Re-eksporta svārstību plīvurs pār ražotāju veikumu

2013. gadā iekšzemē ražoto preču eksporta attīstība ir saglabājusi divciparu pieaugumu – 10% (2012. gadā – 18%). Tātad Latvijas ražotāji ir bijuši konkurētspējīgi arī vāja ārējā pieprasījuma apstākļos un nodrošinājuši kopējā preču eksporta ienākumu noturēšanos virs ūdens. Samazinājums bija vērojams re-eksporta frontē. Novērtējums, kurā izmantoju anonimizētus uzņēmumu datus par to ārējās tirdzniecības plūsmām 8 ciparu preču grupu līmenī, uzrāda, ka re-eksporta īpatsvars kopējā preču eksportā ir samazinājies līdz 21% (no 27% 2012. gadā).

Jau makroekonomiskā preču grupu analīze ļāva izdarīt secinājumu, ka eksporta pieauguma niecīgo skaitli ietekmēja re-eksporta samazināšanās, piemēram, satiksmes līdzekļu, it īpaši vieglo auto, grupā, kur gada laikā bija vērojams būtisks sarukums gan importa, gan eksporta pusē. Tā no agregētajiem datiem iespējams secināt tikai par kādu atsevišķu preču grupu, kurā zināšanas par Latvijas ražošanu ļauj secināt, ka eksports nav radīts Latvijā, bet gan preces importētas un tādā pašā stāvoklī eksportētas – tātad re-eksportētas. Citādi – liecības par re-eksportu sniedz uzņēmumu līmeņa dati, kurus re-eksporta novērtēšanai izmantoju arī pērn.

Pozitīvi, ka ekonomikas izaugsmi ir balstījušas pieaugošas iekšzemes aktivitātes, tātad ražošana, un re-eksporta īpatsvars mazinās. Vairāku Latvijas apstrādes rūpniecībā nozīmīgo sektoru – pārtikas, koksnes, mehānismu, elektroierīču - eksportu ir diktējušas iekšzemes aktivitātes (skat. 1. attēlu). Metālu nozarē "Liepājas metalurga" darbības apturēšana būtiski atspoguļojas iekšzemē saražotās produkcijas kritumā, vienlaikus nozarē ir sarucis arī re-eksports – ieskatoties detalizētāk, tieši metāllūžņu importēšanas-eksportēšanas aktivitātes.

1. attēls. Preču eksporta grupu kopējā eksporta un iekšzemē ražotās produkcijas eksporta pārmaiņas 2013. gadā (% pret iepriekšējo gadu)

Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar 2012. gada novērtējumu, 2013. gads uzrāda ne tikai re-eksporta īpatsvara samazināšanos (kā tas bija 2012. gadā, kad re-eksporta pieaugums bija lēnāks nekā iekšzemes ražojumu eksports), bet arī re-eksporta sarukumu par 23% gada laikā.

Absolūtajā izteiksmē lielākā ietekme uz re-eksporta sarukumu bija tādām grupām kā satiksmes līdzekļi (jau iepriekš minēto vieglo auto eksporta sarukums), iekārtas (no lielākajām preču grupām – monitori un projektori), metāli (lielākoties - metāllūžņi), pārtika (būtiska ietekme dzērieniem un tabakas izstrādājumiem) – tātad plašam grupu spektram. Nozaru vidū re-eksporta nozīmība nav būtiski mainījusies kopš iepriekšējiem aprēķiniem - zemākais re-eksporta īpatsvars kopējā eksportā, tāpat kā 2012. gadā, ir koksnes produktu grupā (tikai 2%). Vislielākais re-eksporta īpatsvars eksportā, tāpat kā gadu iepriekš, vērojams minerālo produktu grupā (kur re-eksports ir bijis tuvu 50% no kopējā eksporta), kā arī mehānismu un satiksmes līdzekļu grupās (abās virs 30%).

Re-eksporta mazināšanos var ietekmēt dažādi faktori, piemēram, pieprasījuma sarukums valstīs, uz kurām tiek piegādātas re-eksportētās preces. Tāpat tas var liecināt par ekonomiskās vides pievilcības samazināšanos preču sadalē un transportēšanā starp dažādiem tirgiem. Līdztekus iekšzemes ražošanai eksporta tirgiem, arī re-eksports dod pienesumu ekonomikai. Tomēr nozīmīgākam ienākumu pieaugumam tautsaimniecībā vajadzīga labvēlīga vide ražojošu uzņēmumu attīstībai.