Vai Krievijas dalība PTO sekmējusi Latvijas eksportu?

Pērnā gada augusta beigās Krievija kļuva par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalsti. Toreiz, lai gan piesardzīgi, tomēr vērtējām, ka tas pozitīvi varētu ietekmēt Latvijas un Krievijas ārējās tirdzniecības attīstību.

Jau apritējis gads kopš šā notikuma un ieskats operatīvajos ārējās tirdzniecības datos liecina, ka eksports uz Krieviju šajā periodā ir pieaudzis. Piemēram, šā gada 2. ceturksnī uz Krieviju eksportējām preces par aptuveni 30 milj. latu vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Turklāt, jāņem vērā, ka Latvijas kopējais preču eksporta apjoms šajā laikā pieauga vien par 106 milj. latu. Tātad eksporta pieaugums uz Krieviju ir bijis, bet vai tā iemesls ir Krievijas pievienošanās PTO? Izrādās, ka ne tikai.

Eksports uz Krieviju aug, tomēr ir vairāki "bet"

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem par ārējo tirdzniecību pēdējo 12 mēnešu laikā (no septembra līdz augustam) gada pieaugums Latvijas eksportam uz Krieviju ir bijis 14.1% - straujāks nekā kopējais Latvijas eksporta pieaugums šajā periodā (9.5%). Tomēr daļa no tā nav bijusi saistīta ar iestāšanās PTO efektu. Kā redzamākais šāds piemērs jāmin eksporta pieaugums par aptuveni 13.4 miljoniem latu saistībā ar Rīgas Kuģu būvētavas realizētajiem projektiem par vairāku kuģu piegādi Krievijas kompānijai. Izslēdzot šā faktora ietekmi, eksporta pieaugums uz Krieviju bijis mērenāks (12.2%) un vairs tik būtiski nepārsniedz vidējo eksporta pieauguma tempu.

Uz Krieviju palielinājies arī, piemēram, farmācijas produktu eksports, un, lai gan PTO nosaka zemākus farmācijas produktu ievedmuitu tarifus, attīstība šajā nozarē cieši saistīta ar ražošanas jaudu palielināšanu un sertifikātu iegūšanu eksporta tirgos, līdz ar to muitas tarifi nav vienīgais faktors, kas nosaka eksporta pieaugumu.

Tomēr ir preču grupas (piemēram, pārtika, apģērbi un apavi), kuru imports Krievijā ir krietni pieaudzis tieši saistībā ar izmaiņām, kas radušās Krievijas dalības PTO dēļ. Latvijai šo preču eksportā uz Krieviju bijušas dažadas sekmes. Gada laikā apavu eksports pieaudzis pat par 45%. Pieaudzis arī pārtikas rūpniecības produktu eksports (par aptuveni 21%), bet apģērba eksportā piedzīvots gan trīskārtīgs pieaugums galvassegu eksportam, gan eksporta samazinājums trikotāžas un tekstila apgērbiem.

Tirdzniecības attīstība ar kaimiņvalsti bija saistīta ne tikai ar labākām tirdzniecības iespējām Krievijā, bet arī atsevišķu citu tirdzniecības partnervalstu iekšējā pieprasījuma mazināšanos un nepieciešamību eksportētājiem meklēt jaunus noieta tirgus. Latvijas eksporta tirgus daļa Krievijas importā salīdzinājumā ar periodu pirms Krievijas dalības PTO ir pieaugusi, apliecinot, ka šajā tirgū Latvijas eksportētāji ir konkurētspējīgi.

Līdzīgi arī preču plūsmās no Krievijas straujas izmaiņas nav novērotas. Eiropas Biznesa asociācijas (Association of European Businesses) veiktās aptaujas dati liecina, ka pirms valsts iestāšanās PTO 75% aptaujāto Krievijas uzņēmēju sagaidīja ieguvumus valsts ekonomikai kopumā, turklāt 59% prognozēja, ka ieguvumi būs arī viņu uzņēmumiem. Tomēr realitāte neizrādījās tik spoža. Aptauja liecina, ka divas trešdaļas Krievijas uzņēmēju nekādas izmaiņas šā notikuma iespaidā nav jutuši.

Latvijas imports no Krievijas šajā periodā palielinājies vien par 2.2%, kas ir lēnāk nekā vidējais importa pieaugums (3.5%). Pēdējo 12 mēnešu laikā Krievijas daļa Latvijas eksportā ir pieaugusi par 0.5 procentpunktiem - līdz 11.4%, savukārt Krievijas daļa Latvijas importā nav būtiski mainījusies (tā ir ap 8.9% no kopējā Latvijas importa). Pirmajā Krievijas dalības PTO gadā spēkā joprojām ir dažādas atlaides un pārejas periodi, tomēr, kā liecina tirgotāji, pat formāli izpildot nepieciešamās prasības, ierobežojumi nereti tiek ieviesti citā, oficiāli pieļaujamā veidā.

Pirmais "bet" - joprojām ir pārejas periods

Iemesli nelielajam eksporta pieaugumam ir dažādi. Vispirms jāmin tas, ka Krievijai ir noteikts pārejas posms līdz pilnīgai dalībai PTO. Tā laikā pamazām tiek samazināti importa tarifi. Nozīmīgāks efekts uz ārējo tirdzniecību varētu būt jūtamāks vidējā un ilgākā laika periodā. Moody's eksperti vērtē, ka efekta sasniegšanai būs nepieciešami 3-5 gadi. Šis pārejas periods ir viens no iemesliem, kāpēc nav notikušas straujākas izmaiņas ne importa, ne eksporta pusē, tomēr ir arī citi tirdzniecības attīstību ierobežojoši faktori.

Otrais "bet" - legālie ierobežojumi kavē tirdzniecības attīstību

Var rasties sajūta, ka, pat ja viss tiek darīts, ievērojot noteikumus, tirgošanās ar Krieviju nemaz nav tik vienkārša. Ik pa laikam dzirdamas ziņas par ierobežojumiem kādās nozarēs. Piemēri nav tālu jāmeklē.

Viens no "legālajiem ierobežojumu" veidiem ir importa produktu pārbaudes un importa ierobežošana, pamatojoties uz neatbilstību Krievijas noteiktajām kvalitātes prasībām. Pašlaik Krievija ir aizliegusi piena produktu importu no Lietuvas, kā iemeslu minot šaubas par šo produktu kvalitāti, kā arī to marķējuma neatbilstību prasībām. Lai gan ierobežojumi ir vērsti pret Lietuvu, tas var ietekmēt arī Latvijas ražotājus, kuri caur Lietuvu realizē savu produkciju.

Joprojām nav arī atrisinājies jautājums par cūku eksportu uz Krieviju. Atgādināšu, ka Krievija pērn noteica aizliegumu importēt dzīvas cūkas no Eiropas Savienības valstīm, pamatojoties uz (aizdomām par) antibiotiku lietošanu šajās valstīs. Pirms šā aizlieguma stāšanās spēkā no Latvijas uz Krieviju mēnesī tika eksportētas dzīvas cūkas vidēji 1.2 milj. latu vērtībā, pēc aizlieguma šī eksporta daļa mums izpaliek.

Tomēr šā gada laikā piedzīvotas arī citas darbības, kas netiešā veidā ietekmē preču eksportu uz Krieviju. Diezgan plaši izskanējis piemērs auto nozarē. Lai gan tarifi kritās, auto imports Krievijā pēc valsts iestāšanās PTO pat samazinās, jo tika ieviesta auto lietošanas maksa ar mērķi aizsargāt vidi, kas tomēr ir labvēlīgāka vietējiem ražotājiem.

Cits svarīgs jautājums ir iespējas preces laicīgi nogādāt līdz patērētājam. Piemēram, Latvijas pārtikas rūpnieki norāda, ka izaicinājumu var sagādāt robežu šķērsošana, it sevišķi tirgojoties ar produktiem ar īsu derīguma termiņu.

Nesen diskusijas izraisīja neskaidrības par iespējām turpināt izmantot TIR sistēmu kravu pārvadājumiem pār Krievijas robežu. Lai gan noteikumu izmaiņu termiņš tika pagarināts, tomēr pārvadātājiem tam būtu grūti pielāgoties un tas prasītu papildu līdzekļus un vismaz uz kādu laiku ierobežotu kravu plūsmu.

Tātad svarīgi ir ne tikai paši tarifi, bet arī infrastruktūra, preču piegādāšanas ērtums, drošība un uzņēmēju pārliecība, ka saražoto būs iespējams līdz patērētājam nogādāt laicīgi un bez liekiem sarežģījumiem.

Trešais "bet" - Krievijas ekonomikas izaugsme lēnāka, rubļa kurss pavājinās

Citi iemesli nelielajam eksporta palielinājumam Krievijas virzienā šā gada laikā bijuši kaimiņvalsts ekonomikas lēnāka izaugsme un iekšējā pieprasījuma mazināšanās. Starptautiskā Valūtas fonda oktobrī publicētajās pasaules ekonomikas izaugsmes prognozēs, salīdzinot ar jūliju, Krievijas izaugsmes prognozes ir pazeminātas. 2013. gadā prognozēts reālā iekšzemes kopprodukta pieaugums par 1.5%, kas ir mazāks nekā pieaugumi iepriekšējos gados (attiecīgi 4.3% 2011. gadā un 3.4% 2012. gadā). Iemesli vājākai Krievijas izaugsmei saistīti ar industriālās ražošanas un investīciju sarukumu. Attīstību kavē arī ierobežotā kredītu pieejamība uzņēmumiem un pieprasījuma svārstīgums.

Krieviju ietekmē izmaiņas naftas un metālu cenās, jo šie produkti ir cieši saistīti ar valsts eksporta apjomiem. Vasarā šo resursu zemo cenu dēļ pat notika diskusijas par iespējamu Krievijas rubļa devalvāciju. Lai gan valsts iztika bez šāda soļa, Krievijas rubļa kurss pēdējā gada laikā ir pavājinājies. Salīdzinājumā ar 2012. gada augusta beigām Krievijas rublis attiecībā pret dolāru pavājinājies par aptuveni 3 procentiem, bet pret eiro – par 7 procentiem. Rubļa pavājināšanās kopš 2013. gada sākuma bijusi vēl izteiktāka – gan pret dolāru, gan eiro tas pavājinājies par aptuveni 10%. Valūtas kursa izmaiņu rezultātā Krievijas patērētājiem importa preces kļuvušas relatīvi dārgākas. Ņemot vērā valūtas kursa svārstības, šis efekts attiecībā pret ārējo tirdzniecību ir bijis daudz nozīmīgāks par tarifu izmaiņām par dažiem procentiem.

Kādas ir turpmākās eksporta perspektīvas?

Tirdzniecības attīstības ietekme, kas tiešā veidā saistīta ar Krievijas pievienošanos PTO, kā krasas eksporta vai importa izmaiņas, visticamāk, netiks novērota arī turpmāk. Lai gan kopējā situācija uzlabojas, pārejas perioda dēļ eksporta pieaugums ir sadalīts ilgākā laika periodā (trešdaļa tarifu mainījās iestāšanās brīdī, vēl ceturtā daļa laikā līdz 2015. gada beigām, bet pārējo pārejas termiņi ir ilgāki). Turklāt ekonomikā paralēli vērojami dažādi citi procesi, kas ietekmē savstarpējās tirdzniecības attīstību. Līdz ar to milzu lēcieni datos un brīnumaini eksporta iespēju uzlabojumi nav sagaidāmi. Bet arī bez šīs milzu pozitīvās ietekmes, ja Krievija ievēros PTO principus, tirdzniecības attīstība turpināsies un dos pozitīvu ietekmi.

Pagaidām nozīmīgāks jautājums ir par to, kāda būs Krievijas politika, veicot importēto preču pārbaudes un vai cūku un piena jautājumiem nesekos citi līdzīgi, kā arī - kas notiks ar pārvadājumu plūsmu – vai pārvadātāji varēs brīvi rīkoties, vai arī tiem tiks noteikti kādi ierobežojumi.

Jāsaka, ka, lai gan ir prieks par tarifu samazinājumu, joprojām ir daudz nezināmu faktoru savstarpējās tirdzniecības turpmākajai attīstībai.