Pēdējo dienu notikumu ietekme uz inflāciju

Tomēr pārsteidzošākais bija tas, ka marta sākumā Saūda Arābija un Krievija nespēja vienoties par naftas ieguves ierobežošanu. Tas nozīmē, ka naftas ieguves kvotas OPEC+ valstīm vairs nebūs saistošas: Saūda Arābija, kas iepriekš visstingrāk iestājās par nepieciešamību ierobežot naftas ieguvi, tagad paziņoja par pretēju stratēģiju – tieši šis negaidītais pavērsiens (nevis koronavīruss, kura ietekme uz ekonomiku jau iepriekš tika atspoguļota naftas cenā) noteica naftas cenas sabrukšanu 2020. gada 9. martā, kuru tirgi jau nosauca par "melno pirmdienu". 

Naftas cenu sabrukums varētu nebūt ilgstošs. Tirgū ir tendence pārāk lielu uzsvaru likt uz īstermiņa norisēm, cenai bieži pāršaujot fundamentālo līmeni; nākamajās dienās vai nedēļās cena parasti izmainās pretējā virzienā (par naftas cenu pakāpenisku virzību uz augšu liecina arī naftas nākotnes darījumu cena). Nesens piemērs tam bija pērnā gada 14. septembris, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti. Lai gan tas bija vēsturiski lielākais vienmomenta naftas ieguves kritums (vairāk nekā Irākas un Kuveitas kara laikā 1990. gadā un vairāk nekā Irānas islāma revolūcijas laikā 1979. gadā), dažu nedēļu laikā naftas ieguve Saūda Arābijā tika pilnībā atjaunota un naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. 

Lai gan pašreizējās norises naftas tirgū arī ir ekstraordināras (lielākais naftas cenas kritums trīsdesmit gadu laikā), nevienai naftas eksportētājvalstij, vispirms jau pašai Saūda Arābijai, ilgstoši zemas naftas cenas nav izdevīgas. Tāpēc jaunās OPEC+ vienošanās varētu būt tuvāko nedēļu vai mēnešu jautājums. 

Kurās preču un pakalpojumu grupās patēriņa cenu pieaugums varētu samazināties visstraujāk? 

Visstraujāk varētu samazināties enerģijas produktu cenas. Degvielas uzpildes stacijās naftas cenu svārstības parasti atspoguļojas jau pāris nedēļu laikā[1]. Ja naftas cenas kritums izrādīsies paliekošs, gada otrajā pusē varam gaidīt zemākas cenas dabasgāzei un siltumenerģijai. 

Ekonomiskās aktivitātes bremzēšana negatīvi ietekmēs pakalpojumu cenas. Visai iespējams ir scenārijs, ka cenu samazinājums izteikti skars pakalpojumus ar lielāku pieprasījuma kritumu – gaisa transportu, tūrisma braucienus, izmitināšanas pakalpojumus. Jāatzīmē, ka gaisa transporta cenas pēdējo gadu laikā Latvijā jau ir būtiski mazinājušās, ko noteica arvien sīvāka konkurence starp aviokompānijām. Arī izmitināšanas pakalpojumu cenas jau 2019. gada nogalē bija zemākas par ierasto. 

Koronavīrusa ietekme uz pārtikas cenām ir divējāda. No vienas puses, lētākas enerģijas cenas var samazināt pārtikas izejvielu globālās cenas. Piemēram, ja sarūk graudu ražošanas izmaksas vai mazāka cukurniedru daļa tiek pārstrādāta bioetanolā, lielāka cukurniedru daļa paliks cukuram, tā samazinot cukura globālo cenu. No otras puses, pēdējo nedēļu laikā pieauga iedzīvotāju pieprasījums pēc ilgstoši uzglabājamiem pārtikas produktiem, kas varētu palielināt to patēriņa cenas. 

Savukārt rūpniecisko preču cenas varētu pieaugt. Ķīnas rūpnīcu darbības apturēšana gan samazinās (lēto) Latvijas importu no Ķīnas, gan var novest pie piegādes ķēžu traucējumiem, sadārdzinot dažādu rūpniecisko preču (piemēram, elektronikas) cenas. 

Kādi šobrīd ir inflāciju veicinošie aspekti, savukārt kādi faktori ir kavējoši patēriņa cenu pieaugumam?

Rezumējot. Faktori, kas visvairāk kavēs inflāciju: 

1. Naftas cenas kritums: visvairāk tas ietekmēs enerģijas produktu (degviela, gāze, siltums) cenas un netieši (lētāka degviela nozīmē lētākas transporta izmaksas) atspoguļosies arī pārējo preču cenās. Šeit jāatzīmē, ka AS "Rīgas Siltums" jau iepriekš plānoja no šā gada aprīļa samazināt siltumenerģijas tarifu.
2. Iekšzemes ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās, lēnāks atalgojuma kāpums. Jau iepriekš prognozējām pakāpenisku atalgojuma pieauguma tempa bremzēšanos šogad – tagad var paredzēt straujāku bremzēšanos, un visvairāk tas ietekmēs pakalpojumu cenas. Tomēr, kamēr neprognozējam algu samazināšanos, arī pakalpojumu cenu kritumam (izņemot atsevišķus pakalpojumus) nav pamata.
3. Saeimas lēmums palielināt stipro alkoholisko dzērienu cenas no 1. marta daudz mazāk par iepriekš plānoto. 

Faktori, kas veicinās inflāciju:

1. Lielāks pieprasījums pēc ilgstoši uzglabājamiem pārtikas produktiem var palielināt to cenas.
2. Koronavīruss būtiski mazināja Ķīnas rūpniecības apjomu un eksportu, kas var pārraut piegādes ķēdes un tādējādi sadārdzināt dažādu rūpniecisko preču (piemēram, elektronikas) cenas. 

–––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––
Daļa no šī materiāla publicēta avīzes "Diena" 2020. gada 16. marta numurā.

[1] Šeit jāņem vērā – jo zemāka ir naftas cena, jo mazāk tās turpmākais kritums mazinās inflāciju. Jau pašlaik vairāk nekā pusi no degvielas cenas veido nodokļi. Jo zemāka ir naftas cena, jo mazāku daļu tā veido no degvielas cenas un jo mazāk turpmākais naftas cenu kritums mazinās degvielas cenu (skat. 2. attēlu šeit: https://www.makroekonomika.lv/naftas-cenu-ietekme-uz-latvijas-paterina-cenam).