Vai Ziemassvētki nav par garu? Valsts brīvdienu ietekme uz ekonomiku

No vienas puses, brīvdienās samazinās ražošana, tāpēc lielākie zaudētāji būs Latvijas preču ražotāji un it īpaši eksportētāji. No otras puses, brīvdienās var pieaugt patēriņš, tāpēc apgrozījuma kāpumu var izjust tie tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, kas šajā papildu brīvdienā strādās. Ja daļa no šī patēriņa pieauguma būs importētās preces, tas atspoguļosies importa pieaugumā; kopā ar eksporta samazinājumu tas pasliktinātu Latvijas tirdzniecības bilanci [1]. Var nedaudz samazināties arī valsts budžeta ieņēmumi, bet cenu līmenis - pieaugt [2].

Ar ko garākas brīvdienas atšķiras no īsākām?

Garākas brīvdienas, piemēram, Ziemassvētki un Lieldienas, dažus cilvēkus motivē ceļojumiem ārpus Latvijas (kas mazina patēriņu un tādējādi arī Latvijas ekonomikas apjomu). Taču daudziem mājās palikušajiem patēriņš palielinās visai ievērojami, kas gan daļēji kompensējas ar gausāku patēriņu dažās pēcsvētku dienās [3] (ilgtermiņa lietošanas precēm – pat pēcsvētku nedēļās). Garajās brīvdienās diemžēl pastāv arī pārmērīga alkohola lietošanas un ar to saistītu autoavāriju un traumu riski. Turklāt var būt izaicinoši panākt darba, ārstēšanas un studiju procesu nepārtrauktību.

Vai Latvijai vajadzīgas papildu brīvdienas?

Kopējais brīvdienu skaits Latvijā – 12 gadā [4] – pēc starptautiskiem salīdzinājumiem nav zems (bet nav arī pārmērīgi augsts). Attīstītās valstīs brīvdienu skaits mēdz būt mazāks. Tāpēc palielināt kopējo brīvdienu skaitu Latvijā, manuprāt, diez vai vajag. Brīvdienu sarakstu gan var aktualizēt – definējot katras konkrētās brīvdienas ietilpīgumu (ko tādu mēs kā sabiedrība varam paveikt brīvdienā, ko nespētu paveikt, ja tā būtu darba diena), par brīvdienām izvēloties dienas ar vislielāko sabiedrisko nozīmi. Bet, ja kāds vēlas atzīmēt citu sev īpašu dienu kā no darba brīvu, to var izdarīt uz ikgadējā atvaļinājuma rēķina.

Iepriekš rakstīju, ka, darbam arvien vairāk kļūstot par cilvēku pašrealizācijas rīku (ne tik daudz iztikas avotu), cilvēki paši izvēlēsies gan savu darba slodzi, gan arī pensionēšanās vecumu. Tagad vēlos piebilst, ka arī brīvdienas radošo profesiju pārstāvjiem ir visai nosacīta lieta. Pamēģiniet piespiest paņemt papildu brīvdienu Īlonu Masku, aizliegt sportistam brīvdienā gatavoties Olimpiskajām spēlēm vai māksliniekam zīmēt gleznu – šādi aizliegumi padarītu viņus nelaimīgus, arī sabiedrība kopumā zaudētu, ja radošie cilvēki pakļautos brīvdienu regulējumam. Tāpēc paredzu, ka ar brīvdienām nākotnē varētu būt tāpat kā ar darba slodzi un pensijas vecumu – nevis vienāds brīvdienu skaita standarts Īlonam Maskam un visiem pārējiem, bet katrs pats izvēlēsies, cik dienas vēlas strādāt un cik atpūsties. Droši var atpūsties arī vairāk, tikai šajā gadījumā darba alga būs zemāka – šādas ienākumu atšķirības nav jāizlīdzina ar nodokļiem un pabalstiem [5], jo tās rodas no cilvēka brīvprātīgās izvēles starp darbu sabiedrības labā un brīvo laiku. 

Komentārs pirmreizēji publicēts 30. novembrī portālā Delfi.

[1] Latvijā importa un eksporta daļa ekonomikā ir samērā augsta. Tāpēc sagaidu, ka papildu brīvdienas negatīva ietekme uz ekonomiku (caur eksporta samazinājuma kanālu) būs lielāka, bet pozitīva ietekme uz ekonomiku (caur iekšzemē ražoto produktu patēriņa pieaugumu) būs mazāka nekā citās valstīs.

[2] Samazinoties kopējam piedāvājumam un pieaugot kopējam pieprasījumam.

[3] Tieši no šī aspekta jāvērtē dažu mazumtirdzniecību tīklu plāni nestrādāt 1. janvārī – veikalu darbība šajā dienā var nebūt rentabla maza pircēju skaita dēļ. Turklāt darba roku trūkuma apstākļos veikalu administrācijām paliek arvien grūtāk nokomplektēt darba maiņas Jaungada dienā.

[4] Trīs dienas sakarā ar Ziemassvētkiem, pa divām dienām sakarā ar Jauno gadu, Lieldienām un Jāņiem, kā arī Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, Latvijas Republikas Proklamēšanas diena un Darba svētki.

[5] Jāpanāk iespēju vienlīdzība, nevis ienākumu vienlīdzība.