21.05.2012.

Transportlīdzekļu pieprasījumā mainās akcenti no patēriņa uz investīcijām

2011. gadā bija vērojams ļoti straujš kāpums gan vieglo automobiļu, gan kravas automobiļu pārdošanā. Savukārt kopš 2012. gada februāra jau iezīmējas nedaudz cita aina. Atšķirībā no krītošā pieprasījuma vieglo automobiļu segmentā (sk. 1. attēlu), kravas automobiļu reģistrācijas turpina augt.

1. attēls. CSDD pirmo reizi reģistrēto automobiļu skaits un transportlīdzekļu pārdošana, s.i.

CSDD pirmo reizi reģistrēto automobiļu skaits un transportlīdzekļu pārdošana, s.i.

Avots: CSP un CSDD

2012. gada janvārī – aprīlī CSDD reģistrēti par 38% vairāk kravas auto nekā pērn šajā laika periodā, t.i., par gandrīz 800 vienībām vairāk. 2. attēlā šo dinamiku var aplūkot sezonāli izlīdzinātu datu veidā, pretējā gadījumā pārmaiņas grūtāk vizuāli uztveramas.

Ņemot vērā kravas automobiļu samērā augsto cenu, apgrozījuma ietekme gan uz transportlīdzekļu pārdošanu, gan importu un investīcijām ir vērā ņemama – apgrozījuma palielinājums šā gada pirmajos četros mēnešos vien varētu veidot vairākus desmitus miljonu latu.

2. attēls. CSDD pirmo reizi reģistrētie transportlīdzekļi, s.i., gab

CSDD pirmo reizi reģistrētie transportlīdzekļi, s.i., gab

Avots: CSDD

Tirgotāji norāda, ka kravas automašīnu segmentā ar pilnu masu virs 16 tonnām būtiski pieaudzis pieprasījums pēc kravas auto ar ekonomiskāku degvielas patēriņu, papildinot auto ar maksimālās atļautās ietilpības (1500 litri) degvielas bākām un apmācot autovadītājus braukt ekonomiskāk (šādas prasmes nodrošinot līdz pat 10% degvielas ietaupījumu). Galvenais arguments - zemākas izmaksas, jo pusi no transportlīdzekļa ekspluatācijas izmaksām veido degviela. Šie procesi mazina pieprasījumu pēc degvielas vietējā tirgū, jo biežāk tiek praktizēta uzpildīšanās Krievijā. Nevar izslēgt arī ietekmi uz ēnu ekonomiku - mazumtirdzniecības kāpumā degviela joprojām ir "vājais posms" un ir zemāka nekā 2010. gada sākumā, lai gan šajā laika periodā transportlīdzekļu pārdošanas apjomi būtiski palielinājās (sk. 3. attēlu), nodrošinot arī "robus" akcīzes nodokļa iekasēšanā valsts budžetā.

3. attēls. Mazumtirdzniecības preču grupas salīdzinājumā ar 2010. gada janvāri, 2005. gada vidējās cenās, pārmaiņas milj.latu

Mazumtirdzniecības preču grupas salīdzinājumā ar 2010. gada janvāri, 2005. gada vidējās cenās, pārmaiņas milj.latu

Avots: CSP

Šādai dinamikai gan ir arī citi skaidrojumi. Iedzīvotāju aptauja par transporta izdevumiem rāda, ka degvielas izdevumu mazināšanas nolūkā gandrīz puse jeb 47% auto īpašnieku 2011. gadā ar savu auto sākuši braukt retāk vai mazākus attālumus, bet no atsevišķiem braucieniem atteikušies pilnībā. Savukārt katrs piektais sācis biežāk izvēlēties alternatīvus pārvietošanās līdzekļus, piemēram, sabiedrisko transportu vai velosipēdu.

Varam secināt, ka transportlīdzekļu pieprasījumā pēdējos mēnešos pamainījušies akcenti – sarūkot fiziskām personām reģistrēto vieglo automobiļu skaitam, bet turpinot pakāpeniski palielināties kravas automobiļu reģistrāciju skaitam. Cik šī dinamika būs noturīga – rādīs laiks, bet kopumā tā vērtējama pozitīvi, jo investīcijas kāpinās pakalpojumu eksportu.

APA: Puķe, A. (2024, 21. dec.). Transportlīdzekļu pieprasījumā mainās akcenti no patēriņa uz investīcijām. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/623
MLA: Puķe, Agnese. "Transportlīdzekļu pieprasījumā mainās akcenti no patēriņa uz investīcijām" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.12.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/623>.
Up