14.12.2022.

Digitālais eiro – jauns instruments iekļaujošai un efektīvai maksājumu sistēmai

Ilustratīvs attēls: digitālais eiro
Foto: Shutterstock

Kā tika izklāstīts mūsu pirmajā rakstā par digitālā eiro izpētes fāzes procesu, pašreiz Eiropas Centrālā banka sadarbībā ar eiro zonas centrālajām bankām strādā pie digitālā eiro dizaina definēšanas. Šis process noslēgsies 2023. gada rudenī, kad Eiropas Savienības lēmuma pieņēmējiem tiks sniegts gala piedāvājums, lai lemtu par digitālā eiro ieviešanas uzsākšanu.

Jautājumu par digitālā eiro "dizainu", priekšrocībām un ietekmi uz mūsu ikdienas maksājumiem un naudas lietošanas paradumiem joprojām ir daudz. Tādēļ šajā rakstā mēs vēlamies atbildēt uz vairākiem jautājumiem, kas plašāk izskaidrotu digitālā eiro ieviešanas mērķi, pielietojuma iespējas un ietekmi uz esošo maksājumu sistēmu.

Kādēļ Eirosistēma plāno ieviest digitālo eiro? 

Viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ eiro zona apsver digitālā eiro ieviešanu, ir sabiedrības maksājumu tendenču izmaiņas, cilvēkiem aizvien biežāk izvēloties norēķināties digitāli. Arī Latvijā pētījumu dati liecina, ka iedzīvotāji savus ikdienas norēķinus vairāk veic elektroniski nekā ar skaidru naudu. Katrs Latvijas iedzīvotājs nedēļā veic 74% bezskaidras naudas maksājumu un tikai 26% maksājumu ar skaidru naudu.

Elektroniskie maksājumi šobrīd ir iespējami, izmantojot vien t.s. privātās naudas formas – vai tā būtu komercbanku nauda, vai citas privāti veidotas naudas formas un aktīvi. Digitālais eiro nodrošinātu, ka spējam veikt maksājumus elektroniski, izmantojot arī centrālās bankas naudu, t.i., drošu, privātumu aizsargājošu un visā eiro zonā lietojamu maksājumu instrumentu. 

Centrālās bankas nauda un privātās naudas formas – kāda ir atšķirība?

Šis jautājums ir aktualizējies, it īpaši pēdējos gados. Neiedziļinoties šajā tēmā, varētu šķist, ka digitālais eiro jau šobrīd ir pieejams mums ikvienam mūsu banku kontos, taču tā nav taisnība.

Centrālās bankas lielāko naudas apjomu izdod elektroniskā veidā komercbanku kontos centrālajā bankā. Iedzīvotājiem centrālās bankas izdota nauda ir pieejama tikai skaidrās naudas formā, proti, banknotes un monētas. Savukārt komercbankas veido to bezskaidro naudu, kādu mēs pazīstam un lietojam ikdienā, piemēram, izsniedzot aizdevumu un naudai parādoties klienta kontā. Veicot jebkurus maksājumus elektroniski, mēs izmantojam komercbanku naudu. Šī naudas forma bieži tiek dēvēta arī par privāto naudu.

Sasaiste starp šiem abiem naudas veidiem ir tāda, ka centrālās bankas nauda kalpo kā monetārās sistēmas "enkurs", nodrošinot privātās naudas vērtības uzticamību. Tādēļ ir pārliecība, ka 20 eiro, kas atrodas bankas kontā, ir vērtības ziņā vienādi ar 20 eiro banknoti, un tos jebkurā brīdī spējam izņemt bankomātā.

Eirosistēmas ambīcija ir apvienot priekšrocības, kas piemīt skaidrai naudai ar veidiem, kā mūsdienās cilvēki izmanto naudu un ar to norēķinās. Ņemot vērā, ka digitālais eiro būtu centrālās bankas izdots maksājumu instruments, tas garantētu vēl lielāku drošību un privātumu, kā arī būtu ērti pieejams ikvienam.


Vai digitālais eiro apdraud privāto banku biznesu?

Ne Eiropas Centrālā banka, ne eiro zonas (un ne tikai, bet arī citu pasaules reģionu) nacionālās centrālās bankas nevēlas konkurēt ar privāto sektoru un tieši iesaistīties maksājumu pakalpojumu sniegšanā. Tieši pretēji, ar digitālā eiro projektu Eirosistēma vēlas izstrādāt atvērtu maksājumu infrastruktūru, kuru komercbankas un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji spētu izmantot, lai veidotu inovatīvus risinājumus saviem klientiem.

Eirosistēma digitālā eiro izpētes fāzē analizē variantus, kā šis jaunais naudas veids tiktu izplatīts. Privātpersonām nebūtu jāatver konts centrālajā bankā. Digitālā eiro kontu vai "maciņu" varētu izveidot pie pašu izvēlēta maksājumu pakalpojuma sniedzēja. Tas darbotos kā atsevišķs konts, kuru pārvaldītu un uzturētu izvēlētais pakalpojuma sniedzējs. Taču, ņemot vērā, ka digitālais eiro būtu centrālās bankas izdots maksājumu instruments, Eirosistēma izstrādātu noteikumu kopumu, kas būtu jāievēro visiem digitālā eiro pakalpojumu sniedzējiem. Šie noteikumi tiktu veidoti, lai nodrošinātu, ka digitālā eiro izveides mērķi tiek sasniegti, proti, nodrošināt privātu, drošu un pamata lietošanas vajadzībām bezmaksas elektronisku maksājumu instrumentu. 
Turklāt digitālais eiro tiek plānots kā maksājumu, ne noguldījumu līdzeklis. Lai pasargātu finanšu stabilitāti un izvairītos no negatīvām sekām (piemēram, komercbanku noguldījumu aizplūšanas), var tikt ieviesti vairāki aizsardzības pasākumi – digitālā eiro konta atlikuma limits un/vai neizdevīgu procentu likmju noteikšana summai, kas pārsniedz konkrētu konta atlikuma slieksni. Šie jautājumi joprojām atrodas analīzes un izpētes stadijā. Sniegt precīzu atbildi, kādas nianses varētu piemist digitālajam eiro, pašlaik ir pāragri. 

Kādiem maksājumiem digitālais eiro tiek paredzēts?

Digitālais eiro tiek paredzēts kā maksājumu instruments ikdienas norēķinu veikšanai, mazāka apjoma darījumiem un pārskaitījumiem. Izpētes fāzes sākumā Eirosistēma kā prioritārus digitālā eiro lietošanas gadījumus izvirzīja:

1) pārskaitījums no personas personai – maksājums, kas tiek veikts starp divām personām; 
2) maksājums, ko klients/persona veic uzņēmumam – maksājums veikalā vai jebkurā citā vietā, norēķinoties par precēm un pakalpojumiem, tostarp arī e-komercijas darījumi tiešsaistē; 
3) uzņēmuma iniciēts maksājums – maksājums starp diviem uzņēmumiem vai no uzņēmuma personai (piemēram, algas izmaksa); 
4) maksājums no personas valstij (piemēram, nodokļu apmaksa) un no valsts personai (subsīdijas, pensijas izmaksa u.c.); 
5) iekārtu iniciēti maksājumi – pilnībā automatizēti maksājumi, kurus iniciē iekārta vai programmatūra. 
Minētie lietojuma gadījumi neierobežo plašās inovāciju iespējas, kuras ļautu realizēt digitālā eiro infrastruktūra. Būtiska uzmanība izpētes fāzē tiek vērsta uz to, lai padarītu potenciālā digitālā eiro infrastruktūru atvērtu inovācijām, kuras starpnieki, piemēram, komercbankas vai citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji spētu izveidot. Pamata lietojumu gadījumi ir noteikti, lai fiksētu minimālās iespējas maksājumiem, ko spēsim veikt, izmantojot digitālo eiro. 

Vai digitālā eiro izdošana apdraud privātumu?

Maksājumu datu privātums ir prioritārs jautājums digitālā eiro izpētes fāzē. Eirosistēmai nav mērķis ievākt un uzturēt privātu informāciju, tostarp maksājumu datus, izsekot maksātāja uzvedību vai dalīties ar šo informāciju ar citām valsts institūcijām. 

Attiecībā uz datu apmaiņu ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, pie kura persona izvēlēsies atvērt savu digitālā eiro kontu vai maciņu, digitālā eiro sistēmā tiks noteikti skaidri noteikumi, kas nodrošinātu augstāko iespējamo privātumu elektroniskiem maksājumiem. 

Klientam, lai atvērtu digitālā eiro kontu, sākotnēji būtu jāidentificē sevi, taču, veicot maksājumus, atkarībā no maksājuma veida varētu tikt piemērots atšķirīgs privātuma līmenis. Eirosistēma analizē iespējas, kā nodrošināt "riskos balstītu pieeju". Šāda pieeja vadītos pēc skaidrās naudas izmantošanas principiem, proti, augstāks privātuma līmenis mazāka apjoma maksājumiem. 

Lai maksājumi būtu privāti, tiktu aizsargāti tādi datu tipi kā klienta identitāte, individuālā maksājuma informācija (piemēram, summa) un meta-dati, kas saistīti ar maksājumu (piemēram, IP adrese ierīcei, kas izmantota maksājuma veikšanai). Privātuma aizsardzība varētu tikt atbalstīta arī citos veidos. Piemēram, lietotāja identitāte tiktu glabāta atsevišķi no maksājuma datiem, ļaujot tikai finanšu izlūkošanas dienestiem iegūt šo informāciju, lai identificētu maksātāju un maksājuma saņēmēju, ja ir pamatotas aizdomas par noziedzīgām darbībām. 

Jautājums par to, kāds datu aizsardzības modelis tiks piemērots kāda apjoma maksājumiem, joprojām tiek pētīts. Taču jau šobrīd varam droši apgalvot, ka ar digitālā eiro ieviešanu, ja šāds lēmums tiktu pieņemts, sabiedrības privātums netiktu apdraudēts. Gluži pretēji, noteikumi un standarti, kas sekotu digitālajam eiro, sniegtu iespēju veikt ik dienas maksājumus elektroniski ar augstāku datu un privātuma aizsardzību. 

Tāpat būtiski saprast, ka digitālais eiro neaizstās skaidro naudu. Lai gan skaidrās naudas izmantošanas tendences samazinās, nav pamata apgalvot, ka pieprasījums pēc tās pazudīs pilnībā, turklāt tā nodrošina tādus sabiedrībai būtiskus ieguvumus kā privātums, iekļaujošs maksāšanas līdzeklis (daudz vienkāršāk izmantojams cilvēkiem ar redzes traucējumiem), drošība dažādu tehnoloģisko ķibeļu laikā (ja elektroenerģijas, IT sistēmu pārrāvumi) u.tml. Ievērojama sabiedrības daļa joprojām novērtē skaidrās naudas izmantošanu un centrālās bankas eiro zonā turpinās to piedāvāt. Digitālais eiro tiek skatīts kā papildu norēķinu instruments, ar kuru veikt maksājumus elektroniski. 

APA: Dārziņš, E., Vecbaštiks, R. (2024, 23. nov.). Digitālais eiro – jauns instruments iekļaujošai un efektīvai maksājumu sistēmai . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5784
MLA: Dārziņš, Emīls. Vecbaštiks, Reinis. "Digitālais eiro – jauns instruments iekļaujošai un efektīvai maksājumu sistēmai " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.11.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5784>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up