Ražotāji nodrošina eksporta kāpumu; re-eksporta loma mazāka
Eksporta iespējas ļauj nodrošināt ienākumu pieaugumu tautsaimniecībā, it īpaši valstī ar salīdzinoši mazu patērētāju skaitu. Bez iekšzemē ražotās produkcijas eksporta, uzņēmumi, izmantojot ģeogrāfiskās vai citas priekšrocības, var iesaistīties arī preču sadalē un transportēšanā starp dažādiem tirgiem. Tātad valsts var eksportēt arī ārvalstu preces jeb, citiem vārdiem, preces importēt un tādā pašā stāvoklī eksportēt – tātad re-eksportēt.
Re-eksports[1] dažkārt tiek uztverts ar negatīvu pieskaņu, tomēr tas valstī nodrošina ekonomisko aktivitāti, rada darba vietas. Re-eksportā iesaistītie, piemēram, transporta, uzglabāšanas, sadales vai loģistikas uzņēmumi, gūst ienākumus no pakalpojumu sniegšanas un dod pienesumu pakalpojumu eksportam. Trauksme jāceļ būtu tad, ja pastāvētu aizdomas, ka mūsu valstī nekas netiek ražots (par ko jau kolēģis rakstījis, ka tas nebūt tā nav) un viss eksports būtu tikai re-eksports, kas nespētu nodrošināt augstu pievienoto vērtību[2]. Mans novērtējums (par to detalizētāk tālāk tekstā) rāda, ka Latvijā re-eksports 2011. gadā bija 29%, 2012. gadā - 27% no kopējā eksporta. Lai gan īpatsvars ir mazinājies, re-eksporta vērtība ir pieaugusi par 8%. Tomēr jāuzsver, ka preču eksporta virzītājs 2012. gadā bija iekšzemē ražoto preču eksporta kāpums (pieaugums 18%), un ievērojami mazākā mērā – re-eksporta pieaugums (skat. 1. attēlu). Tātad iekšzemē ražotās preces nodrošina lielāko ieguldījumu eksporta izaugsmē. Nav atšķirīgu secinājumu, raugoties pa preču grupām – vien tekstilizstrādājumu un minerālproduktu grupā re-eksporta pieauguma tempi ir bijuši straujāki par kopējā preču grupas eksporta tempiem (skat. 2. attēlu).
1. attēls. Preču eksporta pārmaiņas 2012. gadā (%, salīdzinājumā ar 2011. gadu)
Avots. CSP, autora aprēķini (izmantoti pieejamie ārējās tirdzniecības dati 2013. gada martā)
2. attēls. Kopējā preču eksporta un iekšzemē ražotā eksporta pārmaiņas 2012. gadā (%, salīdzinājumā ar 2011. gadu)
Avots. CSP, autora aprēķini
Valsts ģeogrāfiskais novietojums un ostas vai multinacionālu kompāniju izvēle valstī uzglabāt, lai pārdalītu un tālāk nosūtītu preces uz citiem tirgiem, rada lielāku re-eksporta klātbūtnes iespējamību. Informācija par citu valstu re-eksporta datiem nav pieejama kopīgā datu bāzē, tā atrodama atsevišķu valstu statistikā vai pētījumos. Piemēram, Lietuvā statistikas institūcija vāc un publicē datus par kopējo preču eksportu un iekšzemē ražoto preču eksportu. Līdz ar to var aprēķināt arī re-eksporta daļu – mūsu kaimiņvalstī 2012. gadā tā bija 37%. Eiropas Savienības (ES) valstīs lielākā re-eksporta klātbūtne tautsaimniecībā pētījumos[3],[4] minēta Beļģijā un Nīderlandē (vairāk nekā 50% no eksporta); pasaulē - Singapūrā (vairāk nekā 50%); Hongkongā - ap 95% (kur to ietekmē ciešās, uz labvēlīgu nosacījumu pamata izveidojušās ekonomiskās attiecības ar Ķīnu un specializēšanās pakalpojumu eksportā). Arī pasaules tirdzniecības apjomi pieaug straujāk nekā kopējā pasaules ražošana eksportam, kas norāda, ka re-eksports pasaules tirdzniecības datos tiek uzskaitīts dubultā.
Īsumā par to, kā tika iegūti dati par 27% re-eksporta klātbūtni kopējā preču eksportā Latvijā. Tika izmantoti ārējās tirdzniecības statistikas anonimizētie individuālie 8 zīmju preču kategoriju dati par to uzņēmumu importa un eksporta plūsmām[5], kuriem ir reģistrētas abu virzienu ārējās tirdzniecības plūsmas. Balstoties uz starptautisku pieeju[6], tika pieņemts, ka, ja viena uzņēmuma detalizēto preču kodu līmenī prece tiek importēta un arī eksportēta, tad importētā prece nav pārstrādāta (nav mainījusi formu), tātad eksportēta tādā pašā stadijā, kā importēta, jeb re-eksportēta. Turklāt viena uzņēmuma ietvaros tika ņemta mazākā vienas plūsmas vērtība, pieņemot, ka imports var pārsniegt eksportu, jo tiek importēts arī savām vajadzībām (ne tikai re-eksports) un ka eksports var pārsniegt importu, jo re-eksports ietvers pakalpojumu maksu, uzcenojumu, kā arī var tikt saražots Latvijā un lielāku pasūtījumu komplektācijas nolūkiem importēts iztrūkstošais. Abas plūsmas var ietvert novirzi gada laikā (piemēram, importēts decembrī, re-eksportēts janvārī). Šīs pieejas iegūtie dati tika salīdzināti ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pieeju par re-eksporta novērtēšanu, kurā tiek pieņemts, ka re-eksports ir tajās preču grupu kategorijās, kur eksporta pārsniegums pār importu ir mazāks nekā divas reizes. Abu metožu iegūtie rezultāti ir ļoti līdzīgi.
Kas apstiprina, ka 27% eksporta novērtējums kā re-eksports varētu būt tuvs realitātei:
- No pieejamiem makrolīmeņa datiem jau ilgstoši piesaistījusi uzmanību starpība starp apstrādes rūpniecības apgrozījumu eksporta tirgos un nominālo eksportu. Starpība ir būtiska un lielāka, nekā to varētu izskaidrot tikai ar šo datu metodoloģiskajām atšķirībām (apsekojumu loks, dažādas cenas utml.). Turklāt apstrādes rūpniecības apgrozījums eksporta tirgos 2012. gadā pieauga par 18%, kas sakrīt ar iekšzemē ražoto preču eksporta kāpumu, izmantojot uzņēmumu līmeņa datus;
- Vislielākais re-eksports vērojams grupās, kur zināšanas par uzņēmumu līmeni apliecina, ka Latvijā nav attīstīta nozīmīga ražošana/eksports. Tie ir minerālprodukti, satiksmes līdzekļi (vieglie pasažieru auto – re-eksportu apliecina "Moller Baltic Import" kā 23. lielākais eksportējošais uzņēmums), mehānismi un elektroierīces (kur Latvijā ir attīstīta vairāku mazāku uzņēmumu darbība, bet "Elko grupas", "LG Electronics Latvia" un "Samsung Electronics Baltics" klātbūtne 25 lielāko eksportējošo uzņēmumu vidū[7] norāda uz nozīmīga re-eksporta klātbūtni).
3. attēls. Re-eksporta īpatsvars preču eksporta grupās (% no kopējā eksporta konkrētajā grupā)
Avots: autora aprēķini
- Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) eksporta dati par minerālproduktu grupas preču veidiem apliecina nozīmīgu iekšzemē neražoto, ārvalstu preču eksporta klātbūtni (piemēram, naftas eļļas un naftas gāzes).
4. attēls. Minerālproduktu eksports sadalījumā pa atsevišķām apakšgrupām (% no kopējā grupas eksporta)
Avots: CSP
- CSP dati par satiksmes līdzekļu grupas eksporta sadalījumu pa preču veidiem apliecina nozīmīgu re-eksporta klātbūtni (piemēram, 37% no eksporta ir vieglo automobiļu eksports).
5. attēls. Satiksmes līdzekļu eksports sadalījumā pa atsevišķām apakšgrupām (% no kopējā grupas eksporta)
Avots: CSP
Tā varētu iztirzāt vēl virkni preču grupu, taču vēlos atzīmēt, ka no statistikas viedokļa re-eksporta plūsmu[8] iekļaušana statistikā ir atbilstoša ES statistikas principiem. Tādējādi arī tiek nodrošināta gandrīz neitrāla ietekme uz ārējās tirdzniecības bilanci – tātad re-eksports neietekmē secinājumus par tautsaimniecības ārējo balansu. Novērtējums par re-eksportu palīdz izprast eksporta virzības ilgtspēju – vai eksports balstās uz iekšzemē ražoto preču pienesumu, kā tas bija pērn Latvijā.
[1] Jāizšķir re-eksports un tranzīts. Tranzītā preces paliek nemainīgas un nemaina īpašnieka tiesības, bet re-eksportā prece maina īpašuma tiesības, un prece var nedaudz mainīties.
[2] Re-eksports var būt arī nozīmīgs ienākumu avots ekonomikās, kuras specializējušās pakalpojumu sniegšanā (piemēram, Honkonga).
[3] M.C. Mellens, H.G.A. Noordman and J.P. Verbruggen, Re-exports: international comparison and implications for performance indicators, CPB Netherlands Bureau for Economic Policy Analysis, No 149, July 2007
[4] M.C.Mellens, Export performance indicators and the international growth of re-exports; OECD International Trade Statistics experts meeting; September 17, 2007
[5] CSP datu bāze Latvijas Bankas maksājumu bilances veidošanai.
[6] Sixth Edition of the IMF's Balance of Payments and International Investment Position Manual, IMF, Last Updated: August 2011, Chapter 10, page 157
[7] CSP sniegtā informācija par lielākajiem eksportējošiem uzņēmumiem 2012. gadā
[8] CSP publicētajā datu bāzē preču eksporta dati iekļauj re-eksportu, bet neiekļauj tranzītu.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa