27.11.2012.

Manam draugam eiroskeptiķim

  • Gundars Dāvidsons
    Gundars Dāvidsons
    Latvijas Bankas ekonomists
Es esmu eiro ieviešanas piekritējs. Tā ir mana pārliecība, izvērtējot tos par un pret argumentus, ko zinu. Šie argumenti ir izklāstīti simtiem reižu, un tie, kas ir gribējuši tos dzirdēt, ir dzirdējuši. Vēl aizvien ģeopolitisko un banku risku samazināšanu es saredzu kā galvenos ieguvumus. Bet šoreiz ne par to. Šoreiz man ir virkne jautājumu Tev, eiroskeptiķi, jo ir lietas, ko es tiešām nesaprotu.

Pirmkārt, ko īsti Tu gribi, kad iesaki atlikt eiro ieviešanu? Atlikšana taču nozīmē to, ka eiro ieviešanas izmaksas būs tādas pašas, tikai notiks mazliet vēlāk. Stāstīt, ka jāatliek, jo augstas izmaksas, ir mazliet jocīgi – izmaksas nemainīsies un, ņemot vērā zemās procentu likmes pasaulē, mēs diez vai kaut ko varam iegūt, ieguldot šo naudu. Tad kāda jēga? Labi – var būt jēga ir tad, ja nopietni ticam, ka eiro zona tuvākā laikā sabruks.

Taču vai tiešām Tu tici eiro zonas sabrukumam vai tikai tēlo? Man tomēr šķiet, ka tēlo. Šīs manas aizdomas apstiprināja arī diskusijas par 2013. gada budžetu. Tie deputāti, kuri ir pret eiro ieviešanu, izrādījās arī aktīvi budžeta izdevumu palielināšanas piekritēji. Es tur saredzu pretrunu. Ja kāds aicina atlikt ieviešanu, tas nozīmē, ka viņam eiro zonas sabrukums ir viens no pamatscenārijiem. Tā būtu pēckara gados nepieredzēta katastrofa. Un ja tā – mums ar steigu būtu jāmazina izdevumi, jāceļ nodokļi un jāveido dolāru aktīvu "aizsardzības fonds" pret gaidāmo katastrofu. Kāpēc nedzirdēju no Tevis šādus priekšlikumus? Dzirdēju tikai saucienus pēc vairāk tērēšanās, it kā krīze pasaulē būtu pārvarēta pilnībā un uz mūžīgiem laikiem. Tam var būt tikai divi skaidrojumi – vai nu bezatbildība, vai tas, ka tā Tava ticība eiro zonas sabrukumam ir tēlota. Es vairāk ticu otrajam skaidrojumam: kārtējo reizi muldam pa tukšo.

Vai tiešām tā mīli latu, vai tikai tēlo? Kā cilvēks, kurš cieši saistīts ar Latvijas Banku, es jūtos pacilāts, kad stāsti par savu mīlestību uz latu. Es lepojos par kolēģu darbu. Kas to būtu domājis, ka 20 gados mēs panāksim to, ka latam uzticas vairāk nekā otrai svarīgākajai rezervju valūtai pasaulē – eiro! Es māju ar galvu un pieklājīgi smaidu, taču dziļākajā būtībā man tomēr liekas, ka tu liekuļo. Neesmu pirmo dienu uz pasaules. 20 neatkarības gadu laikā esmu redzējis neskaitāmus uzbrukumus latam. Katras bankas bankrotu pavada drūzmēšanās pie valūtas maiņas punktiem. Nebrīnos arī, ka mūsu amatpersonu deklarācijās dominē eiro depozīti un kredīti eiro. Lai nu kas, mēs labi zinām, ko nozīmē jēdzieni "transakciju izmaksas" un "valūtas risks". Varbūt tādi dāņi nezina, bet mēs zinām. Vēl pirms nieka trīs gadiem bija brīdis, kad Latvijas Banka mainīja miljoniem cilvēku un uzņēmumu negribētu latu pret eiro, noguldījumu procentu likmes bankās uzskrēja līdz padsmit procentiem, jo bankas izmisīgi meklēja cilvēkus, kuri ticētu latam. Mēs tā mīlam latu, bet mūsu mīlestība nav sevišķi pastāvīga – ka tik kas, tā skrienam mainīt uz eiro.

Taču tas nav nekas slikts, Tava eiro mīlestība ir racionāla. Arī man ir eiro depozīti. Vienkāršs iemesls – pietiekami daudz vērtīgu aktīvi ir valstīs, kuras lieto šo valūtu. Ir grūti iedomāties masveidīgu pāreju uz dolāru Vācijā. Pat sabrūkot Vācijas akciju tirgum, vienmēr varēsi nopirkt tur folksvāgenu, ja tev būs tā nauda, kas ir viņiem. Latvijai nekā tāda nav – ja mūsu ekonomika sabruktu, viss būtu jāpērk, maksājot nevis latos, bet eiro. Bet mums ir cilvēki, kuri uzskata, ka ar latu varēšot "attīstīt ekonomiku". Arī šie cilvēki nerunā skaidru valodu. Viņi neskaidro to, ka šī "attīstīšana" (kā noprotams) nozīmē ilgstošu un pastāvīgu lata vērtības kritumu un attiecīgi visu tirgojamo preču inflāciju. Es uzskatu, ka šāda "attīstīšana" ir neprāts un ātri novestu pie ekonomikas sabrukuma. Taču atkal – nav īsti svarīgi, ko es uzskatu, svarīgāks jautājums ir: vai Tu tiešām gribētu saņemt savu algu šādos "attīstītāju latos", kuri visu laiku zaudētu vērtību?

Dažu eiroskepticismu es saprotu. Ir cilvēki (neatkarīgi no nacionalitātes), kuriem "jo sliktāk Latvijai, jo labāk". Viņiem personiski sāp tas, ka Latvija tomēr izkārpījās no krīzes bedres. Viņiem parasti ir uzkrājumi vai citi aktīvi, kuri dod ienākumus ārvalstu valūtās, bet priekš citiem viņi eiro negrib, jo acīmredzot cer, ka eiro neieviešana nesīs sabrukumu, kurš tad visu uz pasaules kaut kā pārveidos par labu viņiem. Nu jā, viņiem man īpaši nav ko teikt.

Taču ir cits eiroskeptiķis. Tāds, kurš Latviju mīl, bet viņš ir vīlies, netic nekam un uzskata, ka eiro ir elites projekts, ar kuru viņam nav nekāda sakara. Pie viņa gan es vēršos: - Tu, "neticu nekam" eiroskeptiķi, vai tiešām Tu esi pārliecināts, ka ieriebsi kādam citam, nevis kārtējo reizi pats sev? Ceru, ka jau nākamajā dienā pēc balsojuma pret eiro ieviešanu es, ejot pa ielu, neredzēšu Tevi valūtas maiņas punktā, mainot tā mīlētos latus… pret ko īsti? … pret eiro.

APA: Dāvidsons, G. (2024, 22. nov.). Manam draugam eiroskeptiķim. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/616
MLA: Dāvidsons, Gundars. "Manam draugam eiroskeptiķim" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 22.11.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/616>.

Komentāri ( 50 )

  • Vilnis Zakrevs…
    28.11.2012 06:20

    Esmu eiro ieviešanas pretinieks. Tā ir mana pārliecība, izvērtējot tos par un pret argumentus, ko zinu. Atšķirībā, no LB ekonomistiem, man par propagandu neviens nemaksā, taču savus argumentus tāpat esmu centies izklāstīt. Diemžēl, LB ne mani, ne līdzīgi domājošus savās t.s. “diskusijās” neaicina. Neaicina arī nevienu nopietnu citādi domājošu ekonomistu.

    LB argumentus esmu izlasījis teju visus. Man gan šķiet, ja Latvijas ģeopolitiskos riskus neminimizē dalība ES un NATO, tad eiro ieviešana to ietekmēs nesalīdzināmi mazāk. Kas attiecas uz banku risku – LB šķiet ir izdarījusi visu, ko tā spēja, lai riski tiktu novērsti sāpīgākajā veidā - ar banku kraha palīdzību, un tos dalība eirozonā pašlaik ietekmē jo maz. Bet šoreiz ne par to. Šoreiz man ir virkne jautājumu Tev, eirooptimist, jo ir lietas, ko šķiet tiešām nesaproti.

    Kas attiecas uz eiro ieviešanas atlikšanu, tad, manuprāt, ir vairāki argumenti, kādēļ to darīt. Pirmkārt, ja arī izmaksas būs tādas pašas, tad tās būs jāveic tad, kad to varēsim atļauties. Šobrīd mums varētu būt aktuālākas vajadzības. Otrkārt, ja arī eiro ieviešanas izmaksas būs tādas pašas, tad solidārie maksājumi par maksātnespējīgo valstu saistībām būs mazāki – paši taču skandinājāt, ka iepriekšējās saistības līdz iestājai EMS uz Latviju neattiekšoties. Tad nu mēs varētu neuzņemties arī nākošās Grieķijas, Portugāles, Spānijas, Itālijas, Īrijas, Slovākijas, Kipras, un kazi Francijas saistības arī? Vai tiešām, draugs, tici, ka Grieķija būs spējīga pildīt savas saistības? Īpaši jau pēdējās 40 bn eiro dāvanas gaismā? Savukārt ietaupīto naudu var un vajag ieguldīt Latvijas tautsaimniecībā. Ja ne ko citu nevar izdomāt, tad vismaz Latvijas lauku zemē un mežos. Tā mēs noteikti iegūsim vairāk, nekā aizdodot naudu valstīm, kuras to nekad neatdos. Visbeidzot, varbūtība, ka eirozona sabruks ir pietiekami liela. Tas gan visticamāk nenotiks tuvākā laikā, jo kā redzi ES un ECB ir spējīgas novilcināt problēmu gana ilgi. Tomēr tas noteikti nevar ilgt bezgalīgi. Lūdzu pastāsti – kā Tu redzi tautsaimniecības strukturālos problēmu pārvarēšanas iespējas starp Dienvideiropas un Ziemeļeiropas valstīm? Ar Kohēzijas fondiem? Un vai tiešām domā, ka donorvalstu politiskā kapacitāte akumulēt ekonomiskos zaudējumus ir bezgalīga?

    Kā redzi, es netēloju un tiešām ticu eiro zonas sabrukuma iespējai. Turklāt neesmu vienīgais tāds muļķītis – arī visnotaļ atšķirīgi domājošie Nobela prēmijas laureāti ekonomikā Nuriels Rubini un Pols Krugmans tic. Vai tiešām tici, ka eirozona pastāvēs arī pēc 10 gadiem? Ar visām iepriekš minētājām valstīm? Vai tikai tēlo?

    Protams, ka ap eiro ieviešanas jautājumu tāpat kā ap vairumu citiem saeimā ir ļoti daudz populisma un muļķību, taču šis šķiet vispār nav arguments. Un es neesmu aktīvs budžeta izdevumu palielināšanas piekritējs.

    Eiro zonas sabrukuma gadījumā mums gan labāk būtu iespējami maksimāli nodrošināt pārtikas ražošanas pašpietiekamību, enerģētisko neatkarību, tirdzniecības diversifikāciju un tādu preču un pakalpojumu ražošanu, kuras būtu nepieciešamas arī krīzē. Arī fondus (lasi: uzkrājumus) es ieteiktu veidot. Dari kā zini, bet draugiem es iesaku neizslēgt "pēckara gados nepieredzētas katastrofas" iespējamību. Šādus priekšlikumus es rakstīju jau savā maģistra darbā, kā arī savā blogā, bet Tu no manis tos nedzirdēji, jo nevēlējies klausīties.

    Savukārt to, ka krīze Latvijā ir pārvarēta pilnībā un uz mūžīgiem šķiet daiļrunīgi sludina vien Tavs bijušais kolēģis fiziķis Valdis & Co. Tam var būt tikai divi skaidrojumi – vai nu muļķība, vai ļoti liela vēlēšanās darīt to, ko lielie onkuļi tur aiz rietiem prasa. Es vairāk ticu otrajam skaidrojumam.

    Es tiešām mīlu Latviju tā, ka pat būtu ar mieru veidot tās ekonomiku par atalgojumu, kas manu ģimeni noliktu zem nabadzības sliekšņa, atsakoties no daudzkārt lielāka atalgojuma starptautiskā kompānijā. Tomēr ne LB ne Krieviņa komisijā, ne Pavļutam neesmu izrādījies vajadzīgs, jo raugi man neesot pieredzes valsts darbā.

    Šķiet LB nav diez ko veicies ar banku uzraudzību un to bankrotu novēršanu, kas varētu izskaidrot drūzmēšanos pie valūtas maiņas punktiem un tautas neticību latam. Savukārt eiro kredīti Latvijā kā reiz dominē tieši tādēļ, ka LB vispirms piecementēja LVL kursu EUR, tad padarīja LVL procentu likmes absolūti nepanesamas jebkuram aizņēmējam, vienlaikus liberalizējot valsts finanšu tirgu kā iebraucamo vietu.

    Kā uzņēmējs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi es arī ļoti labi zinu, ko nozīmē jēdzieni "transakciju izmaksas" un "valūtas risks". Turklāt nevis kā Valdis no tabuliņām, bet gan no praktiskās pieredzes. Kas attiecas uz pirmo, tad nezinu daudz uzņēmēju, kuriem tās šobrīd radītu īpašās problēmas, savukārt valūtas risks tā pa īstam traucē tikai tiem, kas Latviju pārpludina ar svešzemju tomātiem, cukuru un citām galēji nepieciešamām precēm.

    Eiro īstermiņa depozīti tas ir jauki – ja vien tev ir tā nauda, kas ir viņiem Vācijā. Bet kā to naudu nopelnīt? Vai tiešām nesaproti, ka Grieķijas, Spānijas, u.c. palīdzību meklējošo valstu pamatproblēma ir nespēja saražot tik daudz preču un pakalpojumu, lai kompensētu Vācijā ražoto folksvāgenu importu, kuri tiek pirkti par aizņemtu nevis nopelnītu naudu?

    Te nu esam nonākuši pie galvenā, kādēļ Latvijai nevajag eiro. Nebūs taisnība, ka Latvijai nekā tāda nav, ko mēs varētu iemainīt pret volksvāgeniem. Taču mums ir nepieciešams uzlabot šo spēju radīt Vacijā, Krievijā (kuras gāzi mums vajag) un citās valstis kārotus produktus. Patiešām uzskatu, ka ar latu būs iespējams attīstīt ekonomiku (bez pēdiņām). Un es runāju gan skaidru valodu. Šī attīstīšana nenozīmē “ilgstošu un pastāvīgu lata vērtības kritumu un attiecīgi visu tirgojamo preču inflāciju”. Bet par to - citā rakstā. Ja vēlies varu gan privāti, gan publiski izskaidrot gan jaunākās augsmes teorijas atziņas, gan praktiķu pētījumus, gan arī šo to no vēstures. Iesākumam izlasi Kembridžas ekonomikas doktora Hadžūna Čanga “Sliktos samariešus”.

    Tu noteikti saproti, ka monetārās politikas nodošana ECB neglābjami un pieaugoši ierobežos arī fiskālās politikas iespējas. Līdz ar eiro ieviešanu Latvijā tiks īstenota ECB monetārā politika, ievērojot nevis Latvijas, bet Eirozonas vadošo valstu intereses. Latvijas ekonomikas struktūra dramatiski atšķiras no Vācijas un Francijas tautsaimniecības struktūras, turklāt arī tās stāvoklis ekonomikas ciklos ir atšķirīgs. Līdz ar to ECB īstenotā monetārā politika neatbildīs Latvijas tautsaimniecības vajadzībām, kas palielinās asimetrisko šoku lielumu un biežumu, t.i. veicinās makroekonomisko nestabilitāti. Turklāt mums būs pienākums ievērot stabilitātes paktu un citus paktus, kuri vēl nāks, neatkarīgi no tā, ko noteiks mūsu ekonomiskie apstākļi. Mēs nevarēsim devalvēt latu, kad to patiesi vajadzēs, lai veicinātu eksportu un vietējo ražošanu; nevarēsim aizņemties vai samazināt nodokļus, kad tam tiešām būs pamatojums, lai sekmētu darbavietu radīšanu.

    Lata, jeb monetārās politikas kā viena no galvenajiem ekonomiskās politikas instrumentiem un valsts suverenitātes atribūtiem nodošanu tiem, kuri vienmēr mūs ir kalpinājuši, uzskatu par neprātu, kas ātri novestu pie ekonomikas stagnācijas, Latvijas kā dziļi depresīvas teritorijas izveidošanas, masveida emigrācijas un, ņemot vērā demogrāfisko stāvokli, latviešu kā nācijas iznīkšanu.

    LB bubulis par “attīstītāju latiem, kuri visu laiku zaudēs vērtību” ir tādas pašas pasakas, kā LB solītie eirozonas ieguvumi. Iesaku palasīt ko no ekonomikas vēstures, piemēram Aizsilnieka “Latvijas saimniecības vēsturi 1914-1945.” Turklāt daudz labāk ir saņemt labu algu pat mazāk vērtīgos latos, nekā nesaņemt vērtīgos eiro. No pieredzes varu teikt, ka, saņemot kārtīgu žūksni Somoni, es jūtos daudz labāk nekā saņemot dažas banknotes eiro.

    Dažu eiro optimismu es saprotu. Ir cilvēki (neatkarīgi no nacionalitātes), kuriem daudz labāk patīk būt eiropietim vai pasaules pilsonim, bet būt par latvieti viņiem tā kā kauns. Viņiem ir personiska interese iejukt Briseles augsto aprindu pūlītī. Viņiem parasti ir ienākumi, kurus dod kalpošana ārvalstu interesēm, bet priekš citiem viņi eiro grib, jo pamatoti cer, ka eiro ieviešana tiem nesīs personīgu labumu lielākas algas jebšu labākas vietas veidā. Kā dažam labam banku uzraugam, piemēram. Nu jā, viņiem man īpaši nav ko teikt.

    Nobeigumā, pārfrāzēšu Mārtiņa Bitāna teikto - neredzu iemeslu, kāpēc mums Latvijā būtu jābaidās no lata, ja vien nevēlamies atzīt, ka esam nemākuļi un neesam spējīgi pārvaldīt paši savu valsti, veidojot gudru monetāro un fiskālo politiku. Ja tiešām neprotam izvērtēt ne savu, ne citu pieredzi, tad gan labāk ļaut to darīt zviedriem vai vāciešiem.

    „Rīgas sargos” Mārtiņš saka, ka mums, latviešiem, nebūs dzīves ne zem vācu, krievu, ne kādas citas svešas valdīšanas. Tāpēc mums jākļūst par noteicējiem savā zemē! Vai Tu šodien domā citādi?

  • Jānis Stundiņš
    28.11.2012 18:49

    Vilni, jūsu izklāst man liek bažīties, ka, ja ir daudz tādu ekspertu ar jūsu nostāju, tad esam nemākuļi un neesam spējīgi pārvaldīt paši savu valsti, veidojot gudru monetāro un fiskālo politiku. Jo jūsu tekstos mani patiesi biedē vairāki populisma saukļi, bez seguma. Tāpat es jūsu rindās lasu loģisku ekonomikas grāmatu teoriju, bet praksē pat fantāzijās neredzu segumu kaut vai tādam apgalvojumam, kā "nodrošināt enerģētisko neatkarību".
    "Mums jākļūst par noteicējiem savā zemē!" - šādu saukli esmu lasījis ne tikai Latvijas patriotu, bet arī Ļeņina un Hitlera rakstos. Tāpēc man bažas rada tieši tas, ka šādā kontekstā tiek balstīta ekonomikas nākotnes nostāja.
    Es varu slēgt visus savus bankas kontus, sagriezt kartes, bet vai šāda "neatkarība" man vairos labklājību un drošību? Šaubos.
    Mana dziļi personiska nostāja patiesībā nav ne par, ne pret eiro, jo faktiski daudz kas jau ir noticis, un, jā, tauta ir izvēlējusies ar kredītiem un noguldījumiem eiro. Pat neglabājot naudu bankā, pensionāres manos rados "zārka naudiņu" izmainījušas eiro, jo vēl nesen apsprieda devalvācijas lata ("iekšējas" vai "ārējas") modeļus. Bet, ja man būtu jābalso, es būtu par.
    Tāpēc Gundara Dāvidsona argumenti man šķiet loģiskāki.

  • Vilnis Zakrevs…
    29.11.2012 01:53

    Nezinu, kas esat Jūs, Stundiņa k-gs, un kāda ir Jūsu pieredze. Apsaukāties, redzu, esat labi iemācījies, kaut arī par mani nezināt absolūti neko.
    Mans segums ir inženiera diploms, biznesa izglītība Kopenhāgenā un ekonomikas maģistra diploms LU (visi ar atzinību). LU profesūra manu izpratni novērtēja ar augstāko iespējamo vērtējumu. Grāmatas es tiešām lasu daudz, turklāt 20 gadu pieredze veidojot un vadot dažādus uzņēmumus un projektus, kā arī palīdzot talantīgiem vadītājiem un uzņēmējiem sasniegt izcilus rezultātus, ļauj man saprast, kā konkrētās teorijas darbojas vai nedarbojas reālajā dzīvē.
    Kā TeliaSonera meitas uzņēmuma jaunās ēkas Tadžikistānā būvprojektu nule novadījis inženieris es Jums varētu daudz ko pastāstīt par enerģijas efektīvu izmantošanu, taupīšanu un ražošanu, taču Latvijā ir šajā jautājumā arī daudz zinošāki vīri. Ja Jūs patiesi vēlētos, tad būtu par šo jautājumu nevis fantazējis, bet to izstudējis.
    Savu atbildi rakstīju Dāvidsona kungam, kurš ir ļoti zinošs ekonomists un neapšaubāmi lieliski saprot, ko esmu domājis. Ja Jums kas nav skaidrs, varat palasīties vietnē makroekonomika.org. Varat arī konkrēti jautāt. Tomēr nedomāju, ka Jūs tas interesē.
    Tās muļķības par kartēm un kontiem nekomentēšu, bet Aigara Graubas "Rīgas sargu" citāta saistīšana ar Ļeņinu un Hitleru, man, kura tēvs cīnījās kā kurelietis un izdzīvoja Vorkutā, bija tiešām pretīga.

  • Heh
    07.12.2012 12:38

    Nu, atšķirībā no "Rīgas sargiem", Hitlers un Staļins vismaz ir realitātes pārstāvji bijuši. Izmantot minēto filmu kā akadēmisku materiālu, ko citēt, ir pilnīgs nonsenss.

  • smaka
    05.12.2012 23:28

    To, ka mēs esam totāli nemākuļi, jau pierādīja PAREX epopeja. Un nekas nav mainījies, nedz uzlabojies. Ja jau tas EUR fetišisms LB ir tik liels, jājautā - kāds ir Latvijas banku patiesais stāvoklis? Jo patiešām EUR neko vairāk neatrisinās kā banku likviditātes problēmas. Taču solvences problēmas EUR pasliktinās, jo visa aizņemšanās ECB notiek ar lieliem haircutiem. Un tas arī irjautājums No1 par Eirozonas pastāvēšanu - ko darīt ar 46 triljonu Eiropas banku sistēmu, kur 50% aktīvu ir apšaubāmi.

  • m
    28.11.2012 08:39

    Raksts un komentars viens otra cienigi.

  • Jāns
    28.11.2012 09:42

    "Noteicējiem savā zemē" ir kaut kāda ilūzija, kas NEKAD Latvijas vēsturē nav bijusi reāla.
    Ulmanis nedaudz paspēlējās ar to un "palika savā vietā".

    LVL jau kopš 2004. gada ir piesaistīts EUR.
    Faktiski var teikt, ka lats nav valūta, bet 1.4 eiro naudas zīme.

    No tā arī jāiziet, nevis no nacionāl-romantiskiem apsvērumiem.

  • Jānis Zolbergs
    28.11.2012 17:27

    Neesmu ekonomists, bet eiroieviešanas kampaņa ļoti atgādina iestāšanās ES kampaņu, kurā tika runāts tikai par skaisto un praktisko, kas mūs tur sagaida.
    Visi piesauktie eiroskeptiķu riski tika prasti atraidīti. Tomēr padzīvojot ES, pārcietām krīzi, kuras līdzdalienieces bija bankas ar saviem kredītiem, ciešam no emigrācijas. Neviens no iestāšanās procesa vadītājiem nerināja par šiem un riskiem kopumā, attiecīgi, es domāju, ka šie riski netika identificēti vai arī tiem netika pievērsta vērība. Mēs nebijām gatavi šīm problēmām.
    Ja eiro ieviesēji neatkārtotu kļūdas un runātu par iespējamiem riskiem, kas saistīti ar dzīvošanu eirozonā, tad man būtu skaidrs, ka tie ir identificēti un, iespējams, ir plāns kā tos mazināt. Visi iespējamie riski atkal tiek noairēti- attiecīgi naudu vairs neglabāsim EUR, bet piem. juaņos.

  • Jānis Stundiņš
    28.11.2012 18:35

    Jāni, cik man zināms, globālās krīzes gaitai nebija nekā kopīga ar piederību ES. Lūdzu, pastudējiet tās gaitu. Konkrēti finanšu un nekustamā īpašuma sektorā globālus mērogus krīze sāka piedzīvot no ASV, un ASV bija straujas "burbuļa plīšanas" avots. Cik zinu, ASV taču laikam nav ES sastāvā, bet Latvija, ja tā nevēlētos Ārfikas valstu līmeni, tik un tā būtu pasaules finanšu tīklos (jo citāda pastāvēšana šķiet demagoģija pasaku līmenī), un Latvija tik un tā būtu cietusi no ASV dzimušā "melnā cauruma", kas iespaidoja visu pasauli. Tāpat nevaram vainot konkrēti ASV, jo līdzīga situācija bija daudzu valstu ekonomikā, un ar piederēšanu vai nepiederēšanu ES tam ir maz kopīga.

  • smaka
    05.12.2012 23:37

    Diemžēl ir šāda saistība. ES bankas uzsūca vairumu subprime vērtspapīru, jo ES elites ir dumjas. Bankrota brīdī PAREX bija gigantiska miskaste, pilna ar subprime ABS vērtspapīriem. Un tādēļ ES krīze turpinās, būs tripple dip.

  • laimis
    24.12.2012 15:02

    Tev taisnība attiecībā uz ASV,tiešām burbuļu plīšana sākās no turienes,bet... ja Latvijā NĪ burbulis nebūtu bijis,tad nebūtu bijis kam plīst. NĪ burbuļa veidošanā galvenā loma bija "piecementētajam" lata kursam pie eiro. Latvija varēja devalvēt latu un izveidot ap savu ekonomisko telpu monetāru aizsargčaulu,tādējādi sevi norobežojot no pasaules krīzes un to neielaižot iekšējā tirgū,bet tas būtu bijis pretrunā ar LB deklarēto, Latvijas kā visatvērtākās ekonomikas doktrīnu.
    Kā tika audzēts NĪ burbulis? Agresīvā kreditēšana radīja NĪ pirkšanas bumu un kā dabisko pavadoni - inflācijas strauju pieaugumu. Pieaugot pieprasījumam pēc mājokļiem strauji auga to cenas latos,bet tad nostrādāja fiksētā lata kursa graujošais efekts - cenas latos ,proporcijā viens pret 1,4 vilka līdzi NĪ cenas pieaugumu eiro naudā!!! Tātad,ja objekta cena virtuālā burbuļa kulminācijas brīdī sasniedza 100 000 latu,tad jums bija jāņem eiro kredīts 140 000 eiro ?!
    Ja lata kurss pret eiro būtu bijis peldošs un stipri zem eiro vērtības ,tad objekta cenas eiro naudā būtu cēlušās,bet daudzkārt mazāk un NĪ virtuālais burbulis būtu bijis pavisam neliels.

  • Guntars
    28.11.2012 20:44

    Vai Nobela laureāts Krugmans nav radinieks tam Nobela laureatam Fridmanam, kurš 2007.g. apgalvoja, ka krīzes ir beigušās uz mūžīgiem laikiem? Rūgtā pieredze rāda, ka stāsti, kuri sākas ar uzmudinājumiem- padzeniet viņus, mēs varam bez viņiem, beidzas ar cerīgu - Krievija mūs gaida. Var jau kritizēt ES un apgalvot, ka nav nekāda progresa, bet atceros 90-to sākumu, kad 5 dolāri mēnesī bija laba alga un tirgū izpirka sapuvušus banānus par puscenu. Runas par imigrāciju ir noziedzīgi meli. Armēnija nav ES, bet no turienes ir aizbraukusi vismaz puse iedzīvotāju. Kāpēc neatkarīgie afrikāņi tā laužas iekšā ES? Gatavi riskēt ar dzīvību? Padzīvot ES nepietiek- vajag attīstīties. Nokavēti vilcieni aizbrauc un nākošei dažkārt atnāk par vēlu. Debesu manna izpaliks pie visiem scenārijiem. Un attīstība ir atkarīga pirmkārt no pašiem.

  • Vilnis Zakrevs…
    29.11.2012 02:04

    Radinieks nav. Ir tikai viens Nobela prēmijas laureāts ekonomikā, kuru sauc Miltons Frīdmans (Milton Friedman), un viņš neko tamlīdzīgu neapgalvoja. Turklāt 2007.gadā viņš jau bija miris.
    Nedomāju, ka Gundars ar tādu advokātu, kā Jūs, Guntar, lepotos. Diemžēl savā vēlmē kritizēt to, ko saprotat labākajā gadījumā tenku lapas līmenī, neesat īpaši vientuļš.

  • Gundars Davidsons
    29.11.2012 04:21

    Uzrakstīšu kometāru kaut kad vēlāk. Domājams, sestdienas pēcpusdienā.

  • Gundars Davidsons
    01.12.2012 22:40

    Attiecībā uz eiro ieviešanas izmaksām un ieguvumiem, jāņem vērā, ka to nozīmība ir dažāda. Piemēram, diezgan smieklīgi ir diskutēt par tehniskām ieviešanas izmaksām, jo tās ir fiksētas izmaksas, kuras ilgstošā laika termiņā kļūst nenozīmīgas (mācījāmies matemātiku kādreiz: kad t tiecas uz bezgalību...). Tas pats attiecas uz iemaksām EFSF, kuras arī, cik saprotu, ir vienreizējas. Tajā pašā laikā ieguvumi ir ikgadēji. Savukārt nozīmīgākie ieguvumi un arī izmaksas, kas saistītas ar eiro ieviešanu, ir tādi, kuri pašlaik nav, bet ir iespējami nākotnē. Konkrēti:

    Svarīgākās potenciālās izmaksas:
    A. parādu krīzes padziļināšanās kā rezultātā tiek veidoti jauni atbalsta mehānismi vārgajām valstīm.

    Svarīgākie potenciālie ieguvumi:
    B. bankām pieejama eiro likviditāte krīžu gadījumos;
    C. ES nozīmes mazināšanās palielinoties eirozonas nozīmei;
    D. pārskatāmā nākotnē izslēgts Zimbabves/Baltkrievijas scenārijs.

    Par A. Nekas nav neiespējams, taču pagaidām es neredzu kā šādas shēmas var būt nozīmīgas. Arī pēdējais lēmums par Grieķiju parādīja, ka tādas valstis kā Somija vadās pēc principa "no new money". Arī tā grūti iedomāties, ka Vācija utt. mums uzspiestu milzīgas fiskālas izmaksas, lai glābtu kādu lielu valsti Eiropā... Savkārt pret ECB palīdzību diez vai mums kā parādnieku valstij būtu jāsatraucas, par to lai vācieši lauza galvu. Apkopojot, risks ir, bet neticu, ka tas varētu pārvērsties nozīmīgās izmaksās mums.

    Par B. un C. jau ir runāts daudzkārt, bet arī D.redzu kā ļoti svarīgu. Valstīm viens notikums/lēmums var sabojāt tās tālāko kursu uz dekādēm, t.i. ir "path dependancy". Teiksim tā, kad visi ciemā zin, ka esi zaglis, nav jēga vairs būt godīgam (tāpat neviens neticēs). Latīņamerikā var redzēt kā tas strādā. Mazas valstis dabiski raksturojas ar augstāku volatilitāti (ekonomiski un politiski), tāpēc tām ir lielāka iespēja aiziet galīgi pa pieskari, it sevišķi, ja tās nav pārāk internacionalizētas. Tāds Zimbabves hiperinflācijas vai vismaz Ukrainas vai Baltkrievijas augstas inflācijas scenārijs pagaidām ir ar zemu iespēju, taču teiksim 40 gadu laikā tas nav neiespējams. Un tad no tā atgriezties būs praktiski neiespējami. Arī tagad mūsu griķu un sāls panikas ir sekas vismaz 20 gadus seniem notikumiem. Pievienošanās eiro izslēgtu šādu "low probability, high impact event" scenāriju iespēju. Un tas ir ļoti svarīgi. Vismaz varētu normāli koncentrēties uz to, kas ir nozīmīgs - mūsu gadījumā izglītības sistēmu un solidaras sabiedrības būvēšanu.

    P.S. Krīze parādija, ka eksportspējai fiksēts kurss izskatās pat veselīgāks. Skat. Baltijas valstu krīzes pieredzi. Arī konkurētspējīgākā pasaulē - Ķīna, tur kvazi-fiksētu kursu. Varbūt nevar teikt, ka tas ir universāli labāks, bet noteikti kursa režīms nav šķērslis būt ļoti konkurētspējīgiem.

  • smaka
    06.12.2012 00:37

    Lai gan šie argumenti ir būtiski atsevišķām Latvijas interešu grupām, piemēram, pussprāgušu banku akcionāriem, neviens no Jūsu argumentiem par labu EUR nav konstruktīvs. Neviens no tiem neko konkrētu nedos, jo tie visi ir "avārijas kontracepcijas" argumenti.

    Savukārt, vai Latvijas obligāciju likmes samazināsies, nav nekādas garantijas. Slovēnija tikko aizņēmās Emerging Markets, tātad virtuāli pameta Eirozonu, lai aizņemtos par zemāku likmi, jo Eirozonā aizņemties nevarēja. Finanšu tirgus var izbiedēt tas, ka Latvija zaudēs backstop iespēju, kas pašlaik pastāv - ja sāktos totālā krīze, ieviest ārkārtas stāvokli un devalvēt latu Latvijai nav nekādu problēmu. Latvijas bankas likumu Saeima var mainīt jebkurā brīdī, un vajadzības gadījumā arī likvidēt LB. Taču esot Eirozonā, tas būs ļoti neskaidri.

  • janislo
    03.12.2012 11:35

    Gundar, šķiet tu svarīgākajās potenciālajās izmaksās esi izlaidis dažas lietas, kuras tomēr interesē:
    a) fiskālā politika, tās ietekme uz tautsaimniecību;
    b) vai privātām bankām pieejamie resursi tiešām ir arguments (SEB, Swed)? Kāpēc?
    c) ja fiksēts kurss ir labāks, kāpēc vajag eiro?

    Paldies.

  • Juris
    05.12.2012 16:58

    Esmu neziņā (neesmu profesionālis), itkā eiro ir kā skaists mērķis kādu laiku, bet biedē "Par" puses (pārsvarā LB darbinieku) nepārliecinošā un uzmācīgā vienpusējā argumentācija.
    Nopietnas diskusijas starp profesionāļiem nav, eiro atbalstītāji izliekas nedzirdam un neatspēko pasaulē atzītu ekonomistu viedokļus par eiro problēmām, bet paši izdomā un tad apgāž "parasto" eiroskeptiķu primitīvus viedokļus. Kampaņa sāk atgadināt kāda no Globālo megakorporāciju produkta prastu reklāmas kampaņu un neviens neaizdomājas kāpēc tad sabiedrībā ir tik zems eiro atbalsta līmenis un kāpēc sabiedrības viedoklis nav jāņem vērā (pat ja tas ir kļūdains, demokrātija?)

    Kā viens no galvenajiem argumentiem - "Latvija varēs lētāk aizņemties naudu un maksāt mazākus procentus".
    -Jautājums: tātad LV vadošie ekonomisti ir pārliecināti, ka nav spējīgi sakārtot LV ekonomiku, lai būtu stabila attīstība, valsts ieņēmumi pārsniegtu izdevumus un nevajadzētu mūžīgi dzīvot uz pārāda aizņemoties ārzemēs?

    Arguments - tiek mēģināts iekārdināt tautu ar eiro ieviešanas finansiālajiem ieguvumiem Latvijai. Bet ja par eiro ieviešanas izmaksām runā kā par konkrētu lielu summu (to paši atbalstītāji atzīst), tad pie ieguvumiem vienmēr piekabināts mulsinošais vārdiņš "iespējams..", S.Bērziņa solīja 8 miljardus 7 gados. Tātad varbūt ieguvumi būs lielāki, bet varbūt nē.
    -Jautājums: kurš uzņemsies atbildību ja solītie ieguvumi nebūs tik grandiozi? jautājums retorisks, jo atbildē ir skaidra.

    Arguments - Milzīgs ārvalstu investīciju pieplūdums.
    -Jautājums: vai tiešām nopietni ekonomisti tic, ka vienkārši valūtas nomaiņa ir iemesls, lai investori savu naudu sāktu pludināt uz Latviju? varbūt tomēr primārais ir vispārējā kopējā situācija tautsaimniecībā neatkarīgi no naudas vienības nosaukuma?

    Arguments - "Vājajiem jācenšās pievienoties stiprākajam"
    -Jautājums: vai tiešām esat pārliecināti, ka problemātiskā eiro zona tuvākajā nākotnē būs spēcīgākā pasaulē, varbūt nedaudz jāpagaida un pēc laiciņā jādomā pāriet uz juaņu, rubli vai dolāru?

    Arguments - "Latvijas ekonomiskais uzplaukums"
    -Jautājums: kura ekonomiski vāja valsts ieviešot eiro ir kļuvusi ekonomiski stipra? (Latvija Eiropas mērogā ir viena no ekonomiski atpalikušākajām valsīm, bet populārais viedoklis ir, ja nabadzīga valsts iestājas eiro, tad tā kļūst vēl nabadzīgāka in ieguvēji ir Eiropas vecās jau bagātākās valstis, kuru uzņēmumiem ir vieglāk darboties nabadzīgo valstu tirgos, gūt lielāku peļņu un rezultātā nodokļu veidā iegūst bagāto valstu budžeti).

    -Jautājums: vai LB ir izstrādāta alternatīva variantam, ja neievieš eiro?
    Šaubos, tāpat kā nebija alternatīvas par iestāšanos ES.

    Līdz ar to gribot negribot tiekam spiesti izvēlēties mazāko ļaunumu. LV vadošie finansisti un banķieri nav spējīgi piedāvāt alternatīvu un variantu, ka Latvija pati spētu sakārtot/attīstīt savu ekonomiku/monetāro sistēmu. Atzīstam, ka esam vāji/negudri/nespējīgi un tāpēc labāk, lai darbiņu mūsu vietā izdara gudrie Eiropas onkuļi. Latvijas Banka vienmēr bijusi pasīva ekonomikas regulēšanā ar monetārās sistēmas palīdzību, tad ieviešot eiro tās loma būtu vēl mazāka un kādi ir argumenti ievērojami nesamazināt tās budžetu/darbinieku skaitu?

    Atvainojos par iespējamām kļūdām un labprāt pieņemšus pamatotus pretargumentus, mēģināju parādīt kāds apmēram ir skats no malas ..

  • Aigars Mahinovs
    15.12.2012 12:01

    Procentu likmes un investoru intersi nosaka gan vispārīgie, gan finansiālie faktori - jā, ir iespējams uzlabot Latvijas sitāciju uzlabojot infrastruktūru, likumus, attīstot vietējos uzņēmumus, ... un tas uzlabos gan procentu likmes, gan investoru interesi. Taču to pašu var sasniegt arī ieviešot eiro, turklāt otrais neizslēdz pirmo: valsts ar labu infrastruktūru *un* eiro būs pievilcīgāka un liksies drošāka kā valsts ar labu infrastruktūru un vietējo valūtu.

    Visas valstis un uzņemumi aizņemās naudu attīstības finansēšanai, visi šie aizņēmumi patiesībā nāk no cilvekiem - cilvēki (paši vai caur bankām) pēr valstu obligācijas ticot attiecīgās valsts attīstības iespējām. Valsts aizņemas X naudas uz 10 gadiem, investē to valsts attīstībā solot pēc 10 gadiem atdot X+Y%, praktiski vienmēr, ņemot vērā inflāciju un valsts attīstību X+Y% pēc 10 gadiem izrādās ir mazāka daļa no valsts IKP, nekā X ir tagad. Tieši tāpēc visiem ir izdevīgi, ka valstis tā dara. Un tieši tas pats ir uzņemumiem.

    Eiro izdevumi ir viena liela summa, ko jāsamaksā valstij, savukārt eiro ieguvumi ir miljoni sīku ieguvumu, ko iegūst visi, kas pārvieto preces vai finances pāri Latvijas robežām. To var aptuveni novērtēt skaitot, piemēram, 10 gadus uz priekšu, bet ir pilnīgi un nepārprotami skaidrs, ka eiro ieviešana samazinās ikdienas izmaksas cilvēkiem katru dienu no tā brīža, kad eiro tiks ieviests un nav tādu izmaksu, kas palielinātos. Līdz ar to balans ir starp vienu vienreizēju izmaksu un daudz sīkiem ikdienas ieguvumiem. Pat konservatīvi rēķinot, sabiedrībai kopā eiro ieviešanas procedūra atmaksāsies dažu mēnešu laikā.

    Vienīgā eiro alternatīva mums ir rublis, bet papildus tam, ka rublis ir sasodīti nepatīkams gan politiski, gan absolūtam vairākumam iedzīvotāju, tas ir arī sasodīti nestabīls finansiāli - tā vērtība tagad praktiski balstās tikai uz Krievijas izrakteņu cenām un Kreivijas spēju tos pārdot. Tā nav laba recepte ilgtspējīgai attīstībai. Ieviest dollāru vai juaņu vai jenu pie mums būtu izšķērdīga muļķība, jo mums apkārt nav citu valstu ar to pašu valūtu un tādā veidā būtu pilnībā izmests vējā tūrisma atvieglošanas arguments.

    Kopš 2004.gada (kad lats tika piesaistīts eiro) Latvijai attīstības tempi (IKP pieaugums) ir bijuši ātrāki par vidējo Eiropā, līdz ar to bažām par kaut kādu pēkšņu bremzēšanu iestājoties eiro nav pamata. Ja mēs turpināsim ievērot Mastrihtes kritērijus, tad mūsu budžeta deficīts būs mazāks par IKP pieauguma procentu, līdz ar to ilgtermiņā valsts parāda attiecība pret IKP samazināsies.

    Pašlaik pasaules ekonomika ir kļuvusi ļoti cieši saistīta. Latvijas ekonomika ir vēl ciešāk saistīta ar Eiropas Savienības valstu ekonomikām. Šajā kontekstā nav nekādas jēgas Latvijai uzturēt atšķirīgu monetāro politiku no Eiropas Savienības. Ja nemaldos, tad LB jau ir samazinājuši štatus kopš 2004. gada. Ekonomikas regulēšana ar centrālo banku ir aptuveni kā auto ātruma regulēšana uz šossejas ar ātrumkārbu. Mūsdienās jau ir gan vieglāk, gan izdevīgāk pāriet uz automātu :)

  • Janka
    05.12.2012 17:31

    Dāvidsona manipulatorā uzburtā ainiņa šķiet jauka, bet Zakarevska ir reālā. Eiro devalvācija līdz dolāra vērtībai ir ļoti iespējama, turīgas valstis ar ražošanu to pārdzīvos, bet LV atmetīs par gadiem 20 atpakaļ.

  • Edgars Behmanis
    05.12.2012 18:06

    Dāvidson un Zakarevski! Kungi, ko jūs domājiet par svaigo SVF "darba dokumentu" kurā aprakstīta monetārās sistēmas maiņa:
    1. http://www.imf.org/external/pubs/ft/wp/2012/wp12202.pdf Kur ir garantija, ka kaut kas tāds nenotiks ASV, ES vai abās? Lielākā daļa vadošo ekonomistu domā ka ir pienācis parādu krīzes strupceļš kuru ar taupību nav iespējams atrisināt.

    2. Vēl ir risks EUR devalvācija līdz USD līmenim, cik tas ir reāli/nereāli?

    3. ES ārējais parāds ir 16 triljoni USD (wikipedia 2011g. datiem) un turpina pieeaugt, bezdarbs palielinās, kurš piedāvā risinājumu, izņemot taupību? Taupība, kā zināms nevaicina ekonomikas izaugsmi un bezdarba samazināšanos.

    4. Vai LV spēs ar savu izaugsmi kompensēt/kontrolēt inflāciju ja tāda radīsies eirozonā?

    5. Līdz ar eiro ieviešanu varētu sākties investoru kapitāla dominance LV ekonomikā, respektīvi visu (meži, lauksaimniecības zeme, spēkstacijas utml.) izpirktu ārvalstu kapitāls.

    6. Esošā modeļa rūpnieciskā/ekonomiskā/sociālā singularitāte?

  • Edgars Behmanis
    05.12.2012 18:48

    Varbūt mūsu latam ir lielāks segums, nekā iedomājamies - Meži, auglīga zeme.
    Arī K. Ulmanis postulēja: "Lauksaimniecība ir vals simnieciskās dzīves pamats."

    Pasaules uzraudzības institūta vadītājs: Lester Brown, "Food is the New Oil, Land is the New Gold"
    urbantimes.co/2012/05/food-is-the-new-oil-land-is-the-new-gold/

  • smaka
    06.12.2012 00:08

    Latvijā netrūkst zemnieku - miljonāru. Bet ko darīt ar pārējiem iedzīvotājiem - desās?

  • Edgars Behmanis
    06.12.2012 00:19

    Tas ir pamats, kad visi ir paēduši var nodarbojas ar pārējām noderīgām lietām.

  • smaka
    06.12.2012 00:22

    Diez vai. Jo Latvijas lauksaimniekam, lai izaudzētu vienu tonnu graudu, vajag 300 l fosilās degvielas un 800 kg minerālmēslu. Perspektīvu, sorry, bet grūti ieraudzīt, ja tas vairs netiek 1000% apmērā subsidēts.

  • Edgars Behmanis
    06.12.2012 00:36

    Atkārtošos Lester Brown "Food is the New Oil, Land is the New Gold" Degviela nemaz nav dārga, uzcenojums un nodokļi ir milzīgi.

  • smaka
    06.12.2012 00:39

    Zemes īpašums nav Dieva noteikts, ja valsts iet uz grunti, jebko var nacionalizēt.

  • smaka
    06.12.2012 00:06

    Principā Eirozonas gala scenāriji ir pārsteidzoši vienkārši:

    1) Eirosistēma ir atbildīga arī par maksājumu sistēmas darbību Eirozonas valstīs. Ja kādā Eirozonas valstī nosprāgst bankas, bet solvents subjekts nevar veikt maksājumu, tad tā ir ECB atbildība. Tā kā nav nekādu institūciju, lai to nodrošinātu šādā situācijā, jo EUR tapa uz optimisma viļņa, un neviens to nevarēja iedomāties, tad iestājas maksimālā ECB saistību neizpilde. Tādā situācijā vairs nedarbojas formālā likumdošana, un Grieķija var drukāt tik daudz naudaszīmju, cik uzskata par vajadzīgu. Par šo problēmu dziļi raksta vācu ekonomists G.Horns. Starp citu, tiem, kas zina, kas patiesībā notiek Eirozonā, ir zināms, ka Grieķija vienpusēji jau ir nodrukājusi 20 miljardus EUR banknošu, pamatojot ar maksājumu sistēmas darbību - šo pieeju atbalsta jaunais un enerģiskais līderis A. Tsipras. Šeit ir tipiska tauriņa efekta draudi - ja Grieķijas emitētās banknotes un monētas izziņotu par nederīgām, cilvēki atteiktos pieņemt skaidru naudu arī citās ES valstīs, apstātos automātu darbība, kas pieņem skaidru naudu utt. Izceltos panika, un mazās valstis stātos ārā no Eirozonas, jo baidītos, ka tās pārplūdinās ar EUR, ja izstātos kāda lielā valsts. Sekotu vidējās un lielās valstis. Būtībā piedraudot nodrukāt 50 miljardus EUR naudaszīmju, Grieķija var šantažēt Eirozonu. ECB mēģina pretdarboties, jaunās EUR banknotes drukās tikai dažās lielajās valstīs, taču banknošu nomaiņa ir ilgs process, un ātra risinājuma nav.

    2) banku, TARGET2, ECB kredītu mikslis ir ļoti eksplozīvs. Pietiktu ar banku paniku mazā valstī, un sāktos lavīna. Banku bondu tirgus šobrīd nedarbojas. Pēc G.Brown/A.Darling prognozēm, ES nav norakstīti 60% no problemātiskajiem aktīviem, apm. 8 triljoni. Tikmēr par starpbanku tirgus atjaunošanos nav ne runas. 2014. gadā beidzas termiņš pirmajai ECB LTRO. Banku sistēmā stāvoklis pasliktināsies visu laiku, kamēr nebūs ekonomiskas izaugsmes, bet ekonomiska izaugsme ES nav iespējama, kamēr nav likvidēti nenormālie tirdzniecības disbalansi ES iekšienē. Evidence ir drausmīga griešana Beļģijā DEXIA dēļ, jaunais Īrijas budžets ir dramatisks. Līdz ar to jautājums ir - cik vēl ilgi šo valstu populācijas piecietīs trešās pasaules apstākļus, ja ir acīmredzams vienkāršs risinājums - nosviest bankrotējušās bankas pie ECB kājām. Papildus problēma ir augstākas prasības banku kapitālam, vienīgais risinājums uz nodokļu rēķina. Beneluksa valstis un Francija, pateicoties lielajai sociālistu ietekmei, panāca Lisabonas līgumā, ka publiskā sektora bankām ir neierobežotas iespējas izmantot ECB naudu. Tad kāda jēga Beļģijai lāpīt 600 miljardu Dexia(Belfius) caurumu, jo depozītu apdrošināšanas izmaksas būtu ap 100 miljardiem, un nākamā dienā jauna publiskā sektora banka var nodrošināt visas maksājumu sistēmas funkcijas.

    Mums jācer, ka Latvija nepaliks ar nederīgiem papīriņiem rokās, pēc tam, kad būs pārdevusi kaunu un godu.

  • Edgars Behmanis
    06.12.2012 00:40

    Vienkārši fantastiski, ja tā ir taisnība tad Gundars Dāvidsons ir maigi izsakoties nekompetents, vai viņam ir cita informācija un citas intereses.

  • Edgars Behmanis
    06.12.2012 00:43

    No kurienes ir šis info, ka Grieķija tā ir izrīkojusies?

  • Edgars Behmanis
    06.12.2012 00:30

    5 dec. ziņa: Islande izskata iespēju emitēt parādiem brīvu naudu:
    http://www.positivemoney.org/2012/12/icelandic-parliament-investigating…

    Amerikāņu fonds arī tam ir pieķēries:
    http://www.monetary.org/

    SVF arīdzan.
    http://www.imf.org/external/pubs/ft/wp/2012/wp12202.pdf

    Iespējas:
    Fiat Money: http://en.wikipedia.org/wiki/Fiat_money
    Full-reserve banking: http://en.wikipedia.org/wiki/Full-reserve_banking

    Ja mēs ieviesīsim virtuālo uz parādiem bāzēto eiro mēs būsim pēdīgie muļķi.

  • Edgars Behmanis
    07.12.2012 12:44

    Lielbritānijas eiroparlamentārieša runa Nigel Farage ES parlamentā "Ja cilvēkiem atņem identitāti un demokrātiju atliek vien nacionālisms un vardarbība" http://www.youtube.com/watch?v=2gm9q8uabTs

  • JānisB
    15.12.2012 22:12

    Es izlasīju rakstu, novēroju, ka raksts ir konkrēts un argumentēts. Izlasīju arī visus komentārus, pirmais un autora bija vis vērtīgākais.

    Varbūt es esmu akls, bet es neredzu reālus, pamatotus argumentus pret Eiro. Vai kāds varētu uzrakstīt visus riskus, kādi var būt, kas būs sliktāk, citādāk pašlaik es redzu tikai ieguvumus un īstermiņa izmaksas.

  • Dainis Liepiņš
    16.12.2012 11:20

    Izveidojušās divas grupas - optimisti, kuri atbalsta G.Dāvidsona nostāju un pesimisti - V.Zakrevska domas piekritēji. Katram savi it kā loģiski argumenti. Bet kā izdarīt izvēli?
    Es domāju, ka taisnība ir abiem, tikai katram no savu prioritāšu skatpunkta. Jā ieviešot eiro ir lērums finansiāli pamatotu argumentu, jo sevišķi tranzīt biznesā iesaistītajiem un preču importētājiem un eksportētājiem. Tas pirmkārt ir vieglāk, turklāt bizness mīl stabilitāti un prognozējamību, bet , piedodiet par tādu uzdrīkstēšanos, eiro ir politiski stabilāks par latu, tāpēc, ka "lielie" pasaules onkuļi vienmēr vairāk uzticēsies eiro, jo tie vienmēr varēs pasaukt uz savām rezidencēm tādas merkeles vai barrozo, lai liktu tiem darīt tā kā izdevīgāk ir šo onkuļu naudasmakiem. Tāpēc , kamēr šiem onkuļiem ir izdevīgs eiro, tikmēr latvju bālēliņš var gulēt mierīgi.
    Taču mēs esam lepna tauta un jau 1000 gadus atpakaļ centāmies paši regulēt kā mums dzīvot Daugavas krastos. Eiro ieviešana ir padošanās lielvalstu spiedienam, tāda kā "maigā okupācija". Vai mums ir iespējas pretoties šim spēkam? Nevajag būt profesoram, lai saprastu, ka Krievija izmantos jebkuru iespēju mūs "maigi" okupēt ar gāzes piegādēm un citām ikdienišķām lietām.
    Mums diemžēl ir gadsimtiem ilgi jādzīvo ar šo pamatdomu - kā eksistēt mazai nācijai starp lielvarām. Un mazām nācijām jābūt neiedomājami drosmīgām un gudrām, lai tās izcīnītu savu reālo neatkarību. Domāju, ka Somija ir viens no šādiem piemēriem.
    Bet ko darīt šobrīd? Kopš iestāšanās dienas ES, esam demonstrējuši muļķību un mugurkaula trūkumu. Mums nav sava valstiskā redzējuma un lepnuma. Mēs esam par vadītājiem likuši komjaunatnes skolas izgājušus ierēdņus, kuriem gēnos ir ierakstīta vajadzība pēc personiskā komforta. Tāpēc nevaram gaidīt valstisku nostāju no Latvijas Bankas, tāpēc valsti ir pārvaldījuši tādi, kuriem personīgi ir ļoti svarīgas uzslavas no Briseles augstākajiem ierēdņiem, kuri paši ir marionetes "onkuļu" vispasaules varas spēlēs!
    Jā mēs esam maza valsts ar ierobežotu spēju ietekmēt pasaules procesus, bet mēs esam neatkarīga nācija, kura spējīga pati noteikt noteikumus pēc kuriem dzīvot savā valstī. Ir tikai jābūt drosmei un zināšanām. Un protams šī zeme Latvija ir jāmīl! No sirds jāmīl, nevis jātēlo šī mīlestība vienreiz gadā 18.novembrī uzkāpjot tribīnē!
    Jā bet ko darīt - lats vai eiro?!!! Manuprāt jebkura no šīm valūtām, tikai ar nosacījumu, ka mēs paši nosakam savas valsts likteni! Ja iestājamies par eiro un ziedojam Grieķijas atjaunošanai, tad atvainojiet, bet subsīdijas zemniekiem ir tādas pašas kā Francijā, Itālijā vai tajā pašā Grieķijā! Ja eiro, tad mums ir tiesības noteikt kādus kartupeļus , maizi un sviestu ēdīs vietējā slimnīcā! Ja eiro, tad par katru ES lielvalstī ražotu šampūna pudeli, kuras kvalitāte ir zemāka nekā citur ES - aizliedzam šīs produkcijas izplatīšanu Latvijā! Ja eiro, tad visas swed, nord, seb bankas nes pilnu atbildību par to, ka ar masveida reklāmas palīdzību manipulēja ar parasto tautu iemānot kredīta ņemšanu pārvērtētiem dzīvokļiem, bet tagad savāc šos dzīvokļus un vēl padara šos nelaimīgos cilvēkus par mūža parādniekiem!!! Un tā tālāk ..... Bet , lai to darītu valsti jāpārvalda drosmīgiem cilvēkiem ar skaidru prātu, dzīves pieredzi, valsts un savas tautas mīlestību! Nekā no tā nav visu pēdējo laiku prezidentiem, valdības vadītājiem un lielākai daļai Saeimas deputātu! Bet ja tādi nevada valsti, tad es saku varbūt labāk , lai paliek tas lats, jo citādi nemaz neuzzināsim zem kādiem nosacījumiem būs parakstījušies pašreizējie "bezmugurkaulnieki" , lai ieviestu eiro! Un vai manai mazmeita grib viņa to vai nē , nākotnē būs jākļūst par mistisko pasaules cilvēku, kādus jau šobrīd reklamē visādi "neatkarīgie" mediji, deputāti un valsts pārvaldītāji!

  • Edgars Behmanis
    19.12.2012 19:15

    Visas eiropas tautas ir izbesijušās, to eiro negrib vairs neviens, kā vien korporācijas, bagātnieki un Brisele. Tie visi "specdienestu" pētījumi, kas tagad uzpeld par nākotnes prognozēm ir manipulācija - vēlamais virziens, un Brisele darīs visu lai to īstenotu, bet tā visa ir bezkontroles vadība, atliek pateikt nē, un nekādas reālas ietekmes vairs nav. Šobrīd visas Eiropas valstis soļo pretī iznīcībai. Mums ir visi resursi lai pārtikuši dzīvotu, un kā pareizi saki, ja būs valdība ar mugurkaulu, tad viss ir iespējams.

  • Gundars Davidsons
    17.12.2012 03:37

    Paldies par komentariem. Dalja no tiem, atvainojos, ir galigas mulkibas. Bet nu ok, ja citiem liekas parliecinoshi - katram savs. Domas par daziem:
    1) tie "attistitaji" parasti plashi raksta par to, ka "nevajag biedet ar Zimbabvi, mes nemaz taa nedomajam", tacu izspiest no viniem, ko tad doma, nav iespejams. Jo man sanak jaa, nekas vairak par Zimbabvi nav (dzilak skat kaut kur teepat Martina Bitana rakstu: pat pats parliecinatakais krugmanomists Rietumos isteniba neuzskata, ka ar nominalo kursu var kaut kaa "attistit ekonomiku");
    2) Reali shi krize paradija, ka fleksibls kurss: a) neaizsarga no neveseligiem capital flows (skat POL, BRA, MEX, CH), taas izradijas pasakas; b) tas noteikti nav labaks konkuretspejai (skat. Baltijas valstu eksporta pieredzi vs. jebkuru flexible exchange rate valstii). Tatad izmaksas, piekabinot kursu neatgriezeniski, nav lielas (ja vispar ir);
    3) dazi te uzsak parasto stastu "vai tiesam LB netic musu spejam?!". Nezinu par LB, bet es "musu" spejam neticu, skat. D punktu mana komentara augstaak. Mes esam maza valsts un cilveki ir dazkart gandriz neaizstajami. Es ticu tagadejas valdibas un LB veselajam sapratam, bet ka tas taa turpinasies nakamos 40 gadus - neticu. Un mums katra kluda/eksperiments var but liktenigs. Manis teikto apstiprina nesena vesture - tikko kaa iegustam minimalu brivibu, aizlaizham valsti pa pieskari ipashi neiespringstot;
    4) eiro kursa kritums :) Neko labaku ekonomikai iedomaties nevaru. Nemiet vera, ka Eiropas precu cenas kritisies reize, t.i. pirktspeja nemainisies, tik kolektivi izkonkuresim parejos. Volksvagens maksas tikpat. Man vairak uztrauktu kursa trends uz augsu;
    5) inflacija... Ne parak ticu, eirozona ar Vaciju prieksgala neizskatas pec inflacijas uunijas. Galvenais, ja tas pat notiek - mes nebusim lielakie zaudetaji, jo esam paradnieki, nevis krajeji pagaidam. Neraudasim ja peksni musu paradi paliek nevertigi. Shai sakara man patika Ivara Ijaba raksta, liekas Satori, beigas. Visi shie eirozonas tragiska gala scenariji ir jauki, bet ja butu jaliek nauda, laikam jau Latvijas "noieshana no sliedem" meginot ekspetrimentet ar "attistishanu" ir stipri augstakas varbutibas scenarijs;
    6) kursh atbildes, ja nebus ieguvumi? Neviens. Pasaule ir varbutibu sadalijums un mums ir jaizvelas izdevigakais variants. Droshaa, 100% zinama pasaule beidzas, kad tikat atrauts no mates kruts.
    7) konkuretspejas galvenie ingredienti ir tris: izglitibas sistema, augsts uzkrajumu limenis, un mazas valsts gadijuma - valsts diezgan pamatigi reguleta ekonomika ar fokusu uz tekosha konta lidzsvaroshanu un cilvekkapitala notureshanu.. Neatkarigi no nominalaa kursa (shie tris pedejie garantee reala kursa depreciaciju). Ja rulle fleksiblu kursu bez specigas politikas shajas 3 jomas - viss beidzas ar inflaciju un/vai izolaciju. Tapec loti svarigi, manuprat, ir izslegt augstak manis aprakstito D risku, lai varetu koncentreties uz shiem trim elementiem.
    8) 30-tie gadi ir aizgajusi. Kad Vacija atkal saaks brunoties, lai mus iekarotu, vareesim velreiz istenot Ulmana "brinumu". Tas pats attiecas uz citam ekstravagantam monetaram teorijam, kuras te min: nav verts te kaut ko izgudrot, speles noteikumus shaja pasaule izgudro lielvalstis.: musu uzdevums ir piechakaret vinus vinu pashu spele kaa to dara Azijas valstis. Kas lielvalstis mainis noteikumus - tad ari domasim.
    9) par eiro der atcereties, ka taa nav nauda, kura piesaistita zeltam vai kam. Tas vertiba balstas Eiropas ekonomiku speekaa. T.i. kaut kadas banku problemas pat tehniski izraisit pilnigu katastrofu nevar. Latu balsta lata ekonomika... Kas tas ir? Pabalsti? Latvijas NI vairs jau nee.
    10) smiekligs ir jautajumi par planu B, ja neieviesh eiro. Neesmu interesejies par LB oficialo viedokli, bet, manuprat, tad paliekam pie latiem. Turpinasim atpalikt no Igaunijas. Ne tragiski un ne strauji, bet pamazam un droshi.

    Velreiz arguments "Par":
    a) par eiro ieviesanu manuprat costs/benefits analize norada uz to, ka japievienojas;
    b) bet shis ieguvums nav milzigs un neradis nekadu brinumu: taa nav svarigaka politikas joma, svarigakas ir punkta 7 augstak;
    c) tachu tas noversis vairakus riskus, kuru ietekme var but potenciali katastrofala (Ukrainas, Baltkrievijas celju, Zimbabves celju, 2008. Parex un vel lidzigus geopolitiskus). Tapec jau ari taas procentu likmes bus zemakas - ari investori to redz.

    T.i. lielakais ieguvums isteniba ir risku novershana. Mums ir jakapj augsta kalna, lai sasniegtu virsotnes, ko citas, bagatas, valstis jau ir sasniegushas. Eiro ir alpinista ekipejums, kursh samazina (nevis pilniba noversh) kalna kapshanas risku. Bet jakapj bus jebkuraa gadijuma, un jakapj bus pashiem..

  • Edgars Behmanis
    19.12.2012 19:01

    Bet sakiet Dāvidsona kungs, kāpēc visas šīs euro izmaksas - iemaksas sabilizācijas fondā, ieviešanas izmakas u.c. nevarētu iegultīt tautsaimniecības attīstībā - ražošanā. Un kāpēc ražošanā mēs nevaram ieguldīt pašu 2 līmeņa pensiju fonda uzkrājumus? Padarīt pēc iespējas zemas elektroenerģjas cenas, atcelt dubulto tarifu - būtu fantastisks IKP kāpums, fantastiski samazinātos bezdarbs! Radīt lieliskus nosacījumus investīcijām utml. Ir 1001 viena lieta kuru mēs neizmantojam kāpēc tā? Rodas tāds iespaids, ka mēs pat negrasāmies attīstīt tautsaimniecību.

  • Dikembe Sakamoto
    29.12.2012 19:11

    9) par eiro der atcereties, ka taa nav nauda, kura piesaistita zeltam vai kam. Tas vertiba balstas Eiropas ekonomiku speekaa. T.i. kaut kadas banku problemas pat tehniski izraisit pilnigu katastrofu nevar. Latu balsta lata ekonomika... Kas tas ir? Pabalsti? Latvijas NI vairs jau nee.
    ============================
    1) Vai tad Eiropas ekonomika nav kļuvusi vāja un vai tad eiro nav piedrukāts par daudz?
    2) Vai tad lats nav nosegts ar zeltu un citām valūtām?

  • Vilnis Zakrevs…
    23.12.2012 22:59

    Paldies visiem, bet īpašs paldies Dainim Liepiņam – neiedziļinoties detaļās, manuprāt izcils diskusijas un viedokļu kopainas apkopojums.
    Runājot par detaļām – te būs ekonomista atbilde ekonomistam:

    1) nevaru uzņemties atbildību par visiem Tevis piesauktajiem "attīstītājiem", bet manas domas nav jāspiež. Pirmais to apkopojums pieejams manā maģistra darbā “Latvijas Ekonomiskās situācijas analīze un nepieciešamā rīcība ES valstu ekonomikas izaugsmes kontekstā”, kas publiski pieejams LU mājas lapā. Daļu no tā un šo to vēl esmu salicis vietnē makroekonomika.org.
    Krugmanomists neesmu galīgi, toties lieliski saprotu tās piedāvāto ieteikumu stulbumu. Par ekonomikas augsmi (bez kuras nav līdz šim nekur un nekad nav notikusi ekonomikas attīstība) akadēmiskajā līmenī es ieteiktu mācīties no Schumpeter, Acemoglu, Aghion, Howitt, Romer, u.c., bet praktiskajās kategorijās no Michael Spence vadītās „The Commission on Growth and Development” pētījumiem un ziņojumiem. Kad LB sāks domāt šādā līmenī, nevis ņemties ap ekonomikas īstermiņa svārstībām, tad šīs iestādes spriedumus par valsts attīstību varēs sākt mēģināt ņemt nopietni.

    2) Prieks, ka saproti, ka no neveselīgām kapitāla plūsmām ir jāaizsargājas.
    a) Peldošais kurss pats par sevi no šīm plūsmām neaizsargā, bet no trim es upurētu tieši to, kontrolējot kapitāla plūsmas un monetāro politiku.
    b) Es gan nebūtu tik pārliecināts, ka managed foat nav labaks konkuretspejai (skat. Somija, Singapūras u.c. flexible exchange rate valstu eksporta pieredzi). Piekabinot kursu neatgriezeniski, runa nav tik daudz par izmaksām, kā par manevra iespēju atdošanu. Esošajai LB šī varbūt nav problēma, jo tā manevrēt nedz spēj, nedz grib, kā to apliecina 3) punktā minētais.

    3) LB jau arī aktīvi piedalījās tajā valsts aizlaišanā. Žēl, ka mums nav kāda liela sala, kur pie Dombrovska vai Urbanoviča fanu klubiem nepiederīgie un domāt un strādāt gribošie Latvijas iedzīvotāji varētu izveidot savu Singapūru vai Taivānu. Es mūsu spējām ticu!

    4) No eiro kursa krituma jābaidās patiešām nav. Tomēr izkonkurēt ar to gan nevienu nesanāks, jo mūsu eksporta tirgi nav piesieti pie eiro – tajos ir sava monetārā politika, kas ļauj reaģēt uz ārējiem šokiem (skat. neseno PL pieredzi). Toties trends uz augšu mūsu vājo, ar ES piešpricēm un apšaubāmām kapitāla plūsmām balstīto un kropļoto ekonomiku tiešām ietekmēs baisi.

    5) Inflācija. Vēsture rāda, ka daudz kas nav tā kā izskatās. Ja vien netici politiski naivajiem austerity risinājumiem, tad no četrām teorētiskajām iespējām inflācija man šķiet pat ļoti ticama. Cita ticama iespēja, ko, tautas piečakarējošais un demokrātiju imitējošais, bet faktiski to iznīcinošais, ESV režīms cenšas īstenot it tas, ko neviens ne piedzīvot, ne pat vārdā saukt negrib.
    Eirozonā parādnieki mēs būsim mūžīgi. Un iespējas “noiet no sliedēm”, kuras mums gudrāki onkuļi būs uzlikuši, patiešām būs mazas.

    6) Tieši tā, par tautas un valsts krahu neviens neatbildēs, bet Valdis & LB stāstīs, ka citādi būtu bijis vēl sliktāk. Un visu vels uz ES "objektīvajiem apstākļiem". Paliekot latam, par savu nemākulību būtu jāatbild un valdošā koalīcija noietu tur pat kur tagad ir LPP, LC, TP un citi nemākuļi un blēži. Un varbūt tauta reiz sāktu saprast saikni starp dzemdībām un dzimumaktu, un būtu mums atbildīga un gudra valsts pārvalde.

    7) Konkurētspējas galvenie ingredienti ir sekojoši:
    - Augsts uzkrājumu un investīciju līmenis, kam jānodrošina labvēlīga uzņēmējdarbības vide;
    - Globālās ekonomikas izmantošana, kas nozīmē pasaules zināšanu pārņemšanu un attīstīšanu, tātad ietver arī izglītības sistēmu, un preču un pakalpojumu eksportu;
    - Tirgus kā resursu izvietošanas mehānisms valsts noteiktu spēles noteikumu ietvaros, nevis Briseles gudro izstrādātie septiņgadu plāni (kur esam to dzirdējuši?);
    - Makroekonomiskā stabilitāte, kas spēj atbildēt uz ārējiem šokiem;
    - Uz valsts stratēģiskajiem mērķiem fokusēta profesionāla un gudra valsts pārvalde, kura rūpējas par valsts aizsardzību no ārējiem tīkotājiem, kā arī un nosaka un uzrauga konkurētspēju veicinošu spēles noteikumu īstenošanu. Un tiešām, mazas valsts gadījumā, tas ietver fokusu uz tekošā konta līdzsvarošanu un cilvēkkapitāla noturēšanu.
    Ja ieviesīsim eiro mūsu iespējas koncentrēties uz šiem elementiem būs ārkārtēji ierobežotas.

    8) Spēles noteikumus mēs, protams, varam rakstīt tikai priekš sevis un arī, tikai ņemot vērā globālo kontekstu. Tomēr tas nenozīmē visu iespējamo, t.sk. ekonomiski idiotisko noteikumu pieņemšanu. Āzijas valstis ne tuvu nepieņem visu, ko tām grūž, un vēl jo mazāk tās iesaistās monetārajās ūnijās.

    9) Pilnīgu katastrofu var izraisīt nevis banku problēmas, bet eirokrātu vēlme tās un nacionālo birokrātu ekonomiskā analfabētisma un bezatbildības sekas novelt uz cilvēku pleciem.
    Lata ekonomika šodien ir LB un eiro fanu darbības rezultāts, taču to vēl iespējams var labot. Kamēr neesam ESV.

    10) Smieklīgākais, būs kad Igaunija pēc dažiem gadiem gribēs no EZ izstāties. Un atpaliksim mēs tad, ja turpināsim vadīt valsti kā līdz šim. Ar vai bez eiro.

    Vēlreiz argumenti "Pret":
    i) Eiro ieviešana noliks mūs uz Briseles uzstādītajām sliedēm, kas svarīgāko (7. punktā minēto) īstenot neļaus. Badā mirt mums, iespējams, arī neļaus, bet par konverģenci būs totāli jāaizmirst. Būsim eirozonas Zilupe.

    ii) Standard & Poors: „Iestāšanās eiro zonā likvidētu devalvācijas risku, bet maksājumu bilances riski saglabātos.” Neizliecies, ka nesaproti ka eirozonas problēmu sakne ir tās strukturālā nesabalansētība, jeb vienkāršāk – valstu ļoti atšķirīgā konkurētspēja.
    Dalība eirozonā konkurēspēju mazinās.

    iii) Par investīcijām Tu kļūdies.
    o Mēs atklājām, ka Eiropas monetārajai savienībai (EMS) nav ietekmes vai arī tai ir vai negatīva ietekme uz ĀTI, un vienotā tirgus lielu pozitīvu ietekmi uz ĀTI.
    o Iepriekšējie pētījumi konstatēja EMS pozitīvu ietekmi, jo tie neievērtēja, ka vienotā tirgus ietekme laika gaitā mainās.
    o Mūsu aprēķini liecina, ka tirdzniecība un ĀTI attiecībā uz monetāro savienību savstarpēji viens otru aizstāj, nevis papildina.
    Avots: Flam H., Nordström H. The Euro Impact on FDI Revisited and Revised, 2008.
    Institute for International Economic Studies, Stockholm University, and CESifo

    Lielākais zaudējums ir atteikšanās no Latvijas cilvēku tiesībām uz nacionālo pašnoteikšanos. Tā rezultātā šodienas un nākamo paaudžu sociālais progress un labklājības kļūs atkarīga svešām varām, bet latviešu tautas, valodas un kultūras saglabāšana caur laiku laikiem tikpat kā neiespējama.

    Kāpjot labklājības kalnā eiro ir nevis alpīnista ekipējums, bet gan lieks balasts mugursomā, kuram turklāt ir distances vadība, bet vadības sviras pie mūsu altruistiskajiem un nesavtīgajiem vācu, franču un zviedru draugiem.

  • Gundars Davidsons
    24.12.2012 18:39

    Vēl viena īsa piezīme: daži te jauc reālo ar nominālo kursu. Attīstības nepieciešamais priekšnoteikums tiešām ir nepārvērtēts valūtas kurss, taču tas ir reālais, nevis nominālais kurss. Tā ir milzīga atšķirība (neviens no dažu te nosauktajiem akadēmiķiem neesmu redzējis, ka aicinātu uz nominālā kursa manipulācijām kā attīstības veicinātāju, ja tiešām ir - tad tur viņi smagi kļūdās). Reālā kursa situāciju, savukārt, parāda tekošā konta stāvoklis.

    Protams, vēsturiski ir bijušas situācijas, kad ar nominālo kursu var ietekmēt reālo, bet tad nepieciešamais priekšnoteikums, savukārt, ir capital controls un iekšēja un regulāra krājēju piečakarēšana (jo kurš muļķis krās regulāri devalvētā valūtā? pamatā visi tagad fleksiblā kursa lietotāji to uzskata par "shock absorber", nevis attīstības instrumentu).

    Tiesa, apmēram tā straujas atīstības posmos ir dabojušās Āzijas valstis - krājēji ir spiesti saņemt negatīvu procentu likmi, taču nekrāt nav iespējams, jo to lielā mērā uzspiež valsts. Vai mēs to varam izdarīt un vai gribam? Šādu modeli principā ievieš Baķka Baltkrievijā. ES ietvaros un ņemot vērā mūsu jūtīgumu uz valūtas svārstībām - neieteiku. Galvenokārt tāpēc, ka alternatīva: fiksēt kursu un tad mērķēt uz reālo kursu ar pārējo politiku ir mazāk riskanta un globāli pieņemamāka. Piemēri šādai politikai - Dānija, Somija, Vācija, Ķīna. Padomājiet, kāda īsti nauda ienāktu Latvijā, ja mums būtu normāli ar nodokļiem aplikti nekustamie īpašumi? Piemēram, 15 procentu nodoklis no kura praktiski visu var dabūt atpakaļ privātpersonas, kuras strādā un maksā nodokļus Latvijā? Kur nauda liktos? Nauda iet, kur to aicina, pašlaik, redz, kā pēdējie muļķi pat subsidējam ieplūdes NĪ ar uzturēšanās atļauju tirgošanu. Manuprāt, būtu milzīga kļūda šādas muļķīgas politikas sekas mēģināt paslaucīt zem paklāja ar monetārās politikas palīdzību.

    Tas ir vēl viens iemesls "fiksēt" monetāro politiku uz mūžiem - tas labāk ļauj saskatīt strukturālas problēmas. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc Grieķija, neskatoties uz drahmas regulāro devalvēšanu kaut kā nav konkurētspējīgāka par Vāciju, kuras DM vēsturiski visu laiku gāja uz augšu: problēmas tiek paslaucītas zem paklāja, tikai eirozona atklāja visu sistēmas neefektivitāti. Labi ka tā. Atļaušos teikt, ka arī patreizējais Latvijas diezgan spēcīgais "reform momentum" ir lielā mērā tāpēc, ka, nebūsim pieticīgi, Latvijā to kā darbojas monetārā politika un kāda tai ir nozīme saprot labāk kā lielākajā daļā pasaules.

    P.S. Ja būtu fleksiblais kurss, ieplūžu laikā kurss ietu uz augšu, graujot konkurētspēju. Tāpēc jau globālais strīds ar Ķīnu, kura šīm krugmanomistu un "attīstītāju" teorijām uzpļauj, bet tur fiksētu kursu. Ir tāda teorija, ka svārstības pašas par sevi attur ieplūdes, bet tās ir izrādījušās lielā mērā muļķības, cik redzam no pēdējā laika Japānas, Meksikas, Brazīlijas, Polijas, Šveices pieredzes.

  • smaka
    24.12.2012 19:27

    Es brīnos, ka visi kā lunohodi dodas eiro virzienā, bet nesaprot, kas te sāksies, kad arī mūs skars jau divreiz notikušie Eirozonas "gandrīz" krahi: 2011. gada beigās, 2012. gada vasarā. Jau šobrīd cilvēki masveidā pērk zeltu, un ar zemo ticību valsts varai ja šādas Eirozonas panikas notiks tad, kad mēs būsim iekšā, te būs eksistenciāli skati. Un mums blakus ir Raša ar 150 miljardiem EUR rezervju, kura jebkuras eiro krīzes laikā meklēs, kur nevērtīgos papīrīšus nogrūst.

  • Gundars Davidsons
    24.12.2012 19:47

    Tā kaut kāda paralēlā pasaule. Pašlaik taisni pasaulē valda optimisms, mērens satraukums tik par "fiscal cliff". Zeltam īpaši nesekoju, bet cik saprotu, kopš oktobra tas krīt, saskaņā ar vispārējo optimismu.

  • smaka
    24.12.2012 22:19

    Šobrīd lielvalstis "kick can down the road". Par Abes jauno ekonomisko politiku arī neviens nav dzirdējis. Ja sāksies totālais valūtu karš, tad fizikālajiem assetiem ļoti ātri pieaugs cenas, Vācijas burbulis kļūs bīstams. Vienīgā izeja Vācijai - pamest Eirozonu. Diennakts laikā EUR vērtība kritīsies par 85% (paliks 15%) - UBS novērtējums. Ar Latvijas eiro varēs slaucīt vienu vietu.

    Par zeltu - nekādu lielu kritumu neredzu 5y - http://www.infomine.com/investment/metal-prices/gold/5-year/

    Par fiscal cliff absolūti nesatraucos, tā valsts tiks galā. Tai ir ne tikai rezerves, bet arī Obamas anticikliskās ekonomiskās politikas rezultātā 80% pasaules zinātnisko atklājumu nāk no ASV. Un tā ir reāla ilgtspējība.

  • smaka
    25.12.2012 11:34

    Vai tad ārējā konta stāvoklis visu laiku nepasliktinās?

  • Aleksejs Božinskis
    21.04.2013 17:48

    Ņemot vērā to, ka Latvijas banka NEKAD nav bijusi LATVIJAS banka un NEKAD nav strādājusi Latvijas TAUTAS interesēs, Latvijas Bankas un Latvijas valdības solījumi ir pretrunā ar tautas interesēm. Attiecīgi arī Latvijas Bankas pārstāvju solījumi un propaganda ir nevis Latvijas tautas interešu aizstāvēšana, bet gan savu un izredzēto "minoritāšu" interešu aizstāvēšana. Jāatbild ir uz vienkāršu jautājumu: kas ir vieglāk - iestāties eirozonā vai no tās izstāties? Kā zināms no pēdējo 20 gadu vēstures, Latvija nav spējusi izstāties no 99% "vietu", kur ir iestājusies (visi miljonu līgumi, kur valsts nes zaudējumus). Tāpēc loģisks ir secinājums: iestāšanās ir jāatliek. Bet plutokrātiem un eirokrātiem tad taču gar degunu daudz kas garām aiziet, tāpēc jāizmanto savs dienesta stāvoklis maksimāli savās interesēs, kamēr vēl var.

  • Kasparssss
    24.12.2012 20:11

    Saprotu, ka galvenais eiroskeptiķu arguments ir, ka eirozona var sabrukt. Nepārprotami nevēlams scenārijs, ja ir ieviest eiro. Tomēr jautājums ir sekojošs - kas būtiski mainās, ja mums šādā brīdī ir lats? Lats šādā brīdī būtu jāatsien no eiro un, manuprāt, iespaidīga lata devalvācija kļūs nenovēršama ar visām "jaukajām" sekām, kas nāks līdz ar eirozonas (mūsu galvenā noieta tirgus) sabrukšanu. Var mēģināt aši piesiet latu dolāram, bet vai LB spēs finansēt intervences tirgū, lai saglabātu kursu, it īpaši ņemot vērā, ka liela daļa rezervju ir eiro un absolūta neticība Latvijas ekonomikai?
    Neesmu ekonomikas speciālists, bet, iespējams, kāds zinošāks spēs izskaidrot, vai tiešām eirozonas sabrukums radītu būtiski atšķirīgas sekas Latvijā pie eiro un pie lata scenārija?

  • smaka
    25.12.2012 11:37

    Mainās tas, ka ja EUR brūk, tad pārtraucot latu maiņu pret EUR, mēs varam aizsargāties no Rašas 150 miljardiem EUR rezervju, un industriāli izgatavotajām viltotajām EUR banknotēm.

  • Vilnis Zakrevs…
    26.12.2012 01:22

    Par reālo kursu – piekrītu. Tomēr jautājums – vai Tev šķiet, ka lata reālais efektīvais kurss ir nepārvērtēts? Latvijas konstanti negatīvā ārējās tirdzniecības bilance tiek kompensēta ar ES piešpricēm un savas zemes izpārdošanu. Vai varbūt redzi citu tekošā konta stāvokli?

    Kurš šaubās, ka nevajag īstenot nedz Baķkas nedz kādu citu muļķīgu politiku? Tāpat arī nevajag muļķīgas politikas sekas mēģināt paslaucīt zem paklāja ar monetārās politikas palīdzību. Man liekas ļoti muļķīga LB nemitīgā baidīšana ar Baltkrieviju vai Zimbabvi, ja nebūs eiro.

    Par to krājēju piečakarēšanu teikšu – jums visiem tur LB ir īstermiņa domāšana. Dienvidkorejā, Singapūrā un pat Somijā, kā arī daudz kur citur šāda, kā Tu izsakies “piečakarēšana”, palīdzēja sasniegt līmeni, par kuru mēs varam tikai sapņot. Savukārt mazāk riskantā un globāli pieņemamākā kursa fiksēšana un mērķēšana uz reālo kursu nevienai (!) līdzīgas ārējās tirdzniecības bilances valstij nav devisi dzīves līmeņa konverģenci.
    Vācija, Somija, Dānija un Ķīna ir ļoti konkurētspējīgas valstis ar pavisam citādu tirdzniecības bilanci, turklāt divas pēdējās monetārajās savienībās negrasās iesaistīties, bet Somija visticamāk izstāsies, ja tai liks maksāt par dienvidu māsām.
    Pret konkurētrspējas graušanu, kad ieplūžu laikā kurss iet uz augšu, ir zāles, kā to nesen parādīja Šveice.
    Tonēr GALVENAIS jautājums ir NO KURIENS RADĪSIES AUGSME, bez kā, domāju saproti, valsts attīstība un konverģence nav iespējma? Vai tiešām tici, ka eiro atnesīs konkurērspēju dramatiski palielinošas investīcijas? Vai esi starp tiem, kas Valda & Co darbības sauc par “strukturālajām reformām?

Up