam, nevis obligācijai, un savā ziņā varētu tikt uzskatīta par termiņnoguldījumu Valsts kasē. Tāpēc šis instruments var kalpot kā laba ieguldījumu alternatīva plašāk pazīstamajiem komercbanku termiņnoguldījumiem. Pirmkārt, tas ir ļoti drošs ieguldījums (jo otra darījuma puse faktiski ir valsts). Otrkārt, pašlaik šī instrumenta ienesīgums būtiski pārsniedz banku piedāvātās procentu likmes. 

Kāpēc krājobligācijas ir kļuvušas par pievilcīgu ieguldījumu?

Krājobligāciju likmes nosaka Valsts kase, ņemot vērā Latvijas kredītiestāžu piedāvātās termiņnoguldījumu likmes, valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru likmes un citus kritērijus. Nezinot Valsts kases noteikto precīzo krājobligāciju likmju noteikšanas metodoloģiju, ir noprotams un to arī apliecina augstās krājobligāciju likmes (skat. www.krajobligacijas.lv), ka galvenais iemesls ir krājobligāciju likmju sasaiste ar procentu likmēm, par kādām Latvijas valsts emitētās obligācijas tiek tirgotas finanšu tirgū.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes uzsāktā atbalstošās monetārās politikas kursa maiņa 2021. gada nogalē un tam sekojošais ECB noteikto procentu likmju kāpums (2022. gada laikā ECB procentu likmes paaugstinātas par 2.5 procenta punktiem) ir atbalsojies arī finanšu tirgus instrumentos, t.sk. Latvijas un citu eiro zonas valdību obligācijās. Vienlaikus ECB Padome 2022. gada decembra sēdē ir signalizējusi par tālāku procentu likmju celšanu arī 2023. gadā, lai panāktu tādu procentu likmju līmeni, kas ierobežotu augsto inflāciju un veicinātu tās atgriešanos Eirosistēmas noteiktā monetārās politikas mērķa (2% inflācija vidējā termiņā) līmenī. Visi šie signāli atbalsojas arī valstu valdību obligāciju likmēs, Latvijas gadījumā – obligāciju likmēm sasniedzot augstākās vērtības kopš eiro ieviešanas 2014. gadā. Tā kā ECB Padome ir apņēmusies saglabāt procentu likmes ierobežojošā līmenī, lai mazinātu augšupvērstu inflācijas spiedienu, tad, skatoties uz Latvijas obligāciju procentu likmēm, nebūtu pamata sagaidīt to vērā ņemamu kritumu tuvākajā nākotnē.

Vienlaikus Latvijas komercbanku depozītu likmes ir parādījušas pirmās “dzīvības pazīmes” un pavisam maziem soļiem sāk pakāpties, tomēr ne tuvu tam līmenim, kādā ECB Padome ir cēlusi procentu likmes. Piemēram, pašlaik Latvijas komercbankas var (un to arī aktīvi dara) uz nakti izvietot Latvijas Bankā noguldījuma iespējās brīvos līdzekļus par likmi 2% gadā. Kāpēc gan visas komercbankas nepiedāvā neko līdzīgu/tuvu tam krājējiem (šeit gan nesalīdzināsim ar komercbanku termiņnoguldījumiem ilgāk par gadu, kas nav populāri mājsaimniecību vidū un kur likmes ir komercbanku piedāvājumos redzētas jau arī augstākas)? Visticamāk, tam par iemeslu būtu minami nozīmīgie uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu apjomi komercbankās, kā arī kūtrā un piesardzīgā komercbanku kreditēšana, kā rezultātā iztrūkst nepieciešamība aktīvi konkurēt par mājsaimniecību noguldījumiem, piedāvājot pievilcīgākas procentu likmes. Savukārt mājsaimniecībām acīmredzami iztrūkst gan prasmes (zināšanas, kā izvēlēties citu alternatīvu tradicionālajam noguldījumam komercbankā), gan arī iespējas rast citus alternatīvus un gana drošus ieguldījumu veidus (krājobligāciju reklāmas vēl nav redzētas).

Ja krājobligāciju pievilcība bija zudusi, īpaši atbalstošas monetārās politikas laikā, Latvijas obligāciju likmēm pietuvojoties 0 līmenim, bet mājsaimniecību noguldījumiem komercbankas nepiemēroja negatīvas likmes, tad šobrīd situācija ir kardināli mainījusies un tuvākajā nākotnē sagaidītu, ka šī starpība starp krājobligāciju un komercbanku depozītu likmēm saglabāsies un saruks ļoti gausi.

Ne mazsvarīga atšķirība!

Vēl viens ne mazāk svarīgs aspekts, salīdzinot krājobligāciju un komercbanku noguldījumu likmes, ir ņemt vērā, ka procentu ienākumi no krājobligācijām (līdzīgi kā Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts un pašvaldību vērtspapīriem) netiek aplikti ar iedzīvotāja ienākuma nodokli, pretstatā procentu ienākumiem no noguldījumiem komercbankās, kur tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā.

Vai krājobligācijas ir riskants ieguldījums?

Ieguldījumu risks ir tieši proporcionāls ieguldījumu ienesīgumam jeb procentu likmei, ko varam nopelnīt par uzņemto risku. Uzņemoties lielāku risku, tiek saņemti arī lielāki procenti. Tomēr šajā gadījumā krājobligācijas ir ļoti drošs ieguldījums un ir laba uzkrājumu veidošanas alternatīva jau pastāvošajiem kredītiestāžu noguldījumu piedāvājumiem.

Pie augstas inflācijas visi ir zaudētāji un šajā gadījumā ir Latvijas valsts dotas iespējas iedzīvotājiem vismaz izvēlēties savus uzkrājumus ieguldīt tikpat drošos, bet šobrīd pelnošākos aktīvos, nekā turēt naudu termiņnoguldījumā komercbankas kontā vai, vēl nevērīgāk, pieprasījuma noguldījuma kontā, kas nes apaļu nulli procentu.

Komentārs sagatavots atbildot uz Diena jautājumiem.