Labs laiks, lai atskatītos uz 10 gados paveikto

Nesen publiskotais "DNB Latvijas barometra" pētījums šoreiz veltīts Latvijas dalības Eiropas Savienībā (ES) tēmai, atgādinot arī par to, ka šogad apritēs desmit gadi, kopš 2004. gada 1. maijā pievienojāmies ES valstu saimei. Šis ir labs laiks, lai atskatītos uz to, kā mainījusies mūsu dzīve, kādi bijuši galvenie ieguvumi un zaudējumi līdz šim un kādas – perspektīvas nākotnei.

Piekrītu aptaujāto viedoklim, ka, no vienas puses, iespējas ceļot un strādāt citās ES dalībvalstīs no personīgās brīvības viedokļa ir neapšaubāms ieguvums. Iespēju ceļot kā ieguvumu atzīmējuši 52% aptaujāto, bet strādāt – 35% aptaujāto. No otras puses, kā būtiskākais zaudējums norādīta cilvēku aizplūšana no Latvijas (to minējuši 56% aptaujāto). Patiesi - galvenokārt emigrācijas dēļ kopš 2004. gada iedzīvotāju skaits sarucis aptuveni par 250 000 cilvēku. Lai gan šajā laikā notikusi strauja ienākumu konverģence (Latvijas iedzīvotāju ienākumi auga straujāk nekā vidēji ES valstīs), tomēr tie joprojām gandrīz par trešdaļu atpaliek no vidējā ienākumu līmeņa Eiropas Savienībā.

Gluži saprotami, ka, ņemot vērā ienākumu atšķirības, daudzi izvēlējušies dzīvot un strādāt valstīs ar augstāku labklājības līmeni. Tomēr neaizmirsīsim, ka pirms 2004. gada vidējais ienākumu līmenis Latvijā nesasniedza pat pusi no ES valstu vidējā līmeņa un straujo ienākumu kāpumu veicināja arī iestāšanās ES un priekšrocības, ko tā ir sniegusi, - labākas tirdzniecības iespējas (bez robežām ar citām dalībvalstīm, muitas procedūrām un nodevām), augušas ārvalstu investīcijas un ES fondu finansējums, kā arī līdz ar jaunām tehnoloģijām un zināšanām audzis ražīgums.

39% "DNB Latvijas barometra" aptaujāto kā vienu no būtiskākajiem ieguvumiem norādījuši iespēju izmantot ES fondu līdzekļus valsts attīstībā. Jāatzīst, ka ES fondu pienesums ir patiešām iespaidīgs – kopš 2000. gada, kad Latvijai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi, esam saņēmuši finansējumu 5,4 miljardu eiro apmērā (te jau atskaitīti mūsu maksājumi ES budžetā). Tas pielīdzināms ceturtdaļai no iekšzemes kopprodukta jeb gandrīz divām trešdaļām no valsts kopbudžeta ieņēmumiem 2013. gadā. Turklāt tas ir tikai tiešais efekts, jo finansējums ļāvis uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ceļus un ēkas, nodrošinājis mācību inventāru skolās un augstražīgas iekārtas rūpnīcās. Tas viss rada pievienoto vērtību vēl ilgi pēc veiktā ieguldījuma un ne vienmēr ir pat skaitliski precīzi novērtējams.

Dalība ES ir ļāvusi mums straujāk tuvoties attīstīto valstu labklājības līmenim, tādējādi pakāpeniski mazinot arī nepieciešamību finansiālu apsvērumu dēļ doties labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm. Emigrācijas plūsma tik tiešām apsīkusi. Tas liek cerēt, ka kādā brīdī svari nosvērsies jau uz otru pusi un arvien vairāk redzēsim tautiešus atgriežamies. Tad arī "par" Latvijas iestāšanos ES atkārtoti balsot gatavie aptaujātie nozīmīgāk apsteigtu "pret" balsotāju skaitu, kas patlaban, pēc desmit gadiem kopš iestāšanās ES tikai nedaudz apsteidz skeptiķus – 38% "par" pret 37% "pret"…