Vai atkal savās likstās vainojam tikai citus?

Pēc neliela klusuma brīža atkal aktuāls ir kļuvis jautājums par ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Šoreiz to aktualizēja Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska komentārs Latvijas Radio 1, nestabilo ģeopolitisko situāciju minot kā galveno faktoru lēnajai ekonomiskajai izaugsmei.

Nevar noliegt, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija, tai skaitā Krievijas-Ukrainas krīze un no tās izrietošās sankcijas, anti-globalizācijas un populisma vilnis Rietumu pasaulē, kā arī vājā pasaules ekonomikas attīstība nenāk par labu Latvijas investīciju videi, tomēr - vai tās ir vienīgās problēmas, kas attur ārzemniekus no lielākām investīcijām Latvijā? Tā varētu likties, iepazīstoties ar Ministru prezidenta Māra Kučinska teikto, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā esam ne pārāk stabila vieta rietumu pasaules redzējumā (sk. šeit) un situāciju atrisinās laiks. Tomēr neatbildēts paliek jautājums, vai mūsu iekšējās problēmas, tai skaitā situācija maksātnespējas jomā, arī ar laiku atrisināsies pašas no sevis?

Tā kā nezinām, kādā pasaulē mēs dzīvotu, ja nebūtu sācies Krievijas-Ukrainas konflikts vai arī nebūtu noticis Brexit, precīzi novērtēt ģeopolitisko risku ietekmi uz ārvalstu investīcijām ir gandrīz neiespējami. Tomēr ir iespējams apskatīt un salīdzināt, kā ārvalstnieki investējuši savus līdzekļus Latvijā pirms un pēc noteiktu notikumu norises (1. attēls).

1. attēls. Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā (darījumi; % no IKP)

Avots: Latvijas Banka

Reģiona ģeopolitiskais saspīlējums nereti tiek minēts kā galvenais iemesls vājai ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) attīstībai pēdējos gados, tomēr attēlā redzams, ka ĀTI samazinājums iesākās jau pirms mums ģeogrāfiski un, visticamāk, arī politiski tuvākā notikuma - Krievijas-Ukrainas konflikta sākšanās 2014. gadā. Līdz ar to norakstīt investīciju samazinājumu tikai uz ārējiem faktoriem nav īsti korekti.

Turklāt detalizētāk apskatot ĀTI valstu griezumā (2. attēls), redzams, ka Rietumeiropas valstu investoriem, kuriem investīcijas Latvijā, it kā esot ar augstāku riska pakāpi, Latvijas pievilcība pēdējo gadu laikā nav būtiski mainījusies. Protams, grūti spriest, kāda būtu bijusi situācija bez ģeopolitiskiem saspīlējumiem. Acīs krīt straujais Zviedrijas investoru tiešo investīciju samazinājums 2016. gada sākumā, tomēr tas iezīmē izņēmuma gadījumu (Swedbank pašu kapitāla izmaksa), nevis ilgtermiņa tendences.

2. attēls. Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā valstu grupu griezumā (darījumi; milj. EUR)

Avots: Latvijas Banka

Vēlreiz vēlētos uzsvērt, ka ārējie apstākļi Latvijas investīciju videi par labu nenāk, tomēr vairākkārt ir uzsvērti arī citi iemesli, kas kavē ārvalstu investīciju pieaugumu Latvijā. Piemēram, par neefektīvu un investoriem nepievilcīgu situāciju maksātnespējas jomā jau ilgstoši runā Ārvalstu investoru padome Latvijā, turklāt papildu "svaru" šim viedoklim piešķīra arī Amerikas Savienoto Valstu viceprezidents Džo Baidens. Šis un vēl citu faktoru kopums novedis pie ne pārāk glaimojošiem rezultātiem globālajā konkurētspējas indeksā (Latvijai 49. vieta), kurā nu jau ievērojami atpaliekam ne tikai no Igaunijas (30. vieta), bet arī no Lietuvas (35. vieta). Tādējādi rodas jautājums, vai ārējo faktoru vainošana nav vien aizbildināšanās par iekšējām problēmām? Ja tā ir, tad ārvalstu investīcijas un ekonomiskā izaugsme tāpat "pašas no sevis" neatkopsies.*

* Jāatzīst, ka 2017. gadā varam sagaidīt salīdzinoši strauju investīciju atkopšanos, tomēr to galvenokārt nosaka zemā bāze (vājie 2016. gada rezultāti) un Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma kāpums, nevis nozīmīgas izmaiņas ārējā vidē.