Vecās problēmas jaunie risinājumi

Latvijas iedzīvotāju skaits tiek aplēsts nevis ar "galviņu skaitīšanas" metodi dažādos reģistros, kā kāds varētu padomāt, bet gan izmantojot ekonometrisko modeli. Jaunu Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) metodi vakardienas Latvijas Statistiķu asociācijas seminārā prezentēja Mārtiņš Liberts un Baiba Zukula. Tas ir būtisks uzlabojums, salīdzinot ar Iedzīvotāju reģistra datu izmantošanu (2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti parādīja, ka faktiskais iedzīvotāju skaits ir par 155 tūkst. mazāks – nereģistrētās emigrācijas dēļ).

Kā jauno metodi saprata ne-statistiķis? Ar loģistiskās regresijas modeli katram iedzīvotājam Iedzīvotāju reģistrā tika novērtēta varbūtība, ka viņš joprojām ir Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs (nevis emigrants). Piemēram, tas, ka kāds ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā darba ņēmējs, Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks vai Latvijas Universitātē kā students, vēl negarantē šī cilvēka atrašanos Latvijā, bet palielina šādu varbūtību (izskaidrojošo mainīgo skaits modelī ir ap 200). Tālāk katrai kohortai tika izvēlēts varbūtības slieksnis, virs kura iedzīvotājs uzskatāms par Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju. Lai izvairītos no subjektivitātes (vai iekļaut Latvijas pastāvīgajos iedzīvotājos cilvēku, kas ar 50% varbūtību turpina dzīvot Latvijā un ar 50% varbūtību ir emigrējis?), varbūtību slieksnis tika izvēlēts tā, lai pastāvīgo iedzīvotāju skaits sakristu ar varbūtību summu.

Kopš idejas par loģistikas regresijas modeļa izveidi (2011. gada novembris) līdz modeļa rezultātu publikācijas CSP datu bāzēs pagāja 21 mēnesis – mazāk nekā ierasti aizņem doktora disertācijas izstrāde, un darbs notika ar daudz lielāku sabiedrības uzmanību un spiedienu, nekā tas ierastās disertācijas gadījumā.

Līdzīgi kā Rīga nekad nebūs gatava (bet, neskatoties uz nosacīto negatavību, ir piemērota pilsēta dzīvei), arī nevienam ekonometriskam modelim nekad nevar pielikt punktu un pateikt, ka turpmāki uzlabojumi nav iespējami. Svarīgi, ka jauno datu avotu/informācijas ietveršana modelī turpināsies, jo loģistiskās regresijas modelis varētu palikt par iedzīvotāju skaita statistikas pamatu līdz pat 2020. gada tautas skaitīšanai.

UPD: Latvijas Ekonomistu asociācija paziņoja, ka šogad Spīdolas balvu nepiešķirs. Skaļas balvas reti piešķir par klusiem ieguldījumiem, kas galvenokārt arī virza zinātni uz priekšu. Šis CSP darbinieku ieguldījums ir tikpat svarīgs kā iedzīvotāju skaita neprecizitātes konstatēšana idejas līmenī (un 2011. gada balva ir pamatota), tomēr vairs neizraisa ne pārpilnas auditorijas, ne žurnālistu interesi.

UPD2: Latvijas Statistiķu asociācija paziņoja par statistikas pētījumu konkursu. Ļoti laicīgi.

UPD3: Mēs esam maza valsts, un visi noteiktās jomas speciālisti viens otru pazīst. Varbūt tā arī ir lielākā balva - mēs bez masu mediju starpniecības zinām, ko katrs ir vērts.