Rīgas budžeta īsa analīze

Situācija Rīgas pilsētas budžetā ir bijusi plaši apspriesta tēma pēdējo nedēļu laikā, un tas nepārsteidz. Rīgā dzīvo 32% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem [1], tās reģions rada pusi no valstī saražotās pievienotās vērtības [2], tomēr Rīga ir lielākais kopējā pašvaldību deficīta veidotājs. Vai 2015. gada Rīgas pašvaldības budžeta plāns ir pārāk konservatīvs vai pretēji – optimistisks, to mēģināšu izvērtēt šajā rakstā.

Valsts konsolidētā kopbudžeta izpildi gada nogalē ietekmē gan centrālās valdības rīcība, gan atvasinātās personas un pašvaldības. Pēdējos 15 gadus pašvaldību bilance Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, ir bijusi negatīva (1. attēls; salīdzinājumam izmantoju abas pārējās Baltijas valstis).

1. attēls. Pašvaldību deficīta līmenis Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, 2000.-2013. gads, % no IKP, EKS2010 (Lietuvai nav pašvaldību datu līdz 2004. gadam, Igaunijai – līdz 2010. gadam).

Avots: Eurostat

Pēdējos četros gados pašvaldību deficīts ir pasliktinājis vispārējās valdības bilanci par vidēji 0.4 procenta punktiem (pp) gadā. Rīgas pilsētai ir bijusi liela ietekme šajā 119 pašvaldību devumā, jo atsevišķos gados tās deficīts sasniedza gandrīz pusi no pašvaldību kopējā deficīta (2013. gadā 48%). 2015. gadā Rīgas pilsētas sākotnējais budžeta plāns paredz deficītu 55.6 milj. eiro apmērā jeb 0.2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) [3]. Tas vērtējams kā pasliktinājums pret 2014. gadu (0.1% no IKP), turklāt paņem visu telpu, kas 2015. gada vispārējās valdības budžetā paredzēta pašvaldību deficītam (55.4 milj. eiro) [4].

Pirmkārt, ieņēmumu/izdevumu pieauguma temps un to virzītāji

Pašvaldības savus budžetus izstrādā, apstiprina un izpilda patstāvīgi, kā to nosaka likums "Par pašvaldību budžetiem" [5]. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) maksimālo ieņēmumu prognozes tiek noteiktas centralizēti, tomēr pašvaldībām ir tiesības šos ieņēmumus budžetā plānot piesardzīgāk.

2015. gadā Rīgas pilsētas budžeta kopējie ieņēmumi plānoti par 4.0% augstāki nekā izpilde 2014. gadā [6]. Pieaugums galvenokārt tiek sagaidīts no būtiski augstākiem IIN ieņēmumiem (6.9% pret 2014. gada izpildi) [7]. Tomēr 2014. gadā IIN ieņēmumu pieauguma gada temps bija 2.1%, turklāt izpilde nesasniedza sākotnējo plānu par 20.1 milj. eiro. Turklāt pērnajā gadā tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga 7.0% robežās, savukārt šogad tiek prognozēta 4.5% apmērā [8]. Ņemot vērā ekonomiskās izaugsmes bremzēšanos, IIN likmes samazinājumu šogad 1 pp apmērā un 2014. gada plāna neizpildi, Rīgas pilsētas 2015. gada budžetā plānotais IIN nodokļu apjoms (t.sk., pieauguma temps) uzskatāms par riskantu.

Savukārt izdevumu pusē plānots pieaugums 7.2% apjomā salīdzinājumā ar pērnā gada izpildi, tai skaitā 12.7% pieaugums pie rādītāja Atlīdzība. Iepriekš Atlīdzības izdevumi pieauguši par 4.1%, tādējādi minimālās algas celšana nebūs vienīgais 2015. gada atlīdzības izdevumu kāpuma virzītājs. Tikmēr Investīciju programmā 2015. gadā līdzekļi paredzēti mazāk nekā 2014. gadā (32.0 milj. eiro šogad pret 44.0 milj. eiro sākotnēji pērn [9]). Tātad bilanci negatīvi vairāk ietekmē uzturēšanas, nevis kapitālo izdevumu kāpums. Šāds budžeta izdevumu pieauguma temps un kompozīcija ilgtermiņā nav uzturamas bez atbilstošiem ieņēmumiem.

Otrkārt, deficīta novērtējums

Gada pirmajā pusē vairums pašvaldību, tajā skaitā Rīga, lemj par grozījumiem budžetā. Tas nav nekas neparasts, ņemot vērā pašvaldību budžetu veidošanas principus. 2011. un 2012. gada izpilde Rīgai bija būtiski labāka par sākotnēji plānoto, kā arī attiecībā uz veiktajiem grozījumiem. Tomēr pēdējo gadu tendence ir līdz ar grozījumiem paredzēt būtiski lielāku deficītu, savukārt gadu noslēgt ar bilanci tuvu sākotnējam plānam (2. attēls). Tikmēr 2015. gadā deficīts jau sākotnēji ir plānots salīdzinoši liels. Ņemot vērā iepriekšējā punktā minēto par  ieņēmumiem, faktiskā deficīta pieauguma risks ir vērtējams ar augstu iestāšanās iespēju.

2. attēls. Rīgas pilsētas budžeta bilance 2011. – 2015. gads, milj. eiro un procentos no IKP

Avots: Rīgas domes ikgadējie saistošie noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības budžetu, Valsts kase

Treškārt, deficīta finansēšana

2015. gada deficīta finansēšanu plānots nodrošināt ar jauniem aizņēmumiem Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu īstenošanai (aizņēmumu neto 33.6 milj. eiro), kā arī uzkrātajiem naudas līdzekļiem. Tas samazinās pašvaldības līdzekļu uzkrājumu no 38.0 milj. eiro gada sākumā līdz 14.9 milj. eiro gada beigās.

Protams, izmantojot vēsturiski zemākās likmes un reitinga kāpumu, aizņemšanās investīciju projektiem nav vērtējama slikti. Tomēr uzkrājumu izlietošanu uzturēšanas izdevumu segšanai būtu lietojama vien kā īstermiņa risinājums, kam vajadzētu sekot (konkurētspēju veicinošām strukturālām) reformām. Savukārt Rīgas budžeta deficīta finansēšana no t.sk. uzkrājumiem tiek izmantota jau kopš 2008. gada.

Ceturtkārt, dotācijas

2015. gadā subsīdijas un dotācijas plānotas 13% apmērā no Rīgas pašvaldības budžeta izdevumiem jeb 105.0 milj. eiro. Lielākais budžeta dotāciju saņēmējs ir SIA "Rīgas satiksme", kurai salīdzinājumā ar 2014. gada sākotnējo budžeta plānu dotāciju apjoms ir pieaudzis no 85.3 milj. eiro pērn līdz 93.8 milj. eiro šogad; (izpilde 2014. gadā - 100.3 milj. eiro) [10]. Pie gandrīz dubultām biļešu cenām ticami likās sagaidīt finansējuma samazinājumu esošo vai iespējamo zaudējumu segšanai. Tikmēr iespējams, ka dotāciju pieaugumā ir iestrādāts risks par maksājošo pasažieru skaita samazinājumu, ņemot vērā jaunākās sociālās aktivitātes un aplikācijas (piemēram, www.zakiem.lv) izveidi. Tomēr tādā gadījumā būtu jādomā par kopējās darbības efektivitātes uzlabošanu, jo aizvien pieaugošs dotāciju apjoms (ar negatīvu ietekmi uz bilanci) kopsolī ar biļešu cenu kāpumu nav ilgtspējīgs risinājums.

Kopumā Rīgas pilsētas 2015. gada budžeta izpildei šogad redzami vairāki riski gan ieņēmumu, gan izdevumu pusē, ar potenciālu risku palielināt budžeta deficītu. Nesenā vēsture māca, ka fiskālajai politikai ekonomiskās attīstības bremzēšanās laikā jābūt īpaši piesardzīgai. Šobrīd Rīgas budžeta plāns izskatās pārlieku optimistisks un ar neskaidru skatu nākotnē; vienlaikus gan runas par tūlītējo pašvaldības bankrotu arī nešķiet gluži pamatotas.