Diskusiju materiāls: Latvijas mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojuma rezultāti

Kopsavilkums
Pētījumā sniegts pārskats par Latvijā 2014. gadā veiktā Mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojuma galvenajiem rezultātiem. Tā laikā atbildes uz apsekojuma jautājumiem tika saņemtas no 2 814 personām (1 202 mājsaimniecībām). Tika iegūti unikāli dati par mājsaimniecību bagātību, t.sk. aktīviem un saistībām, kā arī par to ienākumiem un patēriņu. Apsekojumā ietvertie dati attiecināmi uz visu valsti, un šāds apsekojums jāveic regulāri, lai laika gaitā pētītu mājsaimniecību budžetu kopējās un sadalījuma pārmaiņas, bagātības sastāvdaļas un nevienlīdzību.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka Latvijā salīdzinājumā ar eiro zonu to mājsaimniecību īpatsvars, kurām pieder vissvarīgākais mājsaimniecības aktīvs – galvenā dzīvesvieta –, ir daudz lielāks (attiecīgi 76% un 61%). Tomēr šā aktīva un kopējo aktīvu mediānas vērtība Latvijā ir būtiski zemāka nekā eiro zonā. Pasīvu pusē redzams, ka parādsaistības ir tikai trešdaļai Latvijas mājsaimniecību, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem eiro zonas valstīs. Aptverot visas mājsaimniecību bilances sastāvdaļas, iegūta Latvijas mājsaimniecību neto bagātības mediāna (14 200 eiro), kas salīdzinājumā ar eiro zonas valstu mājsaimniecībām ir vairāk nekā septiņas reizes zemāka. Eiro zonas mājsaimniecībām, kuru atbildētājpersona ir pirmspensijas vecumā, pieder vislielākā neto bagātība, taču Latvijā vislielākais neto bagātības apjoms pieder gados jaunām ģimenēm (īpaši vecuma grupā 35–44 gadi), kuru vidējie ienākumi arī ir visaugstākie.

Atslēgvārdi: mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojums, Latvija, aktīvi, saistības, neto bagātība, finansiālā ievainojamība, ienākumi, patēriņš

JEL kodi: D14, D31, E21