Obligāta vakcinācija nenozīmē obligātu bezdarba pieaugumu

Vispirms dažas matemātiskas darbības “masīvā bezdarba” samazināšanai:

• Pašlaik vakcinācijas kursu iesākuši 55% [2]valsts iedzīvotāju, tomēr šo rādītāju rēķina no visiem iedzīvotājiem. Ja attiecinām vakcinētos pret iedzīvotāju grupu vecumā no 12 gadiem, tad tas pieaug nedaudz virs 60%. Jāņem vērā, ka vakcinēto skaits atsevišķās iedzīvotāju grupās un nozarēs ir krietni augstāks (piemēram, izglītībā, veselības aprūpē). Līdz ar to varam uzskatīt, ka publiskajā sektorā vakcinācijas aptvere ir augstāka nekā valstī vidēji.
• Līdz 15. novembrim vēl ir laiks un pēdējo dienu tendences rāda, ka vakcinācijas tempi pieaug, līdz ar to turpmākā mēneša laikā vēl var tikt vakcinēta nozīmīga daļa arī publiskā sektorā strādājošo darbinieku.
• Papildus tam derīgi ir arī pārslimošanas sertifikāti. Pēdējo sešu mēnešu laikā no Covid-19 infekcijas izveseļojušies aptuveni 50 tūkst. cilvēku.

Valsts, institūcija, darbinieks – kurš jutīs lielāko ietekmi?

• Valstij kopumā vismaz sākotnēji nav sagaidāmi lieli finansiāli zaudējumi (piemēram, izmaksājot bezdarbnieku pabalstus), jo nav sagaidāms krass bezdarba pieaugums (iemesli zemāk). Valstij tieši pretēji – zaudējumus vairāk rada nevakcinēšanās – izdevumi medicīnas aprūpei un vīrusa dēļ zaudētie cilvēkresursi.
• Jāvērtē institūciju spēja nodrošināt ikdienas darbības, tomēr neviens cilvēks nav neaizstājams un sagaidāms, ka valsts un pašvaldības iestādes, pat zaudējot noteiktu skaitu darbinieku, spēs pielāgoties un turpināt darboties.
• Vismaz daļa no darbiniekiem, kuri nevarēs uzrādīt sertifikātus, tiks nevis atlaisti, bet uz laiku atstādināti no darba pienākumu pildīšanas. Lai gan viņi vairs nesaņems atlīdzību, tomēr statistikā vēl kādu laiku uzrādīsies kā nodarbinātie. Kas notiks pēc dažiem mēnešiem, atkarīgs no turpmākajiem lēmumiem. Turklāt daļai darbinieku ir iespējams meklēt darbu privātajā sektorā (pašlaik tajā ap 16 tūkstošiem vakanču, tiesa gan, daudzas no tām arī saistītas ar profesijām, kur vakcinācija ir nepieciešama, kā arī pārsvarā vakances ir vienkāršās profesijās vai darba jomās, kur nepieciešamas specifiskas zināšanas).

Lai gan darba devējam nāksies pielāgoties, stājoties spēkā šiem darbu ierobežojošajiem noteikumiem, galvenais zaudētājs būs pats darbinieks, kurš izvēlas nevakcinēties. Arī valstī kopumā šī iemesla dēļ nav paredzams ievērojams bezdarba pieaugums, kas būtiski palielinātu izmaksājamo bezdarbnieku pabalstu kopējo apjomu. Cīnoties par savām interesēm, šādi darbinieki visvairāk kaitē paši sev, ne citiem.

Pašlaik ir aktuāls arī jautājums par citiem ārkārtas situācijā paredzamajiem pastiprinātajiem ierobežojumiem un to ietekmi uz darba tirgu. Vēl jāsagaida galīgie lēmumi par konkrētiem aizliegumiem un atbalsta mehānismiem, tomēr operatīvs valsts atbalsts varētu mazināt negatīvo ietekmi. Līdzīgi varējām redzēt jau iepriekšējo ierobežojumu laikā – bezdarbs valstī būtiski nepieauga, jo cilvēkiem bija iespējams izmantot dīkstāves pabalstus un citas atbalsta formas, sniedzot iespēju tautsaimniecībai pēc ierobežojumu beigšanās atgūties ātrāk.

[1] Ministru kabineta rīkojums Nr. 720, Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. 2021.g. 9. oktobrī. https://likumi.lv/ta/id/326729-par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu

[2] Nacionālā veselības dienesta dati no 19.10.2021.