Staigāšana pa "mākoņiem" – ilūzija vai kārtējā iespēja, ko nevajadzētu laist garām?

Kamēr visapkārt medijos tiek runāts par globālo krīzi un iespējamajiem risinājumiem, nereti varbūt nemanāmi, bet visnotaļ pārliecinoši pasaulē ir ienākusi tehnoloģija, kurai ir milzīgs potenciāls veicināt ekonomikas izaugsmi, samazinot izmaksas, veicinot inovācijas un izveidojot jaunas darba vietas. Veiksmes pakāpe ir atkarīga galvenokārt no tā, cik ātri valdības un uzņēmumi apzinās šīs tehnoloģijas potenciālu un ļauj vai palīdz tai ieiet ikdienā. Runa ir par cloud computing – jeb, latviskojot, mākoņskaitļošanu. Īsumā, tas ir viens no IT ārpakalpojumu paveidiem, kas ietver sevī datu glabāšanas, skaitļošanas jaudas vai programmatūras pakalpojumu pirkšanu no citas kompānijas, piekļūstot šiem resursiem caur internetu. Pie tam, kas ir ļoti svarīgi, šajā gadījumā pakalpojums tiek iegādāts tieši tad un tieši tādā apmērā, kādā tajā brīdī lietotājam ir vajadzīgs, bez nepieciešamības iepriekš paredzēt ilgam laikam uz priekšu, cik lieli finanšu resursi tam būs vajadzīgi, un samaksājot tikai par to, kas tiešam ir bijis izlietots (gluži kā maksa par elektrību). Šo tehnoloģiju daudzi no mums jau zināmā mērā izmanto, pat varbūt īsti nenojaušot, teiksim, pieslēdzoties savam Facebook vai Gmail kontam, jo šo kompāniju piedāvātie pakalpojumi balstās tieši uz mākoņskaitļošanas tehnoloģijas principiem. Tik pat ērti var darboties (un daudzās valstīs jau arī darbojas) uzņēmumi, kā arī valsts sektora institūcijas, pārejot uz "mākoņiem", t.i. uzticot lielāko daļu savu ikdienas IT funkciju veikšanu profesionālajām firmām, kas piedāvā IT pakalpojumus ar mākoņskaitļošanas tehnoloģijas starpniecību. Tad uzņēmumiem izzūd nepieciešamība pēc infrastruktūras un aparatūras nodrošinājuma, nav vairs nepieciešama personāla iesaiste programmatūras instalēšanā, konfigurēšanā, administrēšanā un uzturēšanā, un samaksa par pakalpojumiem notiek atbilstoši izlietotajam – nepieciešams tikai stabils interneta pieslēgums. Eiropas Komisijas pētījumi rāda, ka, pārejot uz “mākoņiem”, 80% uzņēmumiem izmaksas samazinās par 10-20%, darba mobilitāte pieaug par 46%, produktivitāte par 41%, jaunā biznesa iespējas par 33% un jaunie tirgi par 32%. Tai pat laikā pēc Eiropas Komisijas secinājuma Eiropā tiek novērota zināma atpalicība šīs tehnoloģijas īstenošanā dzīvē, salīdzinot, teiksim, ar ASV, un tādējādi Eiropas Komisija ir iecerējusi īstenot tuvāko gadu laikā šoruden izstrādāto mākoņskaitļošanas pakalpojumu stratēģiju[1] ar mērķi sekmēt šīs tehnoloģijas ieviešanu Eiropā, tādējādi veicinot ilgtspējīgāku izaugsmi un jaunu darbavietu radīšanu. Bez tam pastāv arī citas iniciatīvas Eiropā, ņemot vērā mākoņskaitļošanas arvien lielāku aktualitāti un svarīgumu: 2012.g. maijā pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veiktajā pētījumā par e-iemaņām Eiropā[2] liels uzsvars ir likts uz nepieciešamību popularizēt mākoņskaitļošanas pakalpojumu izmantošanu MVU vidū.

Jo viens no lielākajiem labumiem ekonomiskajai izaugsmei no šīs tehnoloģijas ieviešanas ir tik tiešām jaunu darba vietu radīšana, un tas parasti izpaužas divos virzienos. Pirmkārt,  ņemot vērā, ka visā pasaulē (arī Eiropā) aug un, saskaņā ar prognozēm, turpinās strauji augt uzņēmumu un valsts sektora tēriņi mākoņskaitļošanai, tā būs laba iespēja šo pakalpojumu piegādātājiem palielināt savu biznesu, kas nav iespējams bez papildu darba vietu radīšanas. Tātad, pat ja uzņēmumi izvēlēsies atteikties no savas IT daļas, darba tirgū pieprasījums pēc labi kvalificētiem IT speciālistiem nesamazināsies, bet arvien pieaugs. Un lai arī Latvijas gadījumā droši vien būtu nereālistiski sagaidīt, ka mūsu IT uzņēmumi ar viņu rīcībā esošajām  ierobežotajām tehniskajām jaudām spēs veiksmīgi konkurēt ar tādiem mākoņskaitļošanas infrastruktūras vai platformas pakalpojumu gigantiem kā Microsoft vai Amazon, tomēr tiem būtu iespējams darboties mākoņskaitļosanas pakalpojuma kā programmnodrošinājuma virzienā. Piemēram, ja kādam (pat nelielajam) IT uzņēmumam Latvijā rastos laba ideja par kāda pakalpojuma eksportu, tas varētu, izmantojot par pamatu infrastruktūru, ko piedāvā lielie piegādātāji (piem., Amazon), uz tās bāzes uzbūvēt savu programmatūru (teiksim, lietvedības vai grāmatvedības programmu), ko pēc tam veiksmīgi pārdot lietotājiem visā pasaulē. Tādējādi ar nelieliem cilvēka resursiem tiktu veicināta Latvijas eksporta pakalpojumu attīstība. Spriežot pēc informācijas presē, Latvijā ir dažas IT kompānijas, kas piedāvā mākoņskaitļošanas risinājumus, taču presē netiek ziņots, ka šī tehnoloģija jau būtu pamatīgi iegājusi uzņēmumu ikdienas dzīvē.

Šai sakarā, otrs svarīgais virziens jauno darba vietu radīšanā izpaužas caur netiešo efektu: uzņēmumiem, kas pāriet uz "mākoņiem", saskaņā ar pētījumiem, atbrīvojās ievērojams resursu daudzums, ko tie var veltīt uzņēmuma attīstībai, tai skaitā, ieguldot līdzekļus inovācijās un līdz ar to arī jaunu darba vietu radīšanai. Pie tam svarīgi, ka ne tikai jau esošie uzņēmumi būtu ieguvēji, aktīvāk izmantojot "mākoņus"- tā būtu lieliska iespēja jaunajiem uzņēmumiem, kas tikai sāk savu darbību, optimizēt IT izmaksas. Mūsdienās tehnoloģijas tiešam ļauj ar "mākoņu" palīdzību izveidot uzņēmuma IT risinājumus ārpus paša uzņēmuma (lietvedība, grāmatvedība un citas IT lietas, kas ir nepieciešamas jebkuram uzņēmumam, uzsākot darbību), ļaujot būtiski ietaupīt uz izmaksām. Jautājums ir tikai, vai tie, kas vēlas uzsākt biznesu, ir pietiekami labi informēti par šādām iespējām un vai viņi māk tās iespējas izmantot? Šajā sakarā pētījums atzīmē, ka dalībvalstīm būtu svarīgi valsts līmenī panākt izpratni par to, cik lielā mērā MVU jau izmanto mākoņskaitļošanas pakalpojumus, kas šos uzņēmumus raksturo, un kādas ir barjeras aktīvākai šīs inovatīvās tehnoloģijas izmantošanai? Diemžēl Latvijā nav pieejama statistika ne par to, cik aktīvi mākoņskaitļošanas pakalpojumi mūsu uzņēmumos tiek izmantoti, nedz arī par to, cik aktīvi mūsu IT firmas šādus pakalpojumus piedāvā. Tāpēc būtu svarīgi, ka arī Latvijā tiktu apzināta MVU IT izmantošana (tai skaitā, arī mākoņskaitļošanas pakalpojumu izmantošana), tiktu identificēti galvenie šķēršļi un tiktu uzsākta informācijas kampaņa MVU informēšanai par šo tehnoloģiju un tās izmantošanas priekšrocībām. Eiropā jau ir piemēri, kad šāda veida iniciatīvas valsts līmenī darbojās (piemēram, Dānijā).

Kā zināms, nekas šai pasaulē nav perfekts – arī šai brīnišķīgajai tehnoloģijai ir savi zināmi mīnusi, lielākais no tiem ir bažas par informācijas drošību. Aktuāli ir arī tādi jautājumi kā fragmentēts digitālais tirgus Eiropā (atšķirīga nacionālā likumdošana, daudz neskaidrību), problēmas ar kontraktu slēgšanu (atbildība zaudēto datu gadījumā, datu īpašuma tiesības utt.) un standartu "džungļi". Šīs problēmas grasās atrisināt jaunās Eiropas Komisijas stratēģijas ieviešana, bet cik veiksmīgi tas tiks izdarīts, būs atkarīgs no dalībvalstu gatavības un vēlmes aktīvi rīkoties šajā jomā. Piemēram, ir paredzēts izveidot "publisko mākoni", kas kalpos kā platforma līdzīga veida iniciatīvām dalībvalstu līmenī. Šādā veidā "mākoņos" kopā strādātu privātā un valsts sektora eksperti, izstrādājot bāzi mākoņskaitļošanas pakalpojumu drošības paaugstināšanai un standartu ieviešanai dalībvalstīs (jo, pēc Eiropas Komisijas teiktā, vislielākie IT pakalpojumu pircēji parasti ir tieši valdības sektora institūcijas). Atkal būtu svarīgi, lai Latvija izmantotu šo iespēju un aktīvi iesaistītos šajā iniciatīvā.

Medijos pēdējo gadu laikā ik pa laikam uzpeld aktualitāte par to, ka Latvijā (kā arī Baltijas valstīs kopumā) trūkst kvalitatīvu IT kadru; nav noslēpums, ka vairāk šajā ziņā tiek darīts pie mūsu ziemeļu kaimiņiem. Nav arī noslēpums, ka Latvijas skolēni atpaliek atzīmju ziņā (eksakto priekšmetu vērtējumā) no mūsu ziemeļu kaimiņiem[3] – matemātikas zināšanas un darbs IT jomā iet roku rokā. Būtu jauki, ja mūsu skolēnu sekmes eksaktajos priekšmetos uzlabotos; mācību spēku gatavošana ar nolūku palielināt kvalitatīvo IT speciālistu skaitu valstī varētu sekmēt jaunu darba vietu radīšanu, tai skaitā arī inovatīvajos virzienos. Latvijas interesēs arī ir nodrošināt mākoņskaitļošanas pakalpojumiem drošu vidi, lai vairāk uzņēmumu sāktu tos izmantot, izbrīvējot līdzekļus uzņēmumu attīstībai, inovācijām un arīdzan jaunu darbavietu radīšanai. Šai sakarā atzīmējama ne tikai jaunā Eiropas Komisijas stratēģija, bet arī informācijas drošība kā tāda - piemēram, igauņiem jau kopš 2008. gada tiek ieviesta IT drošības stratēģija, arī Lietuvā jau laiku notiek darbs šajā virzienā. Labvēlīgas un saprotamas vides radīšana mākoņskaitļošanas pakalpojumu izmantošanai palīdzētu MVU darbībai. Mazie un vidējie uzņēmumi ir ekonomikas mugurkauls, bet tie diemžēl vidēji (ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, saskaņā ar Eiropas Komisijas informāciju) demonstrē sliktāko IT sagatavotības līmeni, nekā lielie uzņēmumi. Atvieglojot MVU piekļuvi mākoņskaitļošanas pakalpojumiem, tiktu atvieglota lielā mērā viņu darbība, kā arī tiktu dota papildu iespēja veicināt eksportu un ekspansiju ārvalstu tirgos, jo pēc būtības mākoņskaitļošana ir globāla tehnoloģija. Uzņēmumiem rastos vairāk laika un iespēju ieguldīt pētniecībā, attīstībā, uzņēmuma izaugsmē, kas sekmētu arī jaunu darbavietu izveidošanu Latvijā. Šī ir kārtējā iespēja, kuru nevajadzētu laist garām.

[1] European Commission, “Unleashing the potential of cloud computing", 2012

[2] "Cloud Computing, Cyber Security and Green IT: the impact of the e-skills requirements, Final Report", May 2012, prepared for the European Commission by Danish Technological Institute amd Fraunhofer.

[3] PISA OECD, 2009