Latvijā zems bezdarbs, ekonomiskā neaktivitāte - arī zema

Interesanti, ka, atšķirībā no citām ekonomikas sarukumu reizēm, pandēmijas laikā pieprasījums pēc darbaspēka atsevišķās nozarēs saglabājās augsts.

Piemēram, kamēr izmitināšanas un ēdināšanas nozares uzņēmumiem nācās atlaist ievērojamu daļu nodarbināto, jo bija ierobežotas iespējas darboties un krasi mazinājies pieprasījums, tikmēr būvniecības, apstrādes rūpniecības un atsevišķu preču pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji norāda uz darba roku trūkumu. Ja cilvēks ir elastīgs un gatavs mainīt nodarbošanos, darbu atrast arī šajā pandēmijas laikā bija iespējams, ko rādīja salīdzinoši zemais bezdarba līmenis, tomēr nodarbināto skaits ir nedaudz zemāks kā pirms krīzes.

Latvijā Covid-19 iepriekšējo viļņu laikā spilgti iezīmējās situācija, ka valsts atbalsts uzņēmējiem un nodarbinātajiem pasargāja no strauja bezdarba pieauguma. Pat visstingrāko epidemioloģisko ierobežojumu laikā, kad daudzu uzņēmumu darbība bija iesaldēta, bezdarba līmenis valstī turējās stabils. Ierobežojumu laikā ievērojams skaits nodarbināto saņēma dīkstāves vai algu subsīdiju pabalstus (piemēram, 2021. gada 1. ceturksnī tos saņēma kopā aptuveni 7.4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kamēr bezdarbs tajā ceturksnī bija 8.1%).Bez šāda atbalsta, bezdarba līmenis varēja būt krietni lielāks.

Latvijas Bankas veiktās aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa no dīkstāvē nokļuvušajiem  atgriezās nodarbinātībā, turklāt uz pilnu slodzi: tātad dīkstāve bijusi vien pagaidu pārrāvums iespējā darboties. Finansiālie atbalsta mehānismi kalpojuši kā labs pagaidu risinājums – cilvēkiem daudz vieglāk turpināt darbību ierastajā darba vietā, nekā, nokļūstot bezdarbniekos, meklēt jaunu, jo tad pāreja varētu būt ilgstošāka, kā arī ieguvums ir uzņēmējiem, kuriem nav papildus izmaksu par darbinieku atlaišanu, bet vēlāk – jaunu darbinieku meklēšanu.

Ja eiro zonas kontekstā vairāk tiek runāts par to, ka pieaudzis ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, kurus varētu mudināt atgriezties darba tirgū, Latvijā spilgti neiezīmējās ekonomiskās neaktivitātes pieaugums. Mums aktuālāks ir darbs ar bezdarbniekiem. Datos atsevišķos ceturkšņos izlec neparasti liels ekonomiski neaktīvo skaits, tomēr tā šoreiz vairāk ir statistikas nianse, nevis reāla neaktivitāte – te parādās tie cilvēki, kuri bijuši dīkstāvē ilgāk par trijiem mēnešiem. Tomēr viņiem ir darba līgums un daudz lielāka iespēja pēc ierobežojumu beigšanās atkal būt nodarbinātajos. Kā minēts iepriekš – tas darbojas.

Tomēr jau pašlaik aktuāls ir pieprasījums pēc darbiniekiem, un ekonomikai atkopojoties, tas var kļūt vēl izteiktāks, tāpēc tos var nākties meklēt ar dažādām metodēm. Šādās situācijās aktualizējas prasmju neatbilstība, bet noteikti starp tiem, kas pašlaik nestrādā un darbu nemeklē ir kādi, kuru prasmes darba tirgū varētu izrādīties vērtīgas. Lai gan darba tirgū neaktīvo skaits nav būtiski pieaudzis, meklējot iespējas atrast labus darbiniekus, rūpīgi jāizvērtē katra iespēja, arī šī.