Tautsaimniecības attīstības prognoze – tagad un pirms pieciem gadiem

Amerikāņu žurnālists un rakstnieks Ambrozs Bīrss savulaik asprātīgi un trāpīgi definēja jēdzienu „nākotne” - tas ir laika periods, kad mums klājas lieliski, draugi uzticami un laime garantēta. Nākotne teju vienmēr liekas labāka par tagadni. Par pagātni gan domas dalīsies, bet apziņa „ka toreiz zāle bija zaļāka un debesis bija zilākas” arī ir mūžam aktuāla, un grūtības vai šā laika sliktās puses aizmirstas. Šīs pārdomas sasaucas ar jaunāko „DNB Latvijas barometra” pētījumu, kas ir veltīts nākotnes prognozēm – ielūkojoties piecus gadus uz priekšu un piecus – atpakaļ, un atgādinot, ko prognozējām pirms pieciem gadiem.

Kā auguši iedzīvotāju ienākumi?

2010. gadā 41% iedzīvotāju atzīmēja, ka nākamo piecu gadu laikā viņu ienākumu līmenis būs palielinājies. 2015. gadā 32% aptaujāto atzina, ka ienākumi pēdējā piecgadē ir auguši. Domāju, ka ienākumu palielinājums tomēr bijis lielākai daļai iedzīvotāju un precīzi ienākumi krīzes pilnbriedā 2010. gadā ir jau piemirsušies. Tiesa, situācija dažādām iedzīvotāju grupām mainījusies atšķirīgi – darbspējīgā vecuma cilvēkiem ienākumi ir krietni auguši, ko gan nevar teikt par pensionāriem.

Kopš 2010. gada vidējā bruto alga ir palielinājusies par 20.8%. Turklāt palielinātā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma dēļ vēl straujāk ir augusi neto alga jeb ienākumi uz rokas, kas palielinājušies par 24.5%. Kāda daļa no šī pieauguma noteikti ir tikai greizs statistikas spogulis, jo ir mazinājusies arī ēnu ekonomika, tomēr tendence ir gana pārliecinoša. Reālās algas kāpums, t.i., izslēdzot inflācijas ietekmi uz pirktspēju, ir mazāks (12.4% bruto un 15.9% neto). Tomēr augusi ir ne vien vidējā alga, bet arī to saņemošo iedzīvotāju skaits - nodarbināto iedzīvotāju skaits 2014. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu ir palielinājies par vairāk nekā 30 tūkstošiem (Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, autores novērtējums un aprēķini).

Vienlaikus pensionāriem pirktspēja pēdējā piecgadē ir samazinājusies, un vissliktākā situācija ir vientuļiem sirmgalvjiem, kuru ģimeņu rocību nepapildina citi ienākumi - šis ir vienīgais mājsaimniecību tips, kam reālie ienākumi 2013. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu ir samazinājušies. Arī pašu vecuma pensiju saņēmēju skaits šajā laikā ir nedaudz sarucis – vidēji 2014. gadā bija par 1.6 tūkst. vecuma pensiju saņēmēju mazāk nekā 2010. gadā (CSP un VSAA dati, autores aprēķini).

Šie ir kopējo tautsaimniecības attīstību raksturojošie rādītāji, bet katram individuāli nāk klāt arī ar paša profesionālo izaugsmi saistītais ienākumu uzlabojums. Arī „DNB Latvijas barometra” pētījumā kā biežāko iemeslu ienākumu uzlabojumam cilvēki ir minējuši praktisku iemaņu palielinājumu un pieredzi savā amatā (24%). Ekonomiskās situācijas uzlabošanos kā galveno faktoru min nedaudz mazāka daļa no aptaujātajiem (22%).

Protams, katram pašam izsvērt galvenos iemeslus ir sarežģīti. Ja aptaujātais ir darbinieks, kurš krīzes laikā tika atlaists, bet, situācijai uzlabojoties, atjaunojis savu darbību, tad secinājumus izdarīt ir vienkārši, bet, ja aptaujātais savas darba gaitas ir tikai nesen uzsācis un iepriekš labākajā gadījumā saņēma tikai mācību stipendiju, tad to ar tautsaimniecību nesaistīs pat tad, ja konkrētā darba vieta tiešām izveidojusies līdz ar šā uzņēmuma darbības paplašināšanu. 

Kā iemeslus ienākumu samazinājumam pēdējā piecgadē aptaujātie minējuši Latvijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos (52%), eiro ieviešanu (35%) un darba zaudēšanu (33%). Domāju, ka aptaujātie te vairāk ir gribējuši paust savu protestu, nevis objektīvu novērtējumu.

Latvijas iekšzemes kopprodukts kopš 2010. gada ir audzis par 18%, mājsaimniecību izdevumi (izslēdzot cenu ietekmi uz pirktspēju) - par 15%, preču un pakalpojumu eksports - par 27% (CSP dati, autores novērtējums un aprēķini). Ienākumu pieaugumu jau minēju. Tiešām pasliktināšanās? Protams, atkal jau nozīme ir katram individuālajam gadījumam, tiklab aptaujātais var strādāt kādā uzņēmumā, kura galvenais noieta tirgus ir Krievija un kuram pašlaik klājas grūti gan rubļa kursa pārmaiņu, gan vāja pieprasījuma, gan sankciju vai citu iemeslu dēļ, bet šādi izņēmuma gadījumi nevarētu radīt 52% aptaujāto vērtējumu, ka situācija ir pasliktinājusies.

Arī eiro ieviešanas ietekme, kas likusies problēma 32% aptaujāto, ar norādītu ienākumu kritumu šķiet vairāk protesta paušana, nevis objektīvs arguments. Ja ar to ir domāts cenu pieauguma efekts, tad tas ir krietni pārspīlēts, jo, piemēram, 2011. gadā patēriņa cenas palielinājās par 4.4%, kas ir krietni lielāks kāpums nekā 0.6% cenu pieaugums, kas tika novērots 2014. gadā pēc eiro ieviešanas, t.sk. pēc Eurostat novērtējuma eiro ieviešanas efekts veidoja tikai 0.12-0.21 procenta punktus. Bet atkal jau atgādinu, ka individuālā līmenī var būt arī citi patiešām objektīvi iemesli, piemēram, ja ir samazinājušās darbavietas valūtas maiņas punktos un bankās, jo latu un eiro konvertācijas pakalpojumi ir zuduši un attiecīgi mazinājusies arī vajadzība pēc darbavietām iepriekšējā skaitā. Tiesa, šādas situācijas uz visu iedzīvotāju fona nav daudz.

Kopumā secinu, ka iedzīvotāju aptaujas patiešām ir noskaņojuma un attieksmes mērījums un racionalitāti un objektivitāti tajos ne vienmēr jāmēģina saskatīt. Bet vismaz par nākotni iedzīvotāji ir optimistiski: 56% aptaujāto prāto, ka vidējā alga pēc pieciem gadiem būs lielāka. Un atkal jau pēc pieciem gadiem konstatēsim, ka „viss ir slikti” neatkarīgi no tā, ko par to teiks statistika un ekonomikas norišu komentētāji.

Kuras nozares bijušas eksporta izaugsmes līderes pēdējā piecgadē?

2010. gadā iedzīvotājiem tika uzdots jautājums - kuras preču un pakalpojumu grupas visvairāk palielinās Latvijas eksportu nākamajos piecos gados? Respondenti visbiežāk minēja koksni un tās produktus (55%), pārtikas produktus (48%), transporta pakalpojumus (tranzītu) (38%), kā arī tūrismu (36%). Kā šīs prognozes piepildījušās?

Ja runājam par preču eksportu nominālā izteiksmē (t.sk. ar cenu ietekmi), tad 2014. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu preču eksports audzis par 53%. Kuras preču grupas to visvairāk cēlušas? Lielākais devums ir bijis mehāniskām un elektroniskām ierīcēm (12% punktu devums; pieaugums par 93%), pārtikas produktiem (7% punktu devums; pieaugums par 93%), koks un koka izstrādājumiem (7% punktu devums; pieaugums par 37%) un minerālproduktiem (7% punktu devums; pieaugums par 115%) (CSP dati, autores aprēķini).

Pakalpojumu eksports šajā periodā auga par 25%, un nozares ar lielāko devumu bijušas - tūrisms (8% punktu devums; pieaugums par 48%), transporta pakalpojumi (7% punktu devums; pieaugums par 15%), datorpakalpojumi (3% punktu devums; pieaugums par 99%) un finanšu pakalpojumi (3% punktu devums; pieaugums par 24%) (Latvijas Bankas dati, autores novērtējums un aprēķini).

Tātad prognozes lielā mērā ir piepildījušās, un visbiežāk minētās nozares patiešām ir sniegušas nozīmīgu artavu eksporta kāpumā. Dažas nozares gan pirms pieciem gadiem nešķita tik perspektīvas, tostarp informācijas tehnoloģijas, kas šī gada aptaujā par nākamo piecgadi ir novērtētas jau krietni augstāk (2010. gadā: 14%, 2015. gadā: 23%). Pagājušās piecgades eksporta flagmane jeb mehānismu un elektroierīču nozare gan uzmanību faktiski nav izpelnījusies, bet daļēji to var arī attaisnot ar samēro lielo reeksporta daļu – tā šajā nozarē veido teju pusi.

Izsakot prognozes 2015. - 2020. gadam, kā eksporta līderes aptaujātie minējuši koksni un tās produktus (56%), pārtikas produktus (38%) un tūrismu (33%). Es no savas puses gan mazāku lomu piešķirtu tūrismam, kas pēc straujās iepriekšējo gadu izaugsmes varētu būt sasniedzis zināmu piesātinājumu, bet lielāku potenciālu dotu mehānismiem un elektroierīcēm, kā arī informācijas tehnoloģijām, kas katru gadu audzē muskuļus. Turklāt mehānismu un elektroierīču nozari un pārtikas rūpniecību patlaban nozīmīgāk ietekmē Krievijas pieprasījuma kritums. Domājams, ka situācija piecu gadu laikā Krievijā uzlabosies, un, pat ja neuzlabosies, tad eksportētāji būs atraduši jaunus eksporta tirgus, kas jau tagad ļoti aktīvi un sekmīgi notiek.