Procentu likmes šogad samazinātas jau trešo reizi

Ceturtdien, 17. oktobrī, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē nolēmām samazināt procentu likmes par 0.25 procentpunktiem (pp). Kopš 2024. gada jūnija tas ir jau trešais likmju samazinājums kopumā nu jau par 0.75 pp, ECB politikas (noguldījumu iespējas uz nakti) likmi samazinot uz 3.25 %. Sešu mēnešu Euribor ir atkāpies nu jau līdz 3 %, kamēr gadu atpakaļ tas bija ap 4.15 %. Esošo kredītu apkalpošana kļūst vieglāka, jaunu kredītu izsniegšana – lētāka. Inflācijas tempi turpina samazināties, kamēr ekonomika joprojām ir vāja un straujš ekonomikas kāpums arvien vēl nav redzams, kas vājina spiedienu cenām kāpt. Šie abi faktori – sarūkoša inflācija un vāja ekonomika – ļauj turpināt soli pa solim mazināt procentu likmes.

Inflācijas tempi eiro zonā septembrī palēninājās līdz 1.7 % (2.2 % augustā un 4.3 % pirms gada). Lielākais devums ir zemāku enerģijas cenu dēļ. Lai gan inflācijas tempu kritums tika prognozēts, tā samazinājās straujāk par gaidīto. Latvijā inflācija septembrī bija 1.6 % (augustā 0.9 %) un visu šo gadu ir bijusi zem 2 %. Vidējais algu pieauguma temps jau labu laiku ir straujāks par inflāciju, iedzīvotāju maciņos naudas pakāpeniski kļūst vairāk un pirktspēja uzlabojas.

Vājums ekonomikā ir ieildzis un izaugsme eiro zonā kopumā joprojām ir tikai mazliet virs nulles

Jaunākie iepirkumu vadītāju noskaņojuma dati (purchasing managers index) norāda uz uzņēmumu noskaņojuma pasliktināšanos gan apstrādes rūpniecībā, gan pakalpojumu sektorā. Lai gan arī mājsaimniecības joprojām ir ļoti piesardzīgas – patēriņš ir samērā vājš un vēlme uzkrāt ir spēcīga –, to noskaņojums pakāpeniski sāk uzlaboties. Tas redzams arī kreditēšanas datos, kur zemākais punkts ir aiz muguras ne tikai Latvijā, bet, iespējams, nu jau arī eiro zonā kopumā – jaunākie banku apsekojuma dati norāda, ka ir pieaudzis mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem. Arī banku kredītu standarti pakāpeniski kļūst mazāk strikti. Tā ir laba ziņa, jo mājsaimniecību patēriņš līdz šim ir bijis vājāks nekā cerēts un ir bijis viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ekonomikas atgūšanās kavējas. Riski izaugsmei joprojām ir vērsti lejup. Ja atgūšanās kavēsies, tas var izraisīt darbinieku atlaišanas (jo pieturēt darbiniekus kļūst pārāk dārgi), riskējot inflāciju nodzīt būtiski zem mērķa līmeņa. Tas gan ir riska, nevis bāzes scenārijs – bāzes scenārijs joprojām ir “soft landing” jeb piezemēšanās bez strauja bezdarba kāpuma un recesijas.

Procentu likmes joprojām ir diezgan augstas un ekonomikas izaugsmi bremzējošas

Lai gan inflācija septembrī noslīdēja zem 2 % mērķa līmeņa, ECB prognozes rāda, ka eiro zonā nākamajos mēnešos bāzes efektu dēļ (t.i., saistībā ar cenu pārmaiņām pērn) tā atkal pakāpsies virs 2 %. Ja iepriekšējos mēnešos inflācija bija zemāka par prognozēto, būs svarīgi redzēt, vai tā būs būtiski zemāka par prognozēto arī turpmākajos mēnešos. Ja tā būs, tad, iespējams, 2 % inflācija mērķi ilgtspējīgi sasniegsim ātrāk nekā nākamā gada nogalē. Tomēr nenoteiktība ir augsta (piemēram, prezidenta vēlēšanas ASV, Krievijas iebrukums Ukrainā un konflikts Tuvajos Austrumos), tāpēc, tāpat kā līdz šim, lēmumus ECB Padomē pieņemsim katrā sēdē, uzmanīgi analizējot un vērtējot gan inflācijas līdzšinējo dinamiku, gan tās nākotnes prognozes, gan monetārās politikas iedarbību.

Nākamā sēde – decembrī

Tad būs atjauninātas prognozes, kā arī virkne jaunu ekonomikas datu. Viena lieta gan ir jāuzsver – līdz ar inflācijas samazināšanos un ilgtspējīgu atgriešanos pie 2 % mērķa, likmes turpinās samazināties. Zemākas likmes palīdzēs iedzīvotāju ienākumiem un ekonomikai augt.

Tomēr zemākas likmes nav burvju nūjiņa ilgtspējīgai un straujai ekonomikas izaugsmei. Zemākas procentu likmes var palīdzēt, bet ne nodrošināt iedzīvotāju ienākumu pieaugumu. Lai audzētu ekonomiku, svarīgs ir ražīguma kāpums, bet to nosaka ekonomikas struktūra, proti, bez strukturālām reformām, kas uzlabo ražīgumu, ilgtspējīgi uzlabot ienākumus un dzīves kvalitāti nav iespējams.