Vai būvniecības izmaksu pieaugums ļaus īstenot plānotos projektus?

Komentārs portālam "Delfi"

Būvniecības, tostarp ceļu būves, nozares luksoforā jau kādu laiku mirgo dzeltenā gaisma. Jau no pagājušā gada vidus nozares "karstais kartupelis" ir straujais kāpums būvmateriālu cenām. Zināms, ka pēc dzeltenā brīdinājuma signāla ir iespējami divi varianti – zaļais vai sarkanais signāls. Kas būvniekus sagaida šogad: iespēja turpināt iesāktos darbus, vai tomēr būs jānospiež kārtīgs bremžu pedālis? 

Varētu teikt, ka būvniecības nozare ir bijusi viena no vismazāk skartajām nozarēm Covid-19 pandēmijas laikā, jo tā nebija pakļauta tiešiem darbības ierobežojumiem. Būvniecības nozarē divus gadus ilgušās pandēmijas ietekme izpaudās loģistikas un ražošanas jaudu samazinājumā pirmā pandēmijas viļņa laikā 2020. gadā, kam sekoja augsts pieprasījuma kāpums lielākajā daļā pasaules valstu, sildot ekonomiku caur investīcijām būvniecībā. Pieprasījuma palielināšanās saasināja būvmateriālu pieejamības problēmas visā pasaulē, t.sk., Latvijā, kas kopā ar ierobežotajām ražošanas jaudām, veicinot strauju būvmateriālu (metāla, koksnes, cementa, stikla, dolomīta šķembu, smilšu u.c.) cenu kāpumu kopš 2021. gada 2. ceturkšņa, kas vēl vairāk pastiprinājās gada otrajā pusē (skat. 1.att.). 

1.attēls. Būvniecības izmaksas (g/g; %)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

2021. gadā straujš cenu kāpums aizsākās ne tikai būvmateriāliem, inflācija skāra arī energoresursu cenas, ko noteica vairāku faktoru kopums, tostarp, lielāks pieprasījums pēc energoresursiem, pasaulei atgūstoties no pandēmijas, Krievijas energoresursu piegādes ierobežošana Eiropai, atjaunojamās enerģijas ieguves samazināšanās Ziemeļeiropā un vienlaicīga vairāku Eiropas AES slēgšana remontdarbiem.

Neskatoties uz to, būvniecības nozarei bija diezgan liels pamats cerēt uz darbīgu un izaugsmi sološu tuvāko nākotni, sākot jau ar 2022. gadu, jo nozares "maciņā" solījās ieplūst prāvs finansējums gan no Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļiem dažādu infrastruktūras, valsts un pašvaldības objektu būvniecībai, gan no Eiropas struktūrfondiem daudzgadu budžeta ietvaros. Kā liecina Latvijas valsts ceļu sniegtā informācija, arī valsts ceļu būvniecībai piešķirtais finansējums šim gadam pieaudzis par apmēram 8% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tāpat nepieciešamība pakāpeniski atjaunot pašreizējo dzīvojamo fondu un pieaugošais pieprasījums pēc dzīvokļiem ļāva cerēt, ka būvniekiem būs pietiekoši daudz darba dzīvojamo ēku celtniecībā un jauno dzīvojamo kvartālu infrastruktūras izbūvē. 

Diemžēl Krievijas armijas iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī mainīja gan politisko, gan ekonomisko situāciju visā pasaulē, liekot ieviest lejupvērstas korekcijas praktiski visu tautsaimniecība nozaru, tostarp arī būvniecības izaugsmē, radot vēl papildu izaicinājumus jau esošajiem. Saistībā ar karadarbību Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kopš marta ir pārtrauktas vai būtiski apgrūtinātas līdzšinējās būvmateriālu un ražošanas izejvielu piegādes, kas rada draudus būvdarbu pabeigšanai noteiktajos termiņos vai projektu īstenošanu vispār. Būvniecībai Latvijā vairāku svarīgu izejvielu (metāla, koksnes, būvķīmijas, minerālproduktu, t.sk., ceļu būvei nepieciešamā bitumena, akmens izstrādājumu u.c.) piegādātājas galvenokārt bija Krievija, Baltkrievija un Ukraina, ar kurām karadarbības vai piemēroto sankciju dēļ piegāžu ķēdes vairs nav iespējamas. Būvmateriālu aizstāšanas alternatīvas ir iespējamas, taču, lai pārorientētos un atrastu citus sadarbības modeļus un izveidotu jaunas piegāžu ķēdes, ir nepieciešams laiks un nauda. Vairumam uzņēmēju pēc pirmo nedēļu šoka ir izdevies atrast izejmateriālu aizvietošanas iespējas, taču tās ir daudz dārgākas un vēl vairāk palielina jau esošo spriedzi saistībā ar būvniecības izmaksu pieauguma risku pārvaldīšanu projektu realizācijā. Šobrīd vidējais būvmateriālu sadārdzinājums ir apmēram 20-30%, bet atsevišķās pozīcijās tas sasniedz pat 100%.

Neraugoties uz visiem izaicinājumiem un problēmām, pavasaris ir atnācis un arī būvniecības sezona Latvijā ir sākusies. Vai plānotie darbi nozarē tiks izpildīti? Un par kādu cenu tie būs jārealizē? 

Vairums būvnieku, izprotot sarežģīto ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, ir apņēmības pilni uzsāktos projektus pabeigt, lai arī tie būs "dārgāki" un ir iespējamas pārbīdes būvdarbu realizācijas termiņos. Paralēli būvdarbiem, uzņēmēji turpina meklēt dažādas alternatīvas un risinājumus materiālu piegāžu ķēdēm, kā arī mēģina panākt vienošanos ar pasūtītājiem par līgumu pārskatīšanu, kas paredz termiņu pagarināšanu un/vai cenu indeksāciju, jo izmaksu pieaugums ir vērojams praktiski visās pozīcijās, arī sadārdzinājums degvielai, jo tas ietekmē izejmateriālu transportēšanu un piegādes. 

VSIA “Latvijas Valsts ceļi” jau ir izstrādājusi un sadarbības partneriem piedāvājusi risinājumu valsts autoceļu būvdarbiem ar līgumcenas pārrēķināšanas metodi tipveida līgumiem, kas saskaņota arī ar Iepirkumu uzraudzības biroju. Tas ļauj cerēt, ka būvdarbi uz Latvijas ceļiem šogad netiks pārtraukti. Tomēr visdrīzāk reāli paveikto darbu apjoms un noasfaltēto ceļu garums kilometros šajā būvdarbu sezonā būs mazāks, nekā sākotnēji bija plānots. 

Sākot ar šā gada 1. jūniju, varētu sākt pielietot Latvijas būvuzņēmēju partnerības izstrādātās vadlīnijas no jauna noslēgtajos līgumos, paredzot cenu indeksāciju būvdarbu izmaksām. Tomēr straujais būvizmaksu pieaugums visdrīzāk negatīvi ietekmēs potenciālo investoru interesi veikt ieguldījumus šajos nenoteiktības apstākļos, un pieaugs atlikto investīciju projektu skaits līdz laikam, kad ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija, kā arī cenu kāpums stabilizēsies.  

Ieilgstot karadarbībai Ukrainā un sankcijām pret Krieviju, jau esošās problēmas ar piegāžu ķēdēm un būvniecības izmaksu kāpums turpinās saasināties, kā rezultātā šī gada otrajā pusē varētu tikt lauzti vairāki līgumi, ja netiks piedāvāts valstisks risinājums esošo publiskā sektora līgumu pārskatīšanā. Ekonomiskās aktivitātes uzturēšanai nenoteiktības apstākļos ir  nepieciešama valsts sektora investīciju realizēšana, bet saistībā ar straujo būvniecības izmaksu pieaugumu publiskā sektora būvobjektiem visdrīzāk nāksies noteikt īstermiņa prioritātes, piemēram, valsts enerģētiskās neatkarības palielināšanu, veselības aprūpes un izglītības iestāžu būvniecības pabeigšanu, kā arī ar valdības līdzdalību saskaņot būvniecības plānus ar privātā sektora būvniecības plāniem, jo skaidrs, ka visu iecerēto būvdarbu realizēšanai šogad naudas nepietiks.

Saskaņā ar Statistikas pārvaldes sniegto informāciju jau šā gada 1. ceturksnī būvniecības nozares reālie apjomi saruka (skat 2.att.). Sagaidāms, ka šogad arī kopumā būvniecības nozares reālie apjomi būs mazāki vai tuvu pagājušā gada līmenim, pie nosacījuma, ka ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija gada otrajā pusē varētu stabilizēties, un jau tuvākajā laikā tiktu rasti risinājumi cenu indeksācijai noslēgtajos līgumos.    

2.attēls. Būvniecības produkcijas apjoma gada pārmaiņas, %

Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

Būvniecības nozarei šis krīzes laiks piedāvā arī “piespiedu” iespēju palielināt būvniecības sektora ražīgumu un kapacitāti, tai skaitā birokrātisko šķēršļu mazināšanu. Savukārt valsts pārvaldei (Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai) šis ir īstais laiks parādīt ekonomiski saimniecisku rīcību, piedāvājot reālus risinājumus, lai būvniecības nozares luksoforā gada nogalē neiedegtos sarkanā gaisma, un mēs šogad nepiedzīvotu būvniecības darbu apturēšanu nozīmīgos publiskā sektora objektos, bankrota vilni būvniecības nozarē un tam sekojošu bezdarbnieku skaita pieaugumu valstī.