Nozīmīgākie investoru piesaistes riski un faktori

Latvija ir mazs tirgus no patēriņa, nepieciešamajām prasmēm un zināšanām atbilstoša darbaspēka, kā arī investīciju projektu mēroga un realizācijas pieredzes viedokļa. Šo iemeslu dēļ lielapjoma investīciju ieplūšana Latvijā drīzāk būs izņēmums, kur lēmumu pamatā būs ģeopolitiski apsvērumi.

Nozīmīgākās investīciju klimata problēmas

Kā nozīmīgas investīciju klimata problēmas ir minamas - korupcija un negodīga konkurence, tajā skaitā ēnu ekonomika. Sarunās uzņēmēji man nereti kā problēmjomu Latvijā minējuši zemu uzņēmējdarbības ētiku - augstas krāpniecības iespējas. Šādi neskaidri un negodīgi spēles apstākļi noteikti neveicina Latvijas investīciju vides pievilcīgumu.

Nodokļu slogs kopumā Latvijā nav augsts, tomēr nozīmīgs šķērslis ir nodokļu politikas neprognozējamība. Investīciju lēmumu pamatā ir racionāli un ekonomiski apsvērumi ar skatu daudzus gadus uz priekšu. Ja nodokļu politika mainās ik gadu, tad cerēt uz nopietniem investoriem ir tas pats, kas sapņot par negaidītām laulībām ar Džordžu Klūniju, kurš ir nolūkojis mājokli Saulkrastos. Sapņot jau var, bet prātīgāk būtu ko darīt lietas labā. Kā piemērs te minams Būvniecības likums, kam jāmazina birokrātiskie šķēršļi, uzlabojot investīciju vides pievilcību un Doing Business reitingu, kas arī var kalpot kā reklāma jaunām investīcijām. Tomēr ar tā izstādi un uzlabošanu varēja veikties labāk un krietni ātrāk.

Latvijas priekšrocības investīciju piesaistē

Viens no svarīgākajiem apsvērumiem investoru acīs noteikti ir Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis, ne velti Latvijas tautsaimniecībā tranzītam ir svarīga loma un daudzu starptautisku uzņēmumu centrālie biroji ir izvietoti Latvijā – pa vidu Baltijas valstīm, dažādu transporta kustības virzienu krustpunktā. Tāpat svarīgas ir iedzīvotāju dažādu valodu zināšanas un eiropeiskā mentalitāte. Arī eirozonu kā papildu priekšrocības es liktu šajā ģeopolitisko priekšrocību "svētku komplektā", jo situācijā, kad eiro veido tik nozīmīgu daļu norēķinos, tas mazina valūtas riskus un veicina (bet ne garantē!) prognozējamāku politiku.

Investorus varētu piesaistīt kopumā zemais nodokļu slogs – uzņēmumu ienākumu nodokļa efektīvā likme un kapitāla nodokļi ir vieni no zemākajiem Eiropā. Savukārt salīdzinoši augstos darbaspēka nodokļus patlaban kompensē zems algu līmenis. Te gan ir pamats diskusijām, vai zems darbaspēka izmaksu vilinājums piesaista investīcijas ar augstu pievienoto vērtību un veicina augstāka atalgojuma darbvietas. Atbilde – drīzāk nē.

Investīciju ziņā pievilcīgākas jomas varētu būt tās, kurās valstī ir pieejama konkurētspējīga izglītība. Latvijas gadījumā varētu īpaši izcelt medicīnu, farmāciju, kā arī informācijas tehnoloģijas (IT). Tieši IT nozare pašlaik uzrāda visstraujāko izaugsmi Latvijā. Tomēr, ja pasūtījumi strauji aug, tad to izpildei nepieciešams tikpat strauji augošs darba roku vai, šajā gadījumā precīzāk, darba smadzeņu kāpums. Turklāt šie pasūtījumi ir jāpilda tūlīt, nav laika darbiniekus izskolot. Par to jādomā laikus, veidojot valsts politiku.

Līdzās šīm priekšrocībām var minēt vēl daudzas citas - speciālo ekonomisko zonu priekšrocības, interneta ātrumu, pamatlīdzekļu norakstīšanas regulējumu, nodokļu atlaides par investīcijām, mikrouzņēmumu un citu uzņēmumu reģistrēšanas ātrumu un nosacījumus, maksātnespējas procesa regulējumu, banku un Eiropas fondu finansējuma pieejamību u.c.

Vispievilcīgākās – investīcijas rūpniecībā

Jautājumā par investīciju piesaisti es prioritāri runātu par investīcijām rūpniecībā un citos produktīvo investīciju segmentos, mazāk (bet tas nenozīmē, ka nerunātu vispār) - par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā ar mērķi iegūt uzturēšanās atļaujas. Tāpat šajā jautājumā mazāk skatītos to investoru virzienā, kurus piesaista noteikts dabas resurss, piemēram, meži.

Galvenais iemesls, lai runātu par šo pirmo investoru bloku, ir tas, ka šādas investīcijas rada nozīmīgāku potenciālu darbvietu radīšanai, eksportam, augstākai pievienotajai vērtībai. Tieši šo darbvietu radīšanas jautājumu auditorkompānijas "Ernst&Young" analītiķi izvirzījuši par svarīgu novērtējuma objektu pētījumā "European Attractiveness Report 2013" (par Eiropas valstu pievilcību investoru skatījumā). Jāpatur gan prātā, ka rezultāti var būtiski atšķirties atkarībā no pētnieku izvēlētās metodoloģijas.

Šajā ziņojumā ir skatīti jaunie ārvalstu tiešo investīciju projekti (Latvijas gadījumā norādīti septiņi šādi projekti), tomēr tie neaptver visas investīcijas, kā arī netiek skatīti pirkšanas-pārdošanas darījumi. Tomēr arī šādi darījumi netiešā veidā ietekmē nodarbinātību. Piemēram, ja ģimene no Krievijas ir iegādājusies mājokli Latvijā un regulāri brauc uz Latviju atpūsties, tad arī tas nodrošina darbvietas ēdinātājiem, tirgotājiem, pārvadātājiem, kultūras un atpūtas pakalpojumu sniedzējiem, nemaz nerunājot par paša mājokļa būvniecību un regulāriem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem. Latvija patlaban ir viena no līderēm Eiropā nodarbinātības izaugsmē, un savu artavu tajā sniedz arī pirkšanas-pārdošanas darījumu piesaistītais finansējums un to veicinātie tūristu tēriņi.