Veidosim labākus laikus paši
Komentārs BIB Latvijas barometra aptaujai
Neatkarīgi no tā, kas notiek ekonomikā, uzņēmēji vienmēr sūdzēsies par darbaspēka trūkumu, bet darbinieki – par zemām algām un to, ka "darba nav". Darbinieki ir sabiedrības vairākums, tieši tāpēc "BIB Latvijas barometra" aptaujā dominē otrais viedoklis. Tostarp tikai 5% aptaujāto pauda viedokli, ka Latvijā ir plašs darbavietu piedāvājums; pārējie vērtēja darba atrašanas iespējas kā sliktas vai ierobežotas.
Objektīvie dati liecina, ka Latvijas darba tirgus kopš neatkarības atjaunošanas nekad nav bijis tik labvēlīgs darba ņēmējiem kā šobrīd (izņemot īsu ekonomikas pārkāršanas periodu pēc pievienošanās Eiropas Savienībai (ES)). Nodarbināto īpatsvars Latvijā pārsniedz ES vidējo līmeni un turpina katru gadu pieaugt. Tas kliedē mītu, ka Latvijā "nav darba". Bezdarbs (ap 9%) ir ES vidējā līmenī; tas ir mazāks par Latvijas vēsturiski vidējo rādītāju un tuvs mūsu pašreizējam dabiskajam bezdarba līmenim. Tas nozīmē, ka bezdarbu nevarēs ilgtspējīgi mazināt vienkārši ar lielāku darbvietu skaitu – jāmazina darba tirgus nesabalansētība izglītības, profesiju, valodu un datorprasmju, kā arī reģionu līmenī. Atšķirīgu darba tirgus situāciju reģionu līmenī "BIB Latvijas barometra" aptauja tikai apstiprina – 42% lauku iedzīvotāju uzskata, ka viņu apkaimē (pagastā un novadā) ir grūti atrast jebkādu darbu (salīdzinājumam – Rīgā šādu atbildi sniedz 6% aptaujāto).
Vairākums aptaujāto paredz, ka darba atrašanas iespējas Latvijā būtiski uzlabosies, jaunu darbvietu skaitam pēc dažiem gadiem kļūstot ievērojami lielākam. Manuprāt, bīstama ilūzija būtu uzskatīt, ka darba tirgus apstākļi uzlabosies paši no sevis. Jaunās darbvietas parādīsies vien tad, kad mēs paši tās izveidosim. Tā vietā, lai izniekotu laiku gaišas nākotnes gaidās (kas varētu arī neatnākt), būtu daudz produktīvāk celt savu profesionālo kvalifikāciju un sociālās kompetences (tas ir aktuāli jebkurai profesijai, vecumgrupai utt.), it īpaši tāpēc, ka galvenie profesionālās attīstības virzieni "BIB Latvijas barometra" aptaujā ir skaidri identificēti – izglītība (formālā un neformālā), darba pieredze, svešvalodu un datorprasmes, komunikācijas un saskarsmes spējas. Ne jau tāpēc, lai kāpinātu savu "konkurētspēju" darba tirgū (mēs nekonkurējam viens ar otru pat tad, ja dažreiz mums tā šķiet). Mēs visi spēlējam vienā komandā, tāpēc – jo stiprāks un gudrāks būs katrs no mums, jo labāka vieta dzīvei būs Latvija kopumā.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa