Novembris – ļoti labs mēnesis enerģētikai

Šā gada novembris ļoti ražens padevies Latvijas enerģētikas nozarei, par ko jāpateicas elektroenerģijas ģenerācijas būtiskam pieaugumam. 2016. gada novembris vēsturē paliks kā viens no tiem mēnešiem, kad gan ārējās tirdzniecības bilance ir bijusi pozitīva, gan vidējās elektroenerģijas cenas ir bijušas lētākas, nekā Zviedrijas SE4 apgabalā (Zviedrijas dienvidu apgabals).

Pirmkārt, vēlos pievērst uzmanību elektroenerģijas ģenerācijas apjomam. Vismaz, spriežot pēc www.nordpoolspot.com sniegtajiem datiem (vēsturiski ļoti labi sakrīt ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju), šā gada novembrī Latvijā tika saražots nedaudz virs 800 tūkst. MWh elektroenerģijas (1. attēls). Tas nav absolūtais rekords – 2009., 2010. un arī 2011. gadā bija atsevišķi mēneši, kad tika saražots pat vairāk. Tiesa, tas notika palu mēnešos, kad lielākā daļa saražotās elektroenerģijas nāca no hidroelektrostacijām (HES). Arī oktobris šajā ziņā bija labs mēnesis. Šogad oktobrī tika saražots par 9.0% vairāk elektroenerģijas nekā iepriekšējā gada atbilstošajā mēnesī. Bet novembrī gada pieauguma temps sasniedza iespaidīgus 42.7%.

Kas noteica to, ka šajā novembrī bija izdevība ražot tik daudz? No malas raugoties, grūti pateikt, bet viens no faktoriem noteikti ir tas, ka novembris padevās visai vēss mēnesis (salīdzinājuma ar iepriekšējiem gadiem). Tas ļāva TECos strādāt koģenerācijas režīmā. Tomēr tas nevar būt vienīgais skaidrojums. Īstais skaidrojums slēpjas dažādu apstākļu kopumā. Proti, šogad reģionā ir izveidoti divi jauni starpsavienojumi, kas nodrošina elektroenerģijas plūsmu starp Lietuvu un Zviedriju, kā arī Lietuvu un Poliju. Līdz ar to situācija jāvērtē plašākā kontekstā.

Ja vērtē to, kādēļ novembrī bija iespēja ražot daudz elektroenerģiju, jāskatās uz cenu apstākļiem. Un redzam to, ka Zviedrijas SE4 apgabalā (apgabals, kas savienots ar starpsavienojuma palīdzību) šā gada novembrī cenas ir bijušas būtiski augstākas nekā gadu iepriekš (26 EUR/MWh – 2015. gadā; 41 EUR/MWh – 2016. gadā). Grūti spriest, kas to ir izsaucis, iespējams, kādi ģenerācijas jaudu remonti (parasti tie gan notiek vasarā). Iespējams, netipiski auksti laikapstākļi vai kāds cits faktors (vājāka pietece upēs, atomelektrostaciju darbības samazināšana u.c.).

Bet šīs augstās cenas ir bijušas mums par labu, tas ir Latvijas elektroenerģija kļuvusi konkurētspējīga (cenas izpratnē). Šo situāciju labi raksturo 2. un 3. attēls. 2. attēlā redzam, ka šā gada novembris bija pirmā reize, kad elektroenenerģijas cena Latvijā ir bijusi zemāka nekā SE4 apgabalā. Pievērsiet uzmanību arī tam, ka kopš sācis darboties starpsavienojums starp Lietuvu un Zviedriju (2016. gada sākumā), cenas starp apgabaliem ir būtiski satuvinājušās. Savukārt 3. attēls norāda uz to, ka šā gada novembris bija pirmais mēnesis pēc ilgiem laikiem, kad Latvija bija elektroenerģijas neto eksportētājvalsts.

Baltijas elektroenerģijas tirgus pēc jauno starpsavienojumu "palaišanas" vēl tikai pierod pie jaunajiem spēles noteikumiem. Rezultātā mainās ierastās sezonalitātes, plūsmas. Un, visticamāk, tas notiks arī turpmāk, jo reģionā tiek īstenoti jauni projekti, kas turpinās mainīt situāciju. Ir plānoti jauni starpsavienojumi starp Igauniju un Latviju, kā arī Lietuvu un Poliju. Somijā plāno būvēt jaunas elektrostacijas , kamēr Zviedrijā plāno slēgt daļu esošo atomelektrostaciju.

Operatīvie dati par decembra pirmajām sešām dienām liecina, ka joprojām elektroenerģijas ģenerācija ir augstā līmenī – gada pieauguma temps pirmajās sešās decembra dienās – 54.0%. Arī elektroenerģijas cenas starpība ar SE4 saglabājas zema. Oktobra labie rezultāti jau atspoguļojās Centrālās statistikas pārvaldes rūpniecības datos, bet jāņem vērā, ka, visticamāk, novembrī un, iespējams, arī decembrī rezultāti būs būtiski labāki, kas ļauj cerēt uz labu 4. ceturksni rūpniecības rādītājos un pozitīvu ietekmi uz iekšzemes kopprodukta cipariem.

1. attēls. Saražotā elektroenerģija, MWh

Datu avots: Nordpoolspot

2. attēls. Elektroenerģijas cenu atšķirība starp LV un SE4 apgabalu, EUR/MWh

Datu avots: Nordpoolspot

3. attēls. Eksportētās un importētās elektroenerģijas daudzums, MWh

Datu avots: Nordpoolspot