Sekulārās stagnācijas scenārija riski pasaulē pieaug

Savā jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas tendencēm (World Economic Outlook) Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jau ceturto reizi pēc kārtas samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes. Tas darīts, atsaucoties uz pieaugošajiem finanšu satricinājumiem un naftas un citu preču cenu krituma turpināšanos. Šādos apstākļos SVF uzskata, ka sekulārās stagnācijas [i] scenārija realizēšanās varbūtība pieaug. SVF norāda, ka šobrīd vēl ir pāragri celt trauksmi, tomēr ir jābūt piesardzīgiem.

SVF norādīja, ka globālā ekonomika turpina augt, tomēr izaugsmes temps nav apmierinošs. 2015. gadā pasaules IKP pieauga par 3.1%, un tiek sagaidīts, ka 2016. un 2017. gadā izaugsmes temps nedaudz pieaugs, sasniedzot attiecīgi 3.2% un 3.5%. Tomēr arī šīs prognozes varētu būt pārāk optimistiskas, ņemot vērā pastāvošos finanšu, politiskos un ģeopolitiskos riskus.

Reālā IKP (%) izaugsmes prognozes dažādām valstu grupām

Avots: IMF World Economic Outlook database

Pasaules ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē lielākoties virzīs attīstības valstis, pieņemot, ka Brazīlijas un Krievijas ekonomikas drīzumā atgūsies no recesijas un Ķīnas pāreja uz sabalansētu ekonomikas izaugsmes modeli noritēs veiksmīgi. 2015. gadā ekonomikas izaugsme attīstības valstīs sasniedza 4.0%, un SVF prognozē, ka 2016. gadā izaugsme pieaugs līdz 4.1%, bet 2017. gadā – līdz 4.6%.

Attīstīto valstu ekonomikas izaugsme ir ievērojami zemāka. 2008.-2009. gada finanšu krīzes un tai sekojošās ekonomikas recesijas iespaidā attīstīto valstu izaugsmes potenciāls (potenciālais IKP) ir samazinājies. Ekonomikas izaugsmi bremzē arī negatīvās demogrāfiskās tendences, nepietiekams produktivitātes pieaugums, kā arī augstie valdību parādi atsevišķās valstīs. IKP izaugsme 2015. gadā sasniedza 1.9%, un prognozes liecina, ka arī 2016. gadā šo valstu izaugsme saglabāsies 1.9% līmenī, bet 2017. gadā tā pakāpsies līdz 2.0%.

Lēnāka ekonomikas izaugsme samazina ekonomikas spēju reaģēt uz iespējamiem satricinājumiem nākotnē. Pieaug risks, ka jaunu šoku ietekmē ekonomikas izaugsmes tempi varētu samazināties līdz tādam līmenim, pie kura jau šobrīd zemās investīcijas samazinātos vēl vairāk. Nepietiekama pieprasījuma apstākļos var īstenoties arī sekulārās stagnācijas scenārijs. Šādā gadījumā bezdarba līmenis ilgstoši pārsniegtu savu dabisko līmeni, reālais algu pieaugums būtu niecīgs, kas vēl vairāk varētu saasināt ienākumu nevienlīdzības problēmu un radītu jaunus politiskos saspīlējumus. SVF norāda, ka šis scenārijs vēl nav īstenojies, tomēr tā iespējamība ir pieaugusi, tāpēc valstu atbildīgajām amatpersonām mērķtiecīgi jāīsteno fiskālās un strukturālās reformas.

Centrālo banku realizētā monetārā politika daudzviet pasaulē ir ekonomiku stimulējoša. Reālās un dabiskās procentu likmes ir sasniegušas ļoti zemu līmeni. Tomēr tikai ar monetārās politikas atbalstu ekonomikai nepietiek. SVF norāda, ka fiskālās un strukturālās reformas ir kritiski nepieciešamas izaugsmes stiprināšanai. Darba un preču tirgus reformas ir būtiskas attīstītajās valstīs, lai paaugstinātu potenciālo IKP izaugsmi un nodarbinātību. Ir svarīgi šīs reformas īstenot jau šobrīd, bet to ieguvumi ekonomikai būtu redzami lielākoties ar laika nobīdi.