Taupīsim vai tērēsim? Cik trāpīgas izrādīsies Latvijas Bankas privātā patēriņa prognozes

23. septembrī Latvijas Banka publiskoja jaunākās makroekonomisko rādītāju prognozes. Milzums dažādu skaitļu, novērtējumu un pieņēmumu par nākotnē gaidāmo. To vidū arī prognoze mājsaimniecību tēriņiem: pieaugums par 4.8% 2022. gadā un kritums par 4.7% 2023. gadā.

Katra krīze ir citādāka, atšķiras katras mājsaimniecības rocība, tēriņu sadalījums un lēmumi. Iedzīvotāju rīcības prognozēšana ir sarežģīta un prognožu kļūdas - neizbēgamas. Kādi pieņēmumi un iespējami riska scenāriji ir šai prognozei?

Latvijas Bankas privātā patēriņa prognozes bāzes scenārijs ietver pieņēmumu, ka pēc sākotnējas piesardzības mājsaimniecības iespēju robežās centīsies kompensēt cenu pieaugumu, izmantojot savus iepriekšējo periodu uzkrājumus. Mājsaimniecību pieprasījuma  noguldījumi Covid-19 pandēmijas periodā, kad bija ierobežotas tēriņu iespējas, palielinājās par 3 miljardiem eiro, 2022. gada vidū sasniedzot 9 miljardus eiro. Tā ir tikai komercbanku kontos redzamā nauda, sava daļa iekrājumu ir arī “zeķē”. Šie pandēmijas piespiedu uzkrājumi palielina tēriņu iespējas reālā patēriņa uzturēšanai pieaugošu cenu apstākļos.

Tomēr ne visām mājsaimniecībām ir uzkrājumi, tāpēc prognožu izstrādē ņemts vērā mājsaimniecību izdevumu sadalījums pa ienākumu kvintilēm. Katra kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli. Pirmā kvintile ietver mājsaimniecības ar zemākajiem ienākumiem, savukārt piektā kvintile ietver mājsaimniecības ar augstākajiem ienākumiem.

Faktiskie dati par kopējo mājsaimniecību patēriņu pieejami laika periodam līdz 2022. gada 2. ceturksnim. Prognožu pieņēmumi:

1. Latvijas Faktu (pēc Latvijas Bankas pasūtījuma) veiktā Omnibusa aptauja  ar 1000 nejauši izraudzītiem respondentiem  2022. gada martā uzrādīja, ka 32% no aptaujātajiem nav uzkrājumu. Pārsvarā uzkrājumus neveido mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, kurām nav iespēju atlicināt nebaltai dienai. Tātad ir runa par 1.-2. kvintili (zemāko ienākumu grupas). Kopš marta cenas ir strauji augušas, kas mazinājis pirktspēju vēl plašākam iedzīvotāju lokam. No tā izriet pieņēmums, ka 1. un 2. kvintiļu (40% zemāko ienākumu mājsaimniecību) patēriņš aug atbilstoši ienākumiem, jo uzkrājumu 2022. gada vidū nav.
2. 3. kvintile 2022. gadā piesardzības vadīti uzkrājumus pietaupa, 2023. gada 1. ceturksnī kompensē cenu pieaugumu. Turpmākajos periodos patēriņa pieaugums atbilst rīcībā esošo ienākumu pieaugumam.
3. 4. kvintile sedz cenu pieaugumu četru ceturkšņu periodā. Uzkrājumiem izsīkstot, turpmākajos periodos patēriņa pieaugums atbilst rīcībā esošo ienākumu pieaugumam.
4. 5. kvintile (turīgākā iedzīvotāju daļa) kompensē cenu kāpumu visā periodā, uzturot savu reālo patēriņu iepriekšējā līmenī.

Ar šādiem pieņēmumiem veiktas aplēses paredz, ka 3.-5. kvintiles patēriņa uzturēšanai 2022. gada 2. pusgadā un 2023. gadā izmantos 2 miljardus eiro. Tas atbilst 2/3 no pandēmijas laikā papildu uzkrātā komercbanku kontos. Šāds izlietojums izklausās reālistisks un stiprina ticamību augšminētajiem pieņēmumiem.

Iespējams, ka mājsaimniecības varētu būt vēl piesardzīgākas un uzkrājumus sākt tērēt tikai pēc izaicinošās apkures sezonas. Tomēr mājsaimniecību iespējamu papildus piesardzību ziemas periodā var kompensēt iespējams pieaugums patēriņam uz parāda.

1. attēls. Mājsaimniecību izdevumu prognoze – rīcībā esošo ienākumu un uzkrājumu izmantošana (nomināli; miljardi eiro)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde; Latvijas Bankas aprēķini un prognoze.

Kāds būtu patēriņš, ja uzkrājumus neizmantotu? Ja privātais patēriņš būtu atkarīgs tikai no tekošā perioda ienākumiem, 2022. gadā reālais patēriņa pieaugums būtu pieticīgāks (par 2.6%), savukārt 2023. gads noslēgtos ar krietnu patēriņa kritumu (par 8.1%) (2.attēls).

2. attēls. Reālā privātā patēriņa gada pārmaiņas (%). Prognoze un riska scenārijs

Avots: Latvijas Bankas prognoze un riska scenārijs.

Šis riska scenārijs tomēr ir mazāk reālistisks, jo vismaz bagātākā iedzīvotāju daļa centīsies uzturēt līdzšinējo dzīves stilu, un pilnībā neatteiksies no ceļošanas, kultūras pasākumiem un citām ne pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem.

Makroekonomiskie rādītāji ir savā starpā saistīti un katra tapšanā ir kādi pieņēmumi, tāpēc privātā patēriņa prognožu trāpījums būs atkarīgs ne tikai no šajā blogā nosauktajiem pieņēmumiem. Vesela pieņēmumu virkne ir arī citiem rādītājiem, kas ietekmē patēriņu – ienākumiem, cenām utt. Valdība ir sagatavojusi jaunu atbalsta pakotni, pieņēmumu drumslas no jauna sakratot pareģošanas kristāla lodē - tas mīkstinās recesijas smagumu un ļaus iedzīvotājiem būt drošākiem par rītdienu.