Procentu likmes turpina ceļu lejup

Jaunu kredītu cena spers kārtējo soli lejup, kas atvieglos kredītu saņemšanu un darīs lētākus jau esošo kredītu procentu maksājumus. Tas palīdzēs ekonomikai, kas gan Eiropā, gan Latvijā šogad ir bijusi nīkulīga – lai gan nākamgad ekonomikas izaugsmei beidzot vajadzētu pieņemties spēkā, tā joprojām būs diezgan vārga (eiro zonā +1.1 % un +2.1 % Latvijā). Pieprasījums eksporta tirgos ir vājš, iekšpolitiskas problēmas (t.sk. Vācijā un Francijā) un ģeopolitika (t.sk. karš Ukrainā, Tuvie Austrumi, neziņa par Donalda Trampa īstenoto politiku un iespējamo tirdzniecības karu) nenoteiktību uztur augstu, bremzē uzņēmumu vēlmi investēt un dara mājsaimniecības piesardzīgas tērēt. Neskatoties uz reizēm pat pārspīlētu pesimismu, eiro zonā un Latvijā bezdarbs joprojām ir zems un ienākumi iedzīvotāju maciņos aug. Arī kreditēšana atgriežas plusos (starp citu, Latvijā tā ir jau krietni straujāka nekā eiro zonā vidēji). Ekonomikai ir potenciāls augt straujāk, un zemākas likmes palīdzēs iedrošināt gan investīcijas, gan patēriņu.

Lai gan inflācija atkal ir virs 2 % mērķa (novembrī 2.3 % gan eiro zonā, gan Latvijā) un tuvākajos pāris mēnešos tā var pat mazliet pieaugt, jaunākās prognozes rāda, ka 2025. gada pavasarī tā atkal samazināsies. Lai gan vēl nevar pārliecinoši teikt, ka inflācija ir uzvarēta, mēs šim brīdim esam jau ļoti tuvu, un tas ļauj kārtējo reizi samazināt likmes. Arī turpmākais procentu likmju virziens ir skaidrs – lejup. Bet uz kādu līmeni un cik strauji?

Finanšu tirgos viedokļi ir ļoti dažādi, bet, manuprāt, pašreizējie 3 % joprojām ir ekonomiku bremzējoši. Inflācijas problēmai atrisinoties, likmēm jāturpina samazināties. Ekonomistu valodā runājot, neitrālā likme "r*" jeb likme, kas ekonomiku ne bremzē, ne stimulē, manuprāt, ir tuvāk 2 %, nevis 3 %. Tātad vēl nepieciešams būtisks likmju samazinājums. Tomēr tas, kādam precīzi jābūt šim līmenim, būs atkarīgs no ekonomikas attīstības. Līdz ar to mūs arī turpmāk sagaida kāpums soli pa solim lejup.

Ja jau likmēm ir jābūt zemākām, kādēļ tās nesamazināt uzreiz vienā solī? Pirmkārt, neitrālā likme precīzi nav zināma – tas ir teorētisks koncepts, to nevar redzēt, tā ir netiešs novērtējums, nevis praktiski redzama un “sataustāma” lieta. Otrkārt, laika gaitā tā mainās, tā ir kustīgs mērķis. Treškārt, dažādi negatīvi šoki – un to iespējamība pašlaik ir ļoti augsta (gan ģeopolitika, gan kara dinamika Ukrainā, gan iespējamie ASV tirdzniecības kari) – var situāciju mainīt un iedot inflācijai jaunu impulsu. Tādēļ pareizi ir spert soli pa solim. Protams, nepieciešamības gadījumā solis var būt arī lielāks par 0.25 %. Līdzšinējā pieeja – datos balstīta un lēmumu analīze/pieņemšana no sēdes uz sēdi – tam ir labi piemērota.

Kopš jūnija esam redzējuši apjomīgu procentu likmju kritumu. Un tas jāturpina. Tas būs labs atbalsts ekonomikai, bet galvenais ir mazināt neziņu (ģeopolitika) un pašiem veikt ražīgumu un ekonomikas izaugsmi veicinošas strukturālas reformas. Zemākas procentu likmes ekonomikai palīdzēs, bet īstās zāles straujākai izaugsmei un augstākiem ienākumiem ir straujš ražīguma kāpums. Ja sāp zobs, var dzert pretsāpju līdzekļus. Bet labāk ir doties pie zobārsta – zobs tiks salabots un ar pretsāpju līdzekļiem kuņģis netiks sabendēts.

Tuvākajā laikā gaidāmas Latvijas Bankas prezidenta un tātad Latviju pārstāvošā ECB Padomes locekļa vēlēšanas Saeimā. Pašlaik nezinu, vai gūšu parlamenta atbalstu, tāpēc izmantošu iespēju un nākamajam Latvijas Bankas prezidentam – vai nu tas būšu es pats, vai kāds cits – novēlēšu saglabāt skaidru un asu prātu, analītisku domāšanu un nepakļauties spiedienam, t.sk. likmju jautājumā. Šie 5 aizvadītie gadi ir bijuši izaicinoši un ar dažādiem nozīmīgiem pavērsieniem, tomēr mums ECB Padomē izdevās īstenot saprātīgu, pārdomātu un tālredzīgu politiku, mazinot negatīvo ekonomikas notikumu ietekmi, palīdzot valdībām pārvarēt pandēmiju, strauji "apdzēšot" inflācijas "ugunskuru" un iesākot monetārās politikas normalizācijas ciklu. Tuvākajos gados Eiropu sagaida jauni izaicinājumi – gan kontekstā ar ASV prezidenta vēlēšanām, gan, kas vēl būtiskāk, – mēģinot atgūt savu konkurētspēju globālā mērogā. Monetārā politika šeit būs labs palīgs, bet svarīgākais mājasdarbs ir politiķu pusē, veicot strukturālas reformas un kāpinot konkurētspēju.