Mūsu finanšu pratība jeb stāsts par trim sivēntiņiem

Domājot par finanšu pratību un tās nozīmi īsākā un ilgākā termiņā, prātā nāk stāsts par trim sivēntiņiem. Reiz dzīvoja trīs sivēntiņi, kuri izauguši atvadījās no māmiņas un devās pasaulē. Viens brālītis drīz vien sāka mūrēt sev mājiņu, jo zināja, ka pienāks ziema. Abi pārējie turpināja spēles un tiem izdevās uzbūvēt vien salmu un žagaru namiņus. Vēl pirms ziemas atnāca ļaunais vilks, un, kad vilks bija nopūtis salmu un žagaru mājiņas, tad visi brālīši patvērās drošajā un pamatīgajā mūra mājā.

Finanšu pratība ir mūsu spēja rīkoties ar naudu tā, lai mēs spētu nodrošināt sev labklājību un finansiālu drošību ne tikai tagadnē, bet arī nākotnē. Līdzīgi kā sivēntiņi, arī mēs varam prognozēt, ka reiz pienāks dzīves posms, kuram nepieciešams finansiāli sagatavoties. Vēl pirms ziemas jeb pensijas vecuma, kad dosimies pelnītā atpūtā, var atnākt ļaunais vilks jeb kāda negaidīta krīzes situācija. Finanšu pratība veicina to, ka katrs indivīds un sabiedrība kopumā var par sevi finansiāli parūpēties, ir noturīga pret dažādiem satricinājumiem, kas ietekmē finanses, īstermiņā un ilgtermiņā un dzīvo labklājīgu dzīvi. Proti, laicīgi un pārdomāti uzbūvē sev mūra māju, kurā patverties.

Iedzīvotāju finanšu pratību var nomērīt. Tam domāts "Finanšu pratības indekss", kuru Latvijas Banka regulāri aprēķina pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) finanšu izglītības ekspertu tīkla (INFE) izstrādātās metodoloģijas, aptaujā noskaidrojot iedzīvotāju zināšanas, attieksmi un uzvedību finanšu jomā. Nesenais pētījums, kas veikts 2022. gada oktobrī, liecina, ka Latvijas iedzīvotāju "Finanšu pratības indeksa" rezultāts ir 12.2 no 20 punktiem. Šis rādītājs gandrīz nav mainījies jau septiņus gadus, kaut atsevišķās jomās redzami uzlabojumi.

Septiņu gadu laikā iedzīvotāji ir kļuvuši finansiāli noturīgāki: tie retāk nonākuši situācijās, kad nevar segt savus ikdienas izdevumus (diemžēl šāda situācija iespējama 20% aptaujāto). Lielāka iedzīvotāju daļa (43%) var segt pēkšņus izdevumus, kas ir līdzvērtīgi viena mēneša ienākumiem, turklāt palielinājies iedzīvotāju skaits, kuriem uzkrājumi ir vismaz trīs mēnešu izdevumu apmērā.

Ja uzlabojas mūsu spēja pārvarēt negaidītus finansiālus satricinājumus, tad daudz lielāks izaicinājums ir spēja rīkoties šodien, lai nodrošinātu savu labklājību ilgākā termiņā. Īpaši zema ir iedzīvotāju aktivitāte ieguldījumu jomā. Tikai 1% atzīst, ka viņi lieto ieguldījumu vai vērtspapīru kontu, 1% aptaujāto pēdējā gada laika ir iegādājušies uzņēmumu akcijas, 17% veic iemaksas 3. pensiju līmenī.

Ilgtermiņa finanšu plānošanā svarīga ir izpratne par naudu un laiku. Jo ātrāk sākam ieguldīt, piemēram, 3. pensiju līmenī, jo lielāks izveidojas uzkrājums, ņemot vērā salikto procentu likumu. Šajā gadījumā nauda pelna naudu un, jo vairāk tai ir laika, jo vairāk tā nopelnīs. Varam ar mazākām, savlaicīgākām un regulārām iemaksām sakrāt lielu naudas summu, kas noderēs, dodoties pensijā. Diemžēl iedzīvotāju zināšanas par saliktajiem procentiem ir zemas un būtiski pasliktinājušās, līdzīgi arī par vienkāršajiem procentiem un inflāciju. Kopējais zināšanu līmenis kavē izprast šo kopsakarību starp naudu un laiku. Zaudējot laiku, samazinām iespēju dzīvot labklājīgāk nākotnē.

Salīdzinot ar laiku pirms septiņiem gadiem, būtiski vairāk iedzīvotāju uzskata, ka pensijas vecumā strādās, lai nodrošinātu iztiku. Šāda plāna būtiskākais trūkums ir jautājums par cilvēka darba spējām attiecīgajā vecumā un iespēju iecerētos darbus turpināt.

Šobrīd Latvija sabiedrībā to, kuri plāno savas finanses ļoti ilgā termiņā, lai ziemā būtu, kur patverties, ir būtiski mazāk. Šobrīd rotaļājamies un atliekam šo uz vēlāku laiku, vai pat ceram, ka ziema nemaz nepienāks. Līdz ar to rodas jautājums, kas būs tā mūra mājiņa, kurā patversimies, sasniedzot pensionēšanās vecumu, ja tā nav katra paša būvēta?

"Finanšu pratības indekss" liecina par izaicinājumiem arī attiecība uz digitālo finanšu pratību. Visos aspektos būtiski zemāka ir 18–19 gadus veco jauniešu finanšu pratība.

Par "Finanšu pratības indeksu", lielākajiem izaicinājumiem, ko atklāj šis pētījums, un to, kā varam panākt izrāvienu finanšu pratības jomā diskutēsim 10. maijā Latvijas Bankas rīkotajā ekspertu sarunā "Finanšu pratība un labklājība. Kā panākt izrāvienu?". Vēro šo sarunu tiešraidē un uzdod interesējošos jautājumus, kā arī komentē, kas būtu jādara.