Vai uzkrājumu shēmas ar nodokļu atvieglojumiem ir efektīvas privāto uzkrājumu veidošanā?

Kopsavilkums:

Lielākajā daļā attīstīto valstu iedzīvotāji noveco. Tas ir process, kas rada spiedienu uz vecuma pensiju sistēmām. Tā rezultātā valdības paaugstina pensionēšanās vecumu un reformē pensiju sistēmas, lai padarītu pensiju pabalstus mazāk dāsnus. Tas pastiprina personīgā uzkrājuma - kā ienākuma avota – lomu, sasniedzot pensijas vecumu. Lai stimulētu privātos ilgtermiņa uzkrājumus, nodokļu sistēmās tiek iestrādāti atvieglojumi par ieguldījumiem noteiktos ilgtermiņa uzkrājumu plānos. Piemēram, Latvijā ieguldījumi privātajos pensiju fondos vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā līdz noteiktiem griestiem (10% no ienākuma, vai 4 tūkt. eiro gadā) netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un par tiem, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju, tiek veikta IIN atmaksa.

Šādu nodokļu atvieglojumu ietekme uz kopējiem iedzīvotāju uzkrājumiem bez padziļinātas izpētes nav skaidra. No vienas puses, augstāks ienesīgums no veiktajiem uzkrājumiem, ko nodrošina nodokļu atvieglojumi, mudina ietaupīt vairāk. No otras puses, tas padara konkrētā ienākuma mērķa sasniegšanu vienkāršāku, kas var mazināt ikmēnesī veikto uzkrājumu apjomu. Līdzšinējo pētījumu rezultāti nesniedz viennozīmīgu atbildi par to, kurš no šiem efektiem dominē. Turklāt pieejamā literatūra galvenokārt izmanto ASV datus par ieguldījumiem ilgtermiņa uzkrājumu shēmās, savukārt Eiropas valstis ir salīdzinoši mazāk izpētītas.

Šajā materiālā tiek analizēta Latvijas privātajos pensiju fondos un uzkrājošajās dzīvības apdrošināšanās veikto ieguldījumu ietekme uz citiem uzkrājumiem un patēriņu, izmantojot mājsaimniecību finanšu un patēriņa aptaujas (MFPA) rezultātā iegūtos datus par 2014. un 2017. gadu. Šī aptauja sniedz detalizētu informāciju par mājsaimniecību reālajiem un finanšu aktīviem, to saistībām, mēneša ienākumiem un izmaksām, kā arī iemaksām privātajos pensiju plānos un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Līdz ar to, pastāv iespēja atdalīt ikmēneša iemaksas uzkrājumu shēmās ar nodokļu atvieglojumiem no citiem uzkrājumu veidiem.

Latvijā noteiktie iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par iemaksām privātajos pensiju fondos līdz šim ir bijuši veiksmīgi tikai daļēji. Personu skaits, kas veic šādus ieguldījumus, ir nepārtraukti audzis, taču līdz šim tas ir sasniedzis tikai aptuveni vienu trešdaļu no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Uzkrāto aktīvu apjoms privātajos pensiju fondos ir ap 2% no IKP, veidojot vien ap 1500 eiro uz vienu dalībnieku. Visaktīvāk privātajās pensiju un dzīvības apdrošināšanas shēmās piedalās mājsaimniecības ar augstākiem ienākumiem un mājsaimniecības, kuru references persona ir vidējā vecuma grupā (35–44 gadi) vai ir ieguvusi augstāko izglītību. Mājsaimniecības, kuru ienākumi ir ļoti zemi, šādās uzkrāšanas shēmās faktiski nepiedalās. Ienākuma daļa, ko Latvijas mājsaimniecības iegulda privātajos pensiju un dzīvības apdrošināšanas plānos, 2014. gadā bija 2%, bet 2017. gadā 3.6%.

Pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka veicot iemaksas ilgtermiņa uzkrājuma plānos ar IIN atvieglojumiem, Latvijas mājsaimniecības samazina cita veida uzkrājumus, savukārt to ikmēneša patēriņa līmenis paliek nemainīgs.

Citiem vārdiem, šīs iemaksas tiek veiktas uz citu uzkrājumu rēķina un kopējo iedzīvotāju uzkrājumu apjomu valstī nepalielina.

Šis secinājums paliek spēkā, pat ja no analīzes tiek izslēgtas mājsaimniecības ar ļoti zemu patēriņa vai uzkrājumu līmeni, kā arī mājsaimniecības, kuru references persona ir salīdzinoši jauna/veca gadagājuma un ir ar zemāku izglītības līmeni. Savukārt, šis uzkrājumu aizvietošanas efekts nav statistiski nozīmīgs mājsaimniecībām, kuru veikto uzkrājumu līmenis ir ļoti zems un līdz ar to ir mazāk iespējas tos vienkārši aizstāt ar iemaksām ilgtermiņa uzkrāšanas shēmās.

Lai gan pētījuma rezultāti liecina, ka IIN atvieglojumi neveicina lielāku privāto uzkrājumu apjomu Latvijā, tie nav obligāti vērtējami negatīvi. Indivīds, kas veic iemaksas privātajos pensiju vai uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas plānos, faktiski ilgāku laiku netiek pie saviem līdzekļiem, t.i. nevar tos izņemt un iztērēt tekošām vajadzībām pirms līguma beigām. Tas rada priekšnosacījumus augstākiem ienākumiem pensionējoties. Turklāt šīm iemaksām ir raksturīgs augstāks ienesīgumu, ko t.sk. nodrošina IIN atmaksa, kas palielina indivīda kopējo bagātību, pat ja tās tikai aizstāj citus uzkrājumus. Šim efektam vajadzētu būt īpaši izteiktam Latvijā, jo nozīmīga finanšu aktīvu klase, kas pieder Latvijas mājsaimniecībām, ir noguldījumi ar zemu vai ļoti zemu ienesīgumu (pārsvarā noguldījumi komercbankās).

Taču pastāv arī iespējas uzlabojumiem līdz šim veiktajā politikā uzkrājumu veicināšanai, piemēram, īstenojot mērķtiecīgas finanšu pratības informācijas kampaņas. Ieguvumiem no ieguldījumiem privātajos pensiju fondos ir jābūt skaidrākiem, lai tie netiktu uzskatīti par IIN atvieglojumu saņemšanas mehānismu, pārstrukturējot savu noteiktu uzkrājumu līmeni starp dažādiem instrumentiem. Literatūrā nereti atrodamas liecības par labu darba ņēmēju automātiskajai reģistrācijai ilgtermiņa uzkrāšanas shēmās ar iespēju izstāties. Šis mehānisms varētu būt efektīvs līdzeklis privātu uzkrājumu veidošanai, jo īpaši to cilvēku vidū, kuri līdz šim nav aktīvi piedalījušies uzkrājumu veidošanā un kam saskaņā ar mūsu pētījuma rezultātiem netiek novērota viena uzkrāšanas instrumenta aizvietošana ar citu. Neveicot nekādas darbības ilgtermiņa uzkrājumu veicināšanai Latvijā, nākotnē varētu būtiski pieaugt ienākuma nevienlīdzība pensionāru starpā.

Pilns diskusijas materiāla teksts pieejams tikai angļu valodā.