Mājokļu kreditēšanas perspektīvas uzlabojas

Aplūkojot 2016. gada marta "DNB Latvijas Barometra" rezultātus mājokļu jautājumā, redzams, ka apmierinātas ar savu pašreizējā mājokļa lielumu ir turpat divas trešdaļas (62%) iedzīvotāju. Turklāt apmierinātība uzlabojusies salīdzinājumā ar 2009. gadu, kad līdzīgu viedokli pauda 53% aptaujāto, tomēr nav mainījusies kopš 2012. gada. Tas vedina uz secinājumu, ka tie, kas iekāpuši kredītu buma vilciena pēdējā vagonā, paspējuši uzlabot savu mājokļu lielumu vēl īsi pēc 2009. gada, tomēr pēdējo četru gadu laikā tālāka uzlabošanās nav notikusi. Kā vienu no šī procesa iesaldēšanās cēloņiem gribētu minēt visai neaktīvo hipotekāro kreditēšanu, kura ir noteicošais jauna mājokļa iegādes iespēju dodošais faktors vairumam iedzīvotāju. Lai gan banku hipotekāro kredītu portfelis krītas jau septiņu gadu garumā, tomēr tieši pēdējā gada laikā kritums palēninājies, vienlaikus augot no jauna izsniegto kredītu apjomam.

Zināmu pozitīvu dinamiku mājokļu kreditēšanā devusi gan "Altum" pirmā mājokļa valsts atbalsta programma ģimenēm ar bērniem, gan likumu sakārtošana "nolikto atslēgu" principa jautājumā un centieni risināt maksātnespējas regulējumu. Ne tikai jaunizsniegto kredītu apjoms, bet arī Latvijas Bankas veiktās banku kreditēšanas aptaujas rezultāti pērn norādīja uz mājokļa kredītu standartu un kreditēšanas nosacījumu atvieglošanu un kredītu pieprasījuma kāpumu, ko veicinājis patērētāju konfidences pieaugums un uzkrājumu kāpums, kā arī mājokļu tirgus perspektīvas. Arī 2016. gada sākumā vairākas bankas gaida mājokļa kredītu pieprasījuma tālāku kāpumu. Šos vērtējumus balsta arī "Barometra" aptauja - 38% aptaujāto sagaida nekustamo īpašumu cenu kāpumu, savukārt 10% - to, ka cilvēki vairāk ņems kredītus nekustamā īpašuma iegādei (2012. gadā – attiecīgi 33% un 6%).

Veroties nākotnē, jāmin 40% aptaujāto, kas tuvākā gada laikā plāno mainīt situāciju saistībā ar mājokli (2012. gadā tādu bija 32%). Lai gan lielākā daļa no tiem labiekārtos jau esošo mājokli, ap 10% aptaujāto plāno aktivitātes saistībā ar mājas vai dzīvokļa iegādi/būvi (2012. gadā tādu bija uz pusi mazāk). Šī varētu būt mājokļa kredītu mērķauditorija, kurai šie kredīti pakāpeniski jāpadara aizvien pieejamāki.

No vienas puses, nozīmīga sabiedrības daļa (23% respondentu) joprojām uzskata, ka hipotekārie kredīti kļuvuši grūtāk pieejami un vien 5% - ka tie pieejami vieglāk. No otras puses, aug darba samaksa, aug arī iedzīvotāju uzkrājumi bankās (kopš 2012. gada tie palielinājušies par 1.3 mljrd. eiro jeb 30%), tātad palielinās iespēja pirmās iemaksas veikšanai un mazinās aizņēmēja kredītrisks. Arī "Barometra" pētījuma jautājums par ar mājokļa uzturēšanu saistīto izmaksu segšanu liecina, ka iedzīvotāju rocība uzlabojas – tātad pēc kārtējo izmaksu segšanas aizvien plašākam iedzīvotāju lokam iespējams padomāt par mājokļa uzlabošanu. Jau 37% respondentu spēj samaksāt par mājokļa uzturēšanu bez īpašām grūtībām, kas salīdzinājumā ar 16% 2009. gadā un 24% 2012. gadā ir visai krass pieaugums, vienlaikus samazinoties parādnieku īpatsvaram. Šie faktori varētu veicināt turpmāku hipotekāro kredītu pieejamības kāpumu, gan iedzīvotājiem aplēšot savu spēju aizņemties, gan bankām vērtējot kredītriska līmeni.

Vēl viens vērā ņemams apstāklis, kas var ietekmēt mājokļa kreditēšanas dinamiku, ir procentu likmes. 20% respondentu uzskata, ka vēl nav labākais laiks ņemt kredītu, jo likmes turpinās samazināties, bet tikai 9% - ka kredīts būtu jāņem jau tagad. Tātad to, kuri nogaida, ir divreiz vairāk nekā to, kuri gatavi aizņemties jau tagad – pluss tiem, kas sagaida kreditēšanas aktivizēšanos nākotnē. Vai šī nākotne pietuvojusies līdz ar Eiropas Centrālās bankas marta lēmumiem par turpmāku Eirosistēmas monetārās politikas mīkstināšanu, tostarp eiro bāzes likmes pazemināšanu līdz nulles līmenim, rādīs laiks.

Kaut gan situācija mājokļu jomā tieši kreditēšanas kontekstā joprojām zināmā mērā stagnē, gan faktiskie dati, gan komercbanku izteiktais vērtējums, gan arī marta "DNB Latvijas Barometra" rezultāti liecina – pozitīvs pavērsiens ir sācies un aktivitāte mājokļu sektorā atjaunojas. Līdz ar to nav vairs tālā nākotnē mērenas izaugsmes atgriešanās arī hipotekārajā kreditēšanā.