Vai drīz mums nebeigsies nauda, lai samaksātu par importu?

Reiz kāds man uzdeva jautājumu: "Ja visu laiku imports ir lielāks par eksportu un tādējādi, maksājot par precēm, nauda no Latvijas aizplūst, ko darīsim, kad nauda beigsies?" Izklausās traki - vai tiešām mums nevajadzētu par to sākt bažīties? Izrādās, ka ne. Par to vairāk šajā rakstā.

Visbiežāk tiek runāts par preču ārējās tirdzniecības bilanci. Latvijā preču imports ir lielāks nekā eksports. 2013. gada 1. pusgadā preču ārējās tirdzniecības deficīts bija 731.3 milj. latu. Tomēr naudas plūsmas veidojas ne tikai no preču tirdzniecības, bet arī no tirdzniecības ar pakalpojumiem, kā arī no ienākumu un kārtējo pārvedumu maksājumiem. Latvijas gadījumā preču tirdzniecībā ir deficīts, bet vairāk nekā 2/3 no tā kompensēja pārpalikums pakalpojumu tirdzniecībā (ārvalstnieki no mums "iepērk" vairāk pakalpojumus, nekā mēs no viņiem). Savukārt mazāka ietekme ir pozitīvajai bilancei kārtējo pārvedumu kontā un deficītam ienākumu kontā, jo tie pēc apjoma ir salīdzinoši nelieli. Kopumā, izvērtējot visas šīs plūsmas, Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, kas parāda darījumu starp Latvijas rezidentiem un ārvalstniekiem rezultātus, 2013. gada 1. pusgadā veidojās 44.9 milj. latu deficīts. Arī iepriekšējos divos gados tekošajā kontā bija deficīts (sk. 1. att.), kas gan salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni bijis neliels.

1. attēls. Tekošā konta galvenās komponentes, milj. latu

Avots: Latvijas Banka

Preču ārējā tirdzniecībā mīnusi, bet tie mazinās

Tekošā konta deficīts Latvijā veidojas galvenokārt saistībā ar deficītu preču ārējā tirdzniecībā, jo importējam par piektdaļu vairāk preču nekā eksportējam. Tomēr jāatzīmē, ka Latvijas ārējās tirdzniecības saldo uzlabojas un eksporta kāpums joprojām ir viens no straujākajiem Eiropas Savienībā (ES) - pēc Eurostat datiem 12 pēdējo mēnešu (līdz 2013. gada jūnijam) kopējais gada pieaugums bija otrais straujākais ES.

Dati par importa preču struktūru liecina, ka daļa no Latvijas preču importa ir saistīta ar pieprasījumu pēc tādām patēriņa vai ražošanas attīstībai nepieciešamām precēm, ko tepat Latvijā neražo. Galvenās preču grupas Latvijas importā 2012. gadā bija mehānismi, mehāniskās iekārtas un minerālprodukti (sk. 2. att.). Šīs preču grupas, kā arī satiksmes līdzekļi un ķīmiskās rūpniecības produkti bija tie, kas veidoja nozīmīgāko daļu no ārējās tirdzniecības deficīta pērnajā gadā.

2. attēls. Galvenās preču grupas, kurām imports ir lielāks par eksportu (deficīts milj. latu, kreisā ass); to daļa kopējā importā (%, labā ass) 2012. gadā

Avots: CSP

Daļu no importa veido kapitāla preču iepirkumi (pēc Eurostat datiem, tie bija 13% no importa 2013. gada 5 mēnešos) un starppatēriņa produkti (aptuveni 51% no importa). Šīs preces tālāk tiek izmantotas ražošanai tepat mūsu valstī. Ne velti importa un eksporta attīstība Latvijā tomēr iet roku rokā – augot eksportam, pieaug arī imports.

Savstarpējo norēķinu saldo Latvijai ar dažādām valstīm atšķiras

Lielākais deficīts savstarpējos norēķinos 2012. gadā mums veidojies darījumos ar Lietuvu, Vāciju un Poliju (sk. 3. att.). Līdzīgi tas bija arī 2013. gada 1. pusgadā.

3. attēls. Savstarpējo norēķinu saldo ar atsevišķām valstīm, ar kurām Latvijai veidojas lielākie savstarpējo norēķinu deficīti, milj. latu. Šo valstu daļa Latvijas importā un eksportā 2012. gadā

Avots: Latvijas Banka, CSP

Lielākie mīnusi darījumos ar šīm valstīm radušies no preču ārējās tirdzniecības. 2012. gadā no Lietuvas salīdzinoši daudz importējam minerālproduktus un pārtikas rūpniecības ražojumus, no Polijas – mehāniskās iekārtas un ķīmiskās rūpniecības ražojumus, bet no Vācijas – mehānismus un satiksmes līdzekļus. Šajās grupās arī veidojās vislielākais deficīts tirdzniecībā ar šīm valstīm. Atsevišķām no šīm produktu grupām pieejamas arī pašmāju alternatīvas, bet citu imports savā ziņā ir "neizbēgams", jo šīs preces ir nepieciešamas (vai vismaz pieprasītas) iekšējam patēriņam un citu preču ražošanai tepat Latvijā.

Savukārt ienākumu plūsmas veido salīdzinoši nelielu daļu no šiem valstu savstarpējo norēķinu deficītiem. Kopumā ienākumu konta deficīts ir aptuveni piecas reizes mazāks nekā preču ārējās tirdzniecības deficīts, bet, piemēram, ar Lietuvu un Poliju, ienākumu konta saldo pat ir pozitīvs. Ienākumu konta deficīts ir lielāks darījumos ar tādām valstīm kā Zviedrija, Kipra, Somija, Dānija un Igaunija. Tā kā Latvijā tomēr ir relatīvi maz strādājošo ārzemnieku, galvenās ienākumu konta negatīvās plūsmas veidojas, ārvalstu investoriem saņemot ienākumus par saviem ieguldījumiem, bet ienākumu konta deficītu mazina Latvijas iedzīvotāju ārvalstīs gūtie ienākumi.

Kur rodas naudiņa tekošā konta deficīta finansēšanai?

Kolēģe Santa Bērziņa plaši aprakstījusi tekošā konta deficīta rašanās iemeslus un salīdzinājusi situāciju dažādās ES valstīs. Viņa norāda uz būtisku aspektu - pilnībā sabalansēts tekošā konta stāvoklis var nebūt optimāls, daudz svarīgāka ir valsts spēja aizņemties un atmaksāt, nodrošinot tekošā konta ilgtspēju. Arī cits pētījums par Latviju liecina, ka tekošā konta līdzsvara līmenis var būt negatīvs. Savukārt Eiropas Komisijas Brīdinājuma mehānisma ziņojums, kas vērtē riskus stabilai un ilgtspējīgai attīstībai, pieļauj tekošā konta deficītu līdz pat 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijai pēc tekošā konta pārpalikuma krīzes laikā jau kopš 2011. gada tekošā konta deficīts ir neliels - 2-3% no IKP robežās.

Tekošā konta deficīts nozīmē, ka investīcijas valstī pārsniedz uzkrājumus. Latvijā tas veidojas, jo nepieciešamība pēc investīcijām ir lielāka, nekā to spēj segt iekšzemes uzkrājumi.

"Investīcijas", kas ļauj finansēt tekošā konta deficītu, var būt dažādas. Krīzes laikā no 2009.  līdz 2011. gadam Latvijai finanšu plūsmas palīdzēja stabilizēt pieejamais starptautiskais aizdevums. Pašlaik Latvijā tekošā konta deficītu pilnībā nosedz tādas investīciju plūsmas kā ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) un kapitālu palielinošas līdzekļu ieplūdes no ES fondiem. Piemēram, 2012. gadā ES fondu ieplūdes kapitāla kontā bija 464.0 milj. latu, 2013. gada 1. pusgadā – vēl papildu 177.6 milj. latu. Tie galvenokārt ir līdzekļi no Kohēzijas fonda, kas saistīti ar liela mēroga infrastruktūras attīstības projektiem, un no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, kas paredzēti publiskās infrastruktūras uzlabošanai un uzņēmējdarbības veicināšanai.

Savukārt ĀTI ieplūdes Latvijā 2012. gadā sektoros, kas stiprina eksporta potenciālu (t.i., neņemot vērā investīcijas finanšu un apdrošināšanas darbībās un operācijās ar nekustamo īpašumu), veidoja 345.9 milj. latu, bet 2013. gada 1. pusgadā – 124.6 milj. latu. Tās ir investīcijas apstrādes rūpniecībā, ieguves rūpniecībā, kā arī perspektīvās pakalpojumu nozarēs u.c. sektoros. Piemēram, 2012. gadā pieņemts pozitīvs lēmums par aptuveni 14 milj. eiro investīcijām SIA ATEA, lai nodrošinātu informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniegšanu ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, un plānots, ka šis projekts radīs aptuveni 600 jaunas darba vietas. Latvijā darbojas tādi uzņēmumi kā AS Valmieras stikla šķiedra, AS Rīgas piena kombināts, SIA Lauma Fabrics un daudzi citi, kuri iepriekšējos gados saņēmuši tiešās investīcijas no ārvalstīm, bet pašlaik strādā, nodrošina darba vietas un ražo produkciju arī eksportam. Turklāt šādas investīciju plūsmas turpinās. Tādā veidā investīcijas šodien un to finansētais preču imports, attīstot ražošanu, var stiprināt Latvijas eksportu nākotnē.

Tāpēc varam secināt, ka neliels tekošā konta deficīts Latvijas gadījumā ir pieņemams – ne visu varam saražot paši, kā arī turpmākai valsts attīstībai un ražošanas potenciāla stiprināšanai nepieciešamas investīciju un starppatēriņa preces.

Tātad par preču importu spējam samaksāt, jo naudiņa valstī ieplūst gan par ārzemniekiem sniegtajiem pakalpojumiem, gan tā ienāk ārvalstu tiešo investīciju veidā un kā saņemtie maksājumi no ES fondiem. Protams, ja importa preču vietā tiktu izvēlēti pašmāju ražojumi, tas vēl vairāk stimulētu ekonomikas attīstību, bet pilnībā no importa precēm atteikties nesanāks – gluži visu taču pie mums izaudzēt un saražot nevar. Tāpēc, izlasot ziņu par kārtējo mēnesi, kad Latvijas tekošajā kontā bijis deficīts vai to, ka imports atkal pārsniedz eksportu, uzreiz varbūt nav vērts uztraukumā saķert galvu un teikt, ka esam iedzīti postā. Nelielam tekošā konta deficītam var būt pat pozitīva ietekme uz turpmāko valsts attīstību.