Darbaspēka rezervju anatomija Baltijas valstīs: skats 15 gadu pēc pievienošanās ES

KOPSAVILKUMS

Šajā darbā pētītas iekšējās un ārējās darbaspēka rezerves Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Būtiskas iekšējās darbaspēka rezerves ir gan joprojām augsta dabiskā bezdarba veidā, gan arī slēptā bezdarba veidā, jo daudzi ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji ir pieejami darbam, bet nav aktīvi iesaistīti darba meklējumos. Īpaši zems nodarbinātības līmenis ir vidējo vecumu pārsniegušiem vīriešiem (sevišķi tiem, kuriem nav augstākās izglītības), un tas, visticamāk, atspoguļo mazu mūžizglītības izplatību, nepietiekamas digitālās prasmes, kā arī veselības stāvokļa strauju pasliktināšanos. Zema ir arī jauniešu nodarbinātība, un tas atspoguļo nepietiekamu mācekļu prakšu izplatību, turklāt Lietuvā un Latvijā ir novēlota jauno sieviešu ienākšana darba tirgū. Arī igauņu sievietēm fertilajā vecumā ar augstāko izglītību ir zemāks nodarbinātības līmenis nekā citās ES valstīs. Šīs iekšējās darbaspēka rezerves pārsniedz 25 tūkst. cilvēku Igaunijā, 55 tūkst. cilvēku Latvijā un 85 tūkst. cilvēku Lietuvā, un tas atbilst 4–7% no kopējā nodarbināto skaita šajās valstīs. Iekšējo darbaspēka rezervju aktivizēšanā īpaša uzmanība jāvelta mazākumtautībām un cilvēkiem, kas dzīvo reģionos ar zemu ekonomisko aktivitāti. Turklāt ir arī nozīmīgas ārējās darbaspēka rezerves – vairāk nekā pusmiljons Baltijas valstu pilsoņu, kuri pašlaik dzīvo bagātākās ES valstīs.

Atslēgas vārdi: darba tirgus, nodarbinātība, bezdarbs, līdzdalība, migrācija

JEL kodi: J21, J82, E24

Lasīt diskusijas materiālu.