Par Latvijas iedzīvotājiem un valstij svarīgāko

Lai gan teju puse respondentu kopējo Latvijas ekonomikas stāvokli joprojām vērtē kā drīzāk sliktu vai pat ļoti sliktu, arvien vairāk aptaujāto atzīst, ka lietas virzās uz labo pusi. Aptaujas rezultātu uzlabošanās apstiprina, ka tādu rādītāju kā IKP un vidējās algas kāpums, vai bezdarba samazinājums atspoguļojas ne tikai statistikā, bet gan arvien plašāk arī pašu iedzīvotāju vērtējumā par savu labklājību.

Šoreiz BIB Barometrs bija veltīts ar tautsaimniecību un ekonomiku saistītiem jautājumiem. Iedzīvotāji tika aptaujāti par viņuprāt svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Atbildes liecina par to, ka sabiedrības informēšanā ekonomisti un analītiķi, iespējams, ir darījuši pārāk maz.

Visbiežāk nosauktās tautsaimniecībai nozīmīgās nozares bija lauksaimniecība un mežsaimniecība. Cik varam spriest pēc informācijas par nodarbināto skaitu, šīs nozares patiešām bija nozīmīgākās Latvijā divdesmitā gadsimta 20.-30. gados. Tomēr šobrīd iekšzemes kopproduktā lauksaimniecība veido vien 2% no tautsaimniecībā pievienotās vērtības.

Ja skaitām klāt arī visu pārtikas un dzērienu ražošanu (kas ne vienmēr saistīta ar lauksaimniecību), tad nozares svars sasniedz nedaudz virs 4%. Tāpat arī mežsaimniecība, pat kopā ar kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, veido vien nelielu daļu – 4.3% - no IKP. Lielākās nozares šobrīd tautsaimniecībā ir tirdzniecība, nekustamais īpašums un trešā lielākā – visa apstrādes rūpniecība.

Varētu arī, protams, teikt, ka "nozīmīgākā" ne vienmēr ir "lielākā" nozare. Te jāpiekrīt – nozares, kuru veiksmīga attīstība būs pamatā stabilai Latvijas ilgtermiņa izaugsmei noteikti ir nevis tirdzniecība vai nekustamais īpašums, bet gan eksportējošās nozares, piemēram, apstrādes rūpniecība (kur, protams, iekļautas arī minētā pārtikas ražošana un kokapstrāde), IT, transports un citi pakalpojumi ar eksporta potenciālu. Lai gan transportu kā nozīmīgu minējusi piektā daļa aptaujāto, citas pakalpojumu eksporta nozares, vai augsto tehnoloģiju ražošana (kas pēdējos gados strauji aug un ir ar lielu eksporta potenciālu) nav minētas nemaz. Visbeidzot jāatzīmē, ka mūsu valsts galvenās vērtības – cilvēku – dēļ ļoti svarīgas ir arī veselības un izglītības nozares, kuras par nozīmīgām atzinuši attiecīgi 23% un 15% aptaujāto.

Kā nozari, kur tuvākajos gados gaidāma lielākā attīstība visvairāk – 23% aptaujāto – min tūrismu. Ņemot vērā gan prognozēto pirktspējas kāpumu Latvijā un ārvalstīs, gan šogad gaidāmos ievērojamos pasākumus simtgades kontekstā, gan jaunu viesnīcu atvēršanu, šī nozare tik tiešām visticamāk būs viena no straujāk augošajām šogad. 18% respondentu kā ievērojamu novērtējuši būvniecības potenciālu. Arī te jāpiekrīt – Eiropas Savienības fondu un privāto investīciju dēļ būvniecības nozarē pat pēc straujā kāpuma pagājušajā gadā gaidāma tālāka izaugsme.

Aptaujā tika noskaidrots arī iedzīvotāju viedoklis par tām nozarēm, kurās Latvijai ir vislielākās iespējas radīt pasaules līmeņa atklājumu / produktu / pakalpojumu. Visbiežāk respondenti minējuši farmāciju (50%) – nozare, kur atklājumi nāk pēc gadiem ilgām investīcijām, klīniskajiem pētījumiem, sarežģīta un laikietilpīga pārbaužu procesa ar labākajā gadījumā 10% varbūtību, ka izdosies. Taču Latvijā farmācijas nozare tik tiešām ilgus gadus bijusi spēcīga, un tā ik gadu veic nozīmīgas investīcijas pētniecībā – priekšnoteikumi lieliem sasniegumiem ir. Piemēram, pagājušajā gadā AS "Grindeks" sāka pilnīgi jaunas kardioprotektīvās zāļu vielas kandidāta GX-EG klīnisko pētījumu pirmo fāzi, kas ir liels sasniegums Latvijas farmācijas nozarei (1).

Visbeidzot, atbildes tika sniegtas uz jautājumiem par Latvijas valsts mērķiem gan šogad, gan arī tālākā nākotnē.

Ilgtermiņā (Latvijai 2025. gadā) vissvarīgākais mērķis iedzīvotājiem šķiet ekonomiski konkurētspējīga valsts (56%). Lai tādu mēs Latviju tiešām redzētu, svarīga ir produktivitātes kāpināšana jau šodien. Taču pie Latvijas tautsaimniecības mērķiem 2018. gadam ražošanas produktivitātes rādītāju uzlabošanu vai investīciju apjoma palielināšanu kā svarīgu atzina tikai 12% aptaujāto.

Īstermiņā respondenti pārsvarā minējuši tādus mērķus Latvijai kā "cilvēku labklājības uzlabošanās – algu, pirktspējas pieaugums" (58%), vai "bezdarba līmeņa samazināšana"(42%). Saprotama ir vēlme katram domāt par savu/savas ģimenes/tuvāko labklājību kā primāro mērķi arī visai Latvijas valstij kopumā; taču augstākas algas bez produktivitātes kāpināšanas ir īstermiņa ieguvums (to jau sāpīgi izjutām krīzes gados). Ekonomiski konkurētspējīga valsts ar augstu produktivitātes līmeni savukārt būs arī turīga valsts, no kā, pie atbilstošas politikas, iegūsim mēs katrs. Tādēļ šajā simtgades un arī vēlēšanu gadā jācenšas kritiski vērtēt, kuras no piedāvātajām politikām ir tādas, kas kalpo īstermiņa vēlmju izdabāšanai tā vietā, lai veicinātu tautsaimniecības un valsts iedzīvotāju labklājību ilgtermiņā.