Par budžeta izdevumiem

Tikmēr budžeta veidošanas procesā vienlīdz piedalās gan privātais, gan publiskais sektors. Par pēdējo dažkārt aizmirst, tomēr valsts sektorā strādājošie māca, ārstē, aizsargā, aizstāv Latvijas ekonomiskās intereses, t.sk. ES fondu pārdalē utt. Līdz ar to budžets ir visu kopējā saimniecība, kuru, tāpat kā ģimenes budžetu, ir nepieciešams regulāri sakārtot un aktualizēt (bērni aug, dators nevelk, ģimenes komplektā lētāk). 

Vērtējot budžeta izdevumus, ir svarīgi skatīties, ko valsts var darīt efektīvāk, gudrāk, savādāk, mazāk vai nemaz, ja pasākums ir zaudējis aktualitāti. Kopš 2015. gada budžeta izdevumi tiek pārskatīti regulāri, šobrīd – Finanšu ministrijas vadībā. Katru gadu izdodas “izravēt” vairākus desmitus miljonus, kurus ir iespējams pārdalīt jaunu un svarīgu pasākumu īstenošanai. 2017. gadā tika īstenoti Nulles budžeta pilotprojekti kultūras un veselības jomā, kā arī veikta atsevišķu valsts administratīvo izdevumu pārskatīšana ar potenciālu tos centralizēt vai apvienot; sagatavoti priekšlikumi par IT sistēmu sakārtošanu, personālvadības, grāmatvedības un iepirkumu daļēju centralizēšanu. Līdz ar to izdevumu pārskatīšana jau šobrīd regulāri notiek, un maziem solīšiem process uzlabojas. 

Tomēr ir vairāki aspekti, kas traucē pārmaiņu ātrumu, lai varētu uzskatīt, ka izdevumi ir maksimāli efektīvi. Pirmkārt, nepieciešams motivēt saimniekot efektīvi, piemēram, prēmējot iestāžu vadītājus ar 10% no ietaupījuma (ja tie ir bijuši viņa lēmumi, kas ļāvuši ietaupīt) vai piedāvājot priekšrocības pie nākamā gada budžeta pieprasījumiem. Tas sekmētu domāšanas maiņu no “iztērēt” uz “prātīgi saimniekot”. Otrkārt, nepieciešams stiprināt sadarbību izdevīgāka risinājuma iegūšanai: viena ekspertīžu laboratorija valstī (nevis dažādām iestādēm sava) vai centralizēta autoparka nomaiņa (vienlaikus iepērkot, piemēram 5, nevis 1 jaunu automašīnu). Lai arī šādi rīkoties būtu pašsaprotami, tas joprojām nenotiek pietiekamā apjomā.

Tomēr jāapzinās, ka atsevišķu budžeta pozīciju pārskatīšana, visticamāk, nespēs būtiski mainīt pieeju izdevumu veidošanai, ja nebūs politisku lēmumu par to, ka jāpārskata, vai esošais izvēlētais modelis (vislabāk vai vispār) ved pie mērķa. Piemēram, sociālās aizsardzības un veselības finansējums Latvijā ir viens no zemākajiem ES. Tomēr vienlaikus sociālā atbalsta sistēma Latvijā ir sadrumstalota (ar iemaksām saistīti un nesaistīti pabalsti, atlaides, pakalpojumi utt.), tādējādi nespējot būtiski mainīt (nabadzības) riskam pakļauto iedzīvotāju situāciju. Tikmēr dažkārt, kā norādījusi Valsts kontrole, sociālais atbalsts dublējās starp valsti un pašvaldību, un tam nevar operatīvi izsekot. Savukārt citkārt, nespējot sakoordinēt rīcību iestāžu starpā, problēmai neizdodas rast risinājumu, bet resursi tiek ilgstoši tērēti. Pārskatot ieviešanas modeli, piemēram, ieviešot mērķētu pabalstu sistēmu, iespējams, ar esošo (lai arī zemo) jomas finansējumu ienākumu vienlīdzību varētu veicināt labāk.

No otras puses – Latvijai ir budžeta izdevumu pozīcijas, kur tā ir līdere Eiropas Savienībā, piemēram, kultūras jomā. Covid-19 parādīja gan Latvijas digitalizācijas potenciālu, gan cilvēku vēlmi un gatavību maksāt dārgāk par kultūras pasākumiem. Tas nozīmē, ka, iespējams, būtu jādomā par lielāku privātā finansējuma daļu, atsevišķās kultūras jomās samazinot publisko finansējumu, lai savukārt to pārdalītu trūkstošajos virzienos.

Trešais aspekts – nozīmīgu daļu budžeta izdevumos Latvijā aizņem atbalsts ekonomiskās darbības nodrošināšanai. Tas ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā, un lielāko īpatsvaru tajā aizņem atbalsts transporta sektoram, kas cita starpā ietver subsīdijas. No vienas puses, valsts atbalsts palīdz uzturēt pakalpojumu, turklāt par salīdzinoši zemu cenu. No otras puses, īpaši raugoties nākotnē no budžeta izdevumu efektivitātes viedokļa, ir vērts jautāt – cik pamatotas ir subsīdijas, ja pēc 15 gadiem nozare nav moderna un zaļa? Latvijai, tāpat kā citām ES dalībvalstīm, būs jāiekļaujas klimatneitrālas Eiropas stratēģijā. Līdz ar to paralēli diskusijām par subsīdiju apjomu no valsts budžeta būtu vērts diskutēt arī par to efektivitāti un atdevi.

Budžeta izdevumu pārskatīšana joprojām ir aktualitāte, jo sakārtojamo jautājumu vēl ir daudz. Arī savā ģimenē mēs ne vienmēr varam teikt, ka 100% tērējam efektīvi. Finanšu prātība (ne tikai pratība) vienlīdz attiecas un lielu un mazu naudu.

Komentārs sniegts 15.09.2020. laikrakstam “Dienas Bizness”.