Piegādes problēmu ietekme uz tirdzniecību

Eiropas Centrālās bankas septembra Tautsaimniecības Biļetens cita starpā piedāvā ieskatu problēmās, ko piegādes traucējumi un izejmateriālu trūkums pērn un šogad rada globālo piegādes ķēžu darbībā. To sagatavojusi ekonomistu grupa Ērika Froma (Erik Frohm) vadībā.

Ieskatam - kāda bijusi notikumu gaita un kur esam pašlaik. Tautsaimniecībai atlabstot no pandēmijas, mājsaimniecības palielināja arī ilgāk lietojamu preču, piemēram, elektronikas ierīču un mājokļa labiekārtošanas aprīkojuma iegādi - tas dažā labā jomā radīja straujāku nekā gaidīts pieprasījuma pieaugumu.

Taču lielāka pirkt gribēšana, pandēmijai atlaižoties, nāca vienlaikus ar nevarēšanu preci piegādāt. Vismaz ne tik ātri, kā gribētos.

Iemesls tam šajā reizē - nepārvarama vara. Notikumi, kuri ir ārpus jebkādas piegādātāju kontroles, piemēram, koronavīrusa uzliesmojumi ostās, nelaimes gadījumi rūpnīcās un nelabvēlīgi laikapstākļi - tie radīja problēmas transporta nozarē un konkrētu izejmateriālu (tai skaitā plastmasas, metāla, kokmateriālu un pusvadītāju) trūkumu.

Ja cēloņu ķēdīti šķetina tālāk: pandēmijas sākumā ražotāji, pieraduši pie piegādēm tieši laikā, ļāva sarukt izejmateriālu krājumiem. Tos nepapildināja, rēķinoties ar pieprasījuma kritumu, kamēr pieturās liga. Kad nu pieprasījums strauji kāpa, uz tā apmierināšanu dabūjam gaidīt, jo izejmateriālu krājumi izsīkuši, vietām slēgtas ražotnes, kas palīdzētu tos atjaunot.

Vienvārdsakot, pieprasījums un piedāvājums ne tuvu nav savstarpējā līdzsvarā. Par to liecina vesels spiets rādītāju.

Pirmkārt, nepieredzēti ilgi piegādes termiņi nozarēs, kuru darbība balstās uz pārvadājumiem un komponentu piegādātājiem, ko skāris izejmateriālu deficīts. Piemēru uzskatījums te ir garš: datoru un elektroniskās iekārtas, mehānismi un iekārtas, koka izstrādājumi, mehāniskie transportlīdzekļi un ķimikālijas.

Globālais piegāžu laika IVI indekss jūnijā kopumā uzrādījis nepieredzēti ilgu piegādes laiku – tas bijis vēsturiski zemākajā līmenī kopš tā apkopošana sākta 1999. gadā.

Ir arī cerīgākas ziņas. Pārvadājumu apjoms palielinājies kopš 2020. gada beigās sasniegtā zemākā punkta. Lai gan globālo piegāžu ķēžu pārrāvumi gada sākumā lika strēgt starptautiskajiem pārvadājumiem, tas nav apturējis izaugsmes pozitīvo dinamiku. Rezultātā – kaut spriedze bija liela ap tādiem atgadījumiem kā Suecas kanālā šķērsām iestrēdzis tankeris 2021. gada martā, globālie (kopējie) un Eiropas ziemeļu piekrastes ostu caurlaidspējas rādītāji turējušies labi.

Pandēmija nopietnāk ietekmējusi Eiropas gaisa kravu pārvadājumus. Nepieredzēti saruka pasažieru reisi, tā cieta arī kravietilpība. Tomēr līdz 2021. gada sākumam gaisa kravu pārvadājumi bija tikuši atpakaļ pirmskrīzes līmenī: uzņēmumi daļēji atmeta ar roku jūras pārvadājumiem, to vietā izšķiroties par labu gaisa transportam.