Likmes turpina ceļu lejup

Ceturtdien Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē spērām nākamo soli, samazinot eiro procentu likmes par vēl 0.25 procenta punktiem. Kopš 2024. gada jūnija tas ir jau otrais likmju samazinājums, kopumā tam sasniedzot 0.5 procenta punktus. Tas nozīmē, ka esošo kredītu apkalpošana kļūst vieglāka, no jauna izsniegto kredītu likmes samazinās, ar zemākām likmēm ekonomika tiek bremzēta mazāk. Augustā inflācija eirozonā samazinājās līdz 2.2 % no 2.6 % jūlijā (Latvijā attiecīgi 0.9 % un 0.8 %) un aktualizētās prognozes rāda, ka 2 % mērķis eirozonā tiks sasniegts 2025. gada otrajā pusē. Vidējais algu pieauguma temps jau labu laiku ir straujāks par inflāciju un iedzīvotāju maciņos naudas pakāpeniski kļūst vairāk un pirktspēja uzlabojas.

Lai arī inflācija ir strauji samazinājusies, piesardzība ir jāsaglabā. Augustā reģistrētais inflācijas tempu samazinājums par 0.4 procenta punktiem bija straujāks par prognozēto un lielā mērā skaidrojams ar enerģijas cenu pārmaiņām, kas ir ļoti svārstīgas un globālu faktoru ietekmētas. Pamatinflācija, kas tver tieši eirozonai raksturīgo iekšējo faktoru ietekmi, augustā bija 2.8 % un pēdējos mēnešos bez skaidras samazinājuma tendences.

Virziens procentu likmēm ir lejup, bet samazinājuma temps būs atkarīgs no inflācijas turpmākās dinamikas. Izcelšu divus faktorus, kam ir jāpievērš īpaša uzmanība.

Pirmkārt, pakalpojumu cenu kāpums joprojām saglabājas straujš. Augustā, salīdzinot ar gadu iepriekš, eirozonā pakalpojumu cenas bija par 4.2 % augstākas (4 % jūlijā). Algu kāpums, lai gan kļūst lēnāks, joprojām ir straujš un, tā kā algas veido būtisku daļu no pakalpojumu izmaksām, "velk" cenas augšup. Pārāk straujš likmju samazinājums var algu kāpuma tempu un līdz ar to arī inflāciju atkal padarīt straujāku, un līdzšinējais darbs būtu "vējā". Iedzīvotāju maciņiem un ekonomikai tas būtu ļoti sāpīgi.

Otrkārt, ekonomika ir vājāka par prognozēto. Šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar periodu gadu iepriekš, sezonāli izlīdzinātais reālais iekšzemes kopprodukts eirozonā ir audzis vien par 0.2 % (Latvijā saruka par 0.1 %). Vājums ir ievilcies un gaidītais patēriņa kāpums, kam būtu jākļūst par jaunā biznesa cikla vilcēju, kavējas. Mājsaimniecību noskaņojums saglabājas diezgan piesardzīgs un patēriņa vietā līdz šim mājsaimniecības izvēlas uzkrāt. Lai gan darba tirgus joprojām ir "silts" un bezdarbs ir zems, ja procentu likmes būs augstas pārāk ilgi un ekonomikas kāpums turpinās kavēties, uzņēmumi var izlemt, nevis turpināt gaidīt izaugsmi un pieturēt darbiniekus, bet darbiniekus sākt atlaist un izraisīt recesiju.

Pašlaik joprojām dominē pirmais faktors, bet ar laiku otrā faktora riski var pieaugt. Virziens procentu likmēm neapšaubāmi ir lejup, bet iepriekš minētie abi riski ir jāsabalansē. Tāpēc likmes jāmazina soli pa solim, un lēmums par likmju samazinājumu jāpieņem katrā ECB Padomes sēdē, vērtējot gan aktuālo situāciju, gan prognozes.