Nozare "R" – neviennozīmīgi vērtējama izaugsme

Kā jau rakstīju iepriekš, viena no nozarēm, kas 2013. gada 1. pusgadā ir veicinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi, ir nekustamais īpašums. Sabiedrībā vērojamas plašas diskusijas par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) ietekmi uz tautsaimniecību. To apskatījusi kolēģe Agnese Bičevska savā rakstā par tūrismu, arī es šim jautājumam esmu pieskāries savos rakstos un blogos par būvniecību un nekustamā īpašuma nozari. Temats, nenoliedzami, ir aktuāls.

Īsumā – no vienas puses, skaidrs, ka efekts uz tautsaimniecību īstermiņā ir pozitīvs, tomēr saglabājas jautājumi par to, vai ilgtermiņā efekti ir pozitīvi gan tautsaimniecībai, gan nacionālajai identitātei.

Vēlos vērst uzmanību uz to, ka nekustamais īpašums nebūt nav straujāk augošā tautsaimniecības nozare. Ir kāda nozare, kas aug vēl straujāk, taču, tavu nelaimi, arī tā rada sava veida dilemmu. Tai gan šobrīd netiek pievērsta tik liela sabiedrības uzmanība kā "lielajam brālim" (nekustamo īpašumu nozarei), bet, manā uztverē, situācija ir ļoti līdzīga un izraisa jautājumu - vai esam gatavi baudīt ekonomisko izaugsmi, pat ja to nosaka diskutablas aktivitātes.

Kura nozare aug visstraujāk?

Vai zināt, kura nozare pēdējo 4 ceturkšņu laikā (2012. gada 3. ceturksnis – 2013. gada 2. ceturksnis) ir uzrādījusi augstākos pieauguma tempus? Bez nekustamā īpašuma nozares (7.3%) labs minējums būtu tirdzniecības nozare (6.5%), būvniecības nozare (8.2%), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (9.6%) un informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare (9.7%). Taču izrādās, ka straujāko pieauguma tempu pašlaik uzrāda maza nozare, par kuru ekonomikas analītiķi parasti piemirst vai vienkārši nepievērš uzmanību, jo tā šķiet pārāk nenozīmīga. Tā ir nozare "R" pēc NACE klasifikatora - māksla, izklaide un atpūta. Kā redzams no 1. attēla, nozare tiešām nav liela – laika gaitā tā ir veidojusi 1.5–2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Lai arī "R" ir maza nozare, tomēr tā nav pati mazākā un apsteidz ūdens apgādi, ieguves rūpniecību, kā arī citu pakalpojumu nozares.

1. attēls. Mākslas, izklaides un atpūtas nozares īpatsvars kopējā tautsaimniecības pievienotajā vērtībā, %

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

2. attēls. Nozaru izaugsmes pieauguma tempi 2013. gada 2. ceturksnī

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Kas būtu veselīgi ekonomikai?

Neliela atkāpe no stāsta – acīmredzami ir tas, ka vismaz 2013. gada 1. pusgadā Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir mainījusi uzsvarus. Ja iepriekš izaugsmi nodrošinājušas galvenokārt tā saucamās tirgojamās nozares, tad patlaban straujākie pieauguma tempi ir pakalpojumu nozarēm. Vai tas ir slikti? Es teiktu, ka īstermiņā tas nav nekas slikts, ja kādu brīdi pakalpojumu nozares "velk" ekonomiku. Situācija ārējā vidē ir sarežģīta, tādēļ tirgojamo nozaru problēmas ir saprotamas. Tomēr skaidrs, ka, lai atgrieztos pie ilgtspējīgas izaugsmes, nepieciešama attīstība tieši tirgojamajās nozarēs, galvenokārt apstrādes rūpniecībā. Labā ziņa vismaz pagaidām ir tāda, ka negatīvie gada pieauguma tempi apstrādes rūpniecībā ir galvenokārt "Liepājas metalurga" problēmu dēļ, kas tomēr uzskatāms par atsevišķu gadījumu, nevis visu Latvijas apstrādes rūpniecības nozari raksturojošu tendenci.

Kāds ir bijis izklaides nozares devums IKP izaugsmē?

Atgriežoties pie mākslas, izklaides un atpūtas nozares, jāatzīst - lai arī mans darbs ir ilgstoši bijis saistīts ar IKP nozaru puses analīzi, ne vienmēr līdz galam zināju, ko ietver šī nozare.

Jums radīsies jautājums, kāpēc tāda interese par šo nozari un tieši tagad? Tāpēc, ka iepriekš šī nozare ir bijusi tik maza, ka pienesums kopējā IKP ir bijis niecīgs. Nozares "R" devums IKP izaugsmē pēdējos gados ir bijis 0-0.1 procentpunkts. Savukārt spriežot pēc šī gada pirmo divu ceturkšņu rezultātiem, šogad nozares devums IKP pieaugumā varētu būt vismaz 0.2 procentpunktu apmērā. Teiksiet, tas taču nekas nav? Manuprāt, nozarei, kura pievienotās vērtības īpatsvarā neveido pat 2%, šāds sniegums ir visai atzīstams (tikpat lielu pienesumu IKP pieaugumam veido lielākās finanšu pakalpojumu vai profesionālo pakalpojumu nozares). Turklāt, ja neiedziļinās nozares būtībā, tad šo pat varētu nosaukt par īstu veiksmes stāstu – IKP izaugsmi vairo māksla, izklaide un atpūta, tātad kultūra!

Kas tad īsti ir nozare "R"?

Tomēr šis stāsts ir labs tikmēr, kamēr neskatāmies dezagregētajā statistikā. NACE nozaru dalījumu klasifikācija pasaka mums priekšā, ko uzskaita nozare: radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības (teātris, opera, koncerti); bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība (kā arī botāniskie un zooloģiskie dārzi); sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbības. Nu un vēl – azartspēles un derības (bingo zāles, kazino, videospēļu termināļi utt.).

Kad izlasīju par šo kategoriju, radās nelabas aizdomas. Centrālā statistikas pārvalde nepublicē pievienoto vērtību tik smalkā dalījumā, tomēr uzņēmumu apgrozījumu dati (kas labi korelē ar pievienotās vērtības rādītājiem) var noņemt priekškaru no noslēpuma, kas tad īsti virza nozares izaugsmi.

3. attēls. Mākslas, izklaides un atpūtas nozares apakšnozaru komersantu neto apgrozījums, milj. latu

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

 4. attēls. Mākslas, izklaides un atpūtas nozares apakšnozaru nefinanšu investīciju apjoms milj. latu

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Diemžēl pēdējie dati šādā griezumā ir pieejami vien par 2011. gadu, bet tas būtību nemaina, jo struktūra ir visai stabila. Kā redzams no 3. attēla, aptuveni trešdaļu no apgrozījuma veido sporta nodarbību komersantu apgrozījums, aptuveni sesto daļu – radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības. Savukārt pusi veido azartspēļu un derību komersantu apgrozījums… Un, spriežot pēc nozares tirgus līderu 2012. gada pārskatu datiem, tieši azartspēļu apakšnozare virza kopējo nozares izaugsmi arī šobrīd.

Turklāt 4. attēlā attēlotā nefinanšu investīciju statistika apliecina - nav pamata uzskatīt, ka drīzā nākotnē situācija varētu mainīties – investīcijas azartspēļu un derību apakšnozarē ir ar pieauguma tendenci. Nefinanšu investīciju apjoms tieši azartspēļu apakšnozarē vairākkārt pārsniedz pārējo apakšnozaru investīciju apjomu (tai pašā laikā jāpiebilst, ka šī statistika vērtējama uzmanīgi[1]).

Pēc manām domām, situācija ir visai līdzīga nekustamā īpašuma jomai - ienākumi nāk no diskutabla labuma apakšnozares. Arī azartspēļu ietekme uz IKP un nodokļu ieņēmumiem ir pozitīva. Tad nu jautājums – kādēļ nediskutējam arī par šīs jomas ierobežošanu vai likvidēšanu, līdzīgi kā ar termiņuzturēšanās atļaujām?