Riskējam arvien vairāk atpalikt no Igaunijas investīciju piesaistes ziņā

Kopš eiro ieviešanas Igaunija spējusi piesaistīt visvairāk ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) starp Baltijas valstīm. No 16 eiro zonas valstīm un Baltijas valstīm piesaistītās ĀTI nominālā izteiksmē pieauga par 1,225 miljardiem eiro, kas ir aptuveni 8% no Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Ņemot vērā to, ka ĀTI vidēji uz vienu iedzīvotāju 2004.-2011. gadā Igaunijā bija aptuveni trīs reizes lielākas nekā abās pārējās Baltijas valstīs, kā arī vidējie procentuālie ienākumi no ĀTI 2004.-2011. gadā Igaunijā bija 1.6 reizes lielāki nekā pārējās Baltijas valstīs, neieviešot eiro, riskējam arvien vairāk atpalikt no Igaunijas ĀTI piesaistes un līdz ar to arī nākotnē gaidāmās izaugsmes ziņā.

ĀTI gan no 16 eiro zonas valstīm, gan no Baltijas valstīm visvairāk Baltijas valstu vidū ir pieaugušas uz Igauniju kopš eiro ieviešanas šajā valstī. Tas attiecas gan uz pieaugumu nominālā izteiksmē (1. attēls), gan uz pieaugumu procentos no IKP (2. attēls), gan uz procentuālo pieaugumu.

1. attēls. ĀTI pieaugums kopš 2010. gada 31. decembra Baltijas valstīs (miljonos eiro)

Avots: nacionālās centrālās bankas

2. attēls. ĀTI pieaugums kopš 2010. gada 31. decembra Baltijas valstīs (% no IKP)

Avots: nacionālās centrālās bankas, Eurostat

ĀTI no eiro zonas uz Igauniju veicināja uzticības pieaugums. Kā norāda Enterprise Estonia, 2011. gadā Igaunijā ieplūda finansējums 50 nozīmīgiem investīciju projektiem, kas ir par 20% vairāk nekā 2010. gadā. Turklāt vairāk nekā puse no šiem projektiem bija rūpniecības investīciju projekti, galvenokārt no Somijas, Spānijas un Vācijas. Piemēram, Spānijas uzņēmums Atienza & Climent Group (Hello Kitty zīmola pārstāvis) investēja 10 miljonus eiro rūpnīcā Igaunijā, nosaucot eiro kā vienu no galvenajiem faktoriem, kāpēc kompānija izvēlējās investēt šajā valstī.

Uzticības pieaugums Igaunijai veicināja arī ĀTI piesaisti no pārējām Baltijas valstīm. Piemēram, Latvijas Finieris investēja 20 miljonus eiro rūpnīcā Igaunijā.

Tajā paša laikā ļoti liels ĀTI kritums Latvijā un Lietuvā galvenokārt atspoguļo Swedbank restrukturizāciju. Igaunijas Swedbank, kas iepriekš bija māte Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumiem, formālā darījumā pārdeva savas meitasuzņēmumu akcijas Zviedrijas Swedbank, tā saskaņā ar maksājumu bilances veidošanas principiem ievērojami samazinot ĀTI uz Latviju un Lietuvu (faktisko investīciju apjoms nemainījās). Tomēr, pat ja Swedbank restrukturizācija netiktu ņemta vērā (un ĀTI plūsmas finanšu sektorā tiktu izņemtas no aprēķina), Baltijas valstu ĀTI pieaugums uz Igauniju joprojām būtu lielāks nekā investīciju kāpums uz Latviju, savukārt uz Lietuvu būtu vērojams pat kritums (3. attēls).

3. attēls. ĀTI pieaugums kopš 2010. gada 31. decembra (%) no pārējām Baltijas valstīm, izņemot finanšu starpniecības sektoru[2]

Avots: nacionālās centrālās bankas

Neskaitot uzticības pieaugumu kopš eiro ieviešanas, ir arī daži citi iemesli, kas stimulē ĀTI piesaisti Igaunijā. Pirmkārt, kā rāda 4. attēls, vidējie procentuālie ienākumi no ĀTI uz Baltijas valstīm 2004.-2011. gadā vislielākie ir Igaunijā (aptuveni 1.6 reizes lielāki nekā pārējās Baltijas valstīs). Otrkārt, Igaunijā ir uzņēmumiem labvēlīga ienākumu nodokļa sistēma, kā to atzīmē Igaunijas centrālās bankas ekonomists Kaspars Oja.[3] Treškārt, Igaunija turpina īstenot atbildīgu fiskālo politiku arī pēc iestāšanās eiro zonā.

4. attēls. Vidējie procentuālie ienākumi no ĀTI uz Baltijas valstīm 2004.-2011. gadā

Avots: Igaunijas centrālā banka

Lai gan atbildīgu fiskālo politiku var realizēt arī ārpus eiro zonas, un eiro ieviešana stimulē investīcijas pie nosacījuma, ka valsts īsteno atbildīgu ekonomisko politiku, tomēr domāju, ka gadījumā, ja Latvija nepievienotos eiro zonai, tā riskētu arvien vairāk atpalikt no igauņiem ĀTI piesaistes ziņā. Pirmkārt, tāpēc, ka jau pirms krīzes Igaunijā reinvestētā peļņa procentos no ienākumiem no ĀTI bija ievērojami lielāka nekā Lietuvā un Latvijā, kas nozīmē to, ka reiz jau ieguldītā nauda Igaunija ekonomikā tur paliek arī turpmāk un turpina sekmēt ekonomisko izaugsmi valstī (5. attēls). Turklāt, Latvijai un Lietuvai ciešot daudz lielākus zaudējumus krīzes laikā banku sektorā nekā Igaunijā, šo valstu situācija šajā ziņā pēdējos gados ir vēl vairāk pasliktinājusies.

Otrkārt, jāņem vērā, ka ĀTI ieplūdes vidēji uz vienu iedzīvotāju Igaunijā jau laika periodā no 2004.-2011. gadam ir bijušas aptuveni trīs reizes lielākas nekā pārējās Baltijas valstīs. Tas nozīmē, ka Latvija jau tagad pamatīgi atpaliek no Igaunijas (6. attēls), un, šādai situācijai saglabājoties, riskējam arvien vairāk padziļināt arī ienākumu līmeņu atšķirības starp Latviju un Igauniju.

5. attēls. Reinvestētā peļņa % no ienākumiem no ĀTI 2004.-2007. gadā Baltijas valstīs (%)

Avots: Eurostat

6. attēls. Vidējās ĀTI uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstīs 2004.-2011. gadā (Igaunija=100)

Avots: Eurostat